Tikai 2030./2031. mācību gadā neviens skolēns Latvijā vairs nemācīsies krievu valodu kā otro svešvalodu – tā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā plānā. Tajā pašā laikā IZM sola meklēt risinājumus, lai jau agrāk no krievu valodas varētu atteikties tie skolēni, kuri to vairs nevēlas mācīties.
Par to, kāpēc vispār Latvijas skolās jāmācās krievu valoda un kādā veidā tā tiek apgūta, diskusija sabiedrībā atkal pastiprinājās pagājušajā nedēļā, kad no Valsts izglītības satura centra (VISC) uzturētās mācību materiālu vietnes tīmeklī tika izņemti mācību materiāli 9. klasei krievu valodas apguvei. Šajos mācību materiālos bija runa gan par Maskavas militārās izglītības iestādi meitenēm, gan par apmaiņas programmu, kuras ietvaros var doties uz Krieviju. Attēlos fonā bija redzams Kremlis. Attēli bija ņemti no Krievijas tīmekļa vietnēm.
Eļļu diskusiju ugunij vēl pielēja VISC vecākās ekspertes Ritas Kursītes intervijā Latvijas Televīzijai paustā neizpratne par sabiedrības nevēlēšanos apgūt krievu valodu, bez kuras viņas ieskatā taču būšot jādzīvo informācijas vakuumā. No vecākās ekspertes par šiem izteikumiem pieprasīts paskaidrojums. "Latvijas Avīzei" gan zināms, ka paskaidrojumus amatpersona nav sniegusi – to vietā uzrakstījusi atlūgumu.
IZM pārstāvji skaidrojuši, ka apšaubāmais mācību materiāls tapis jau 2018. gadā Daugavpils Universitātē, bet publiskots 2019. gadā. Tas tapis, izmantojot arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu, kura nosacījumi paredzēja, ka tie ir jāpublisko. Tagad mācību materiālu plānots pārskatīt. Jāpiebilst: kaut arī tas tapis DU, mācību materiālu tomēr recenzē VISC speciālists.
VISC vadītāja Liene Voroņenko jau atstādināta no amata līdz 13. oktobrim uz dienesta izmeklēšanas laiku. Tiesa, atstādināšana nav notikusi saistībā ar krievu valodas mācību materiāliem, bet gan par mācību materiāliem seksuālās audzināšanas jomā. Dienesta izmeklēšanu veic IZM pārstāvji, bet L. Voroņenko aizstāj Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktore Inita Juhņēviča.
Nav obligāta, bet...
Pagājušajā nedēļā par to, kāds tad ir progress, lai atteiktos no krievu valodas kā otrās svešvalodas, IZM pārstāvjus izvaicāja arī Saeimas Izglītības un kultūras komisija.
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga centās apgāzt it kā sabiedrībā klīstošo mītu, ka bez krievu valodas apguves nav iespējams iegūt apliecību par pamatizglītības apguvi, sakot:
"Nav taisnība, ka krievu valoda obligāta kā otrā svešvaloda. Obligāta ir otrā svešvaloda."
Tajā pašā laikā viņa atzina, ka gandrīz puse skolu – 44 procenti no visām – kā otro svešvaloda piedāvā tikai krievu valodu, aizbildinoties ar to, ka citu svešvalodu mācīšanai trūkst pedagogu. "Tātad krievu valoda sanāk kā vieglākais risinājums, bet tā nav obligāta. Vecākiem un bērniem ir tiesības aicināt skolu mainīt otro svešvalodu," skaidroja S. Reinberga.