20 °C
"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.
Dobes pilskalns – Ķeveles avoti – Vīķu purvs – Spārnu pilskalns
- 1 dienas maršruts ar auto
- 31 km
- Nav pieejams ar bērnu ratiem
- Kur paēst Aucē: kafejnīca–veikals Ieva, Vecauces pils ēdnīca
Seno zemgaļu laikos Auces apkārtne atradās zemē, ko sauca par Dobeni, Spārneni. Dobenes zemes centrs un galvenais nocietinājums bija Dobes jeb Incēnu pilskalns. Rakstītos avotos Dobene (Dubene) ir viena no zemēm, kas minēta 1254. gada Upmales un Zemgales dalīšanas līgumā starp Rīgas arhibīskapu, Livonijas ordeni un Rīgas domkapitulu. Atskaņu hronikā minēts, ka pēc neveiksmīga uzbrukuma Tērvetei Livonijas ordenis ceļ pili Dobes kalnā.
Dobes jeb Incēnu pilskalnā 20 m augstā kalna pakājē atradusies senpilsēta, un pilskalna apkārtnē ir atrasti līdz šim lielākie senlietu atradumi Latvijā. Tas, kā kalns izceļas apkārtējā ainavā, liek izteikt minējumus, ka Dobes pilskalns ir viens no retajiem mākslīgi veidotajiem pilskalniem. Izrakumos atrasts biezs kultūrslānis, viens no ievērojamākajiem Baltijas reģionā. Senlietas apskatāmas gan Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, gan daļa – Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Karaļa jeb Ķeveles avoti pārsteidz ne tikai ar avotu daudzumu, bet arī ar to, ka izvietoti samērā blīvi cits pie cita un ir tik atšķirīgi. Deviņu avotu veidotā strauta tālākajā ceļā ir vēl daudz citu avotu. Vietējie mēdz teikt – trejdeviņi (27) avoti ir spēcīgs, maģisks skaitlis, kas senatnē izmantots dažādos kulta rituālos. Deviņu avotu veidotā strauta ūdeņi 400 m attālumā ietek mākslīgi veidotā dzirnavu uzstādinājumā, kas veido Svētezeru. Tomēr visērtāk pieejami un apmeklēti ir tieši pirmie deviņi avoti.
Maršruta turpinājumā dodies uz Lielauces pili. Tā sākotnēji celta 17. gadsimtā, taču 1900. gada Ziemassvētkos pils izdega ugunsgrēkā un tika atjaunota. Ap pili plešas 57 ha liela teritorija ar ainaviskiem stādījumiem – nozīmīgu dendroloģisko objektu. No pils līdz Lielauces ezeram stiepjas Vīķu purvalaipa, kas sniedz iespēju pasakaini skaistai pastaigai līdz pat ezera krastam, kur ierīkota laivu bāze: var iznomāt laivu vai ūdens velosipēdu, kā arī pārnakšņot kādā no koka namiņiem, kas izbūvēti uz ūdens – gandrīz kā Havaju salās!
Maršruta noslēgumā Zemgalei neierasti paugurainā apvidū, mežu un ezeru ieskauts, ir senais, 9.–13. gadsimtā apdzīvotais Spārnu pilskalns ar neparasti stāvām malām, kas zemgaļu pilskalnos ir retums. Pakājē atradusies senpilsēta. Atradumi un atrašanās vieta, kā arī pilskalna un Spārnu ezera nosaukums apstiprina uzskatu, ka Spārnu kalnā atradies vēstures avotos minētais viens no lielākajiem zemgaļu zemes centriem – Spārnenes pils (costrum Sparnene).
