2.2 °C
Tāpat kā vasarā, arī rudenī var atrast daudz dažādu iespēju, kā izbaudīt šo krāsaino gadalaiku. Vieni dodas pārgājienos, priecādamies par koku košo lapu rotu, citi čakli darbojas dārzā, to sagatavodami ziemai un darinādami dažādus dekorus telpu rotāšanai, bet vēl citi palutina sevi ar gardiem, rudenim raksturīgiem ēdieniem.
Tieši tāpat arī mēs, žurnāla veidotāji, rudeni izbaudām ļoti atšķirīgi, lai pirms ilgās ziemas rastu prieku un sasmeltos sauli.
Sandra Ruska, galvenā redaktore
Rudens ar savu šarmu
Lai gan man kā dārzniecei jau agri pavasarī domas raisās tikai ap sēšanas darbiem vien, mīļāks man tomēr ir rudens. Lai arī krāsaino lapu laiks nav ilgs, to cenšos izbaudīt pēc iespējas pilnīgāk. Manā dārzā ir daudz dažādu sugu koki, to skaitā korķkoki, kas pamanās nodzeltēt paši pirmie, valriekstkoki ar savām milzu lapām, sarkanozoli... Un kur vēl rudenim raksturīgās gājputnu klaigas un mārtiņrožu rūgtenais aromāts...
Rudens man ir atskaites punkts, kad var atskatīties uz vasarā paveikto un izvērtēt, ko nākamajā gadā vajadzētu darīt citādi. Ik rudeni ar gandarījumu un bažām, kas to visu apēdīs, pārlūkoju pagrabu. Lai cik ļoti vasarā censtos sevi ierobežot krājumu gatavošanā, tas joprojām man gaužām slikti padodas.
Man rudens sākas, kad vasaras podu puķes tiek nomainītas pret rudens/ziemas puķēm.
Lai kāda būtu augu kompozīcija, pēdējos gados priekšroku dodu purpurviršiem. Iesākumā izvēlējos arī citus viršus, bet noziedējuši tie ātri zaudē savu pievilcību. Lai stādījums nebūtu tik vienmuļš, klāt piestādu kādu graudzāļu ceriņu vai heihēras, kuru lapas īpaši nebēdā par zemajām ziemas temperatūrām.
Lai paildzinātu vasaras sajūtu, pirms salnām sagriežu hortenziju ziedkopas, no kurām tiek darināts sienas vainags. Bet grīdas vāzē gozēties gods tiek divus metrus garajām molīnijām. Tā ir iespēja kaut nedaudz ilgāk papriecāties par augu skaistumu...
Sūrā un saldā balanss
Madara Briede, žurnāliste
Rudens nav mans mīļākais gadalaiks, tomēr jāatzīst – tas nenoliedzami vajadzīgs balansam un cikliskumam. Ik rudeni manī ielaužas saldsērīgā sajūta par aizgājušo vasaru un iesoļošanu tumsā.
Tomēr rudenim piestāv sūrums, jo tas arī smaržo un garšo tā rūgteni, sūri, spirgti. Mārtiņrozes, pīlādži, brūklenes, dzērvenes, cidonijas – smaržas un garšas, kuru šajā laikā kārojas un kuras arī uzmundrina. Rudens mēnešos parasti top rupjmaizes kārtojums ar dzērvenēm vai brūklenēm, kas ne vien pēc garšas, bet arī krāsas labi sader ar rudeni, tas piestāv Latvijai un tās dzimšanas dienai dziļi rudenī.
Rupjmaizes kārtojums
- 200–250 g rupjmaizes
- 40 g cukura maizes apcepšanai
- 60 g sviesta
- 300 ml saldā krējuma
- 50 g cukura putukrējumam
- ap 200 g sablenderētu brūkleņu vai dzērveņu ar cukuru (var izmantot ievārījumu)
- pa šķipsnai vaniļas cukurs, kanēlis, sāls
Rupjmaizi sarīvē vai sīki sadrupina, sajauc ar cukuru un apcep uz pannas sviestā. Liek uz šķīvja atdzist.
Saldo krējumu ar cukuru, šķipsnu sāls un vaniļas cukura saputo putukrējumā.
Deserta trauciņos, stikla glāzēs vai burciņās liek kārtām putukrējumu, rupjmaizi, ogu masu. Ja tīk, starp kārtām var uzkaisīt kanēli. Ja ir pacietība, ļauj savilkties garšām, uz pāris stundām ieliekot ledusskapī. Bet tiem, kas nevar nociesties, – kārtojums ir ļoti baudāms arī tūlīt pēc pagatavošanas, kamēr rupjmaizes kārta vēl kraukšķīga un irdena.
