1923. gada 31. jūlijā. Pirms 100 gadiem poļu imigrantu ģimenē Pitsburgas pilsētas pievārtē, ASV Pensilvānijas štatā piedzima Stefanija Kvoleka – ķīmiķe, kas deva pasaulei mūsdienās ļoti daudzpusīgi un plaši izmantoto, ārkārtīgi izturīgo sintētisko šķiedru, ko speciālisti sauc par poliparafenilēna tereftalamīdu, bet citi vienkārši par kevlaru.

Reklāma

1964. gadā, strādājot ASV ķīmijas uzņēmumā "DuPont", Kvolekas vadītā grupa saņēma uzdevumu izstrādāt sintētiskās šķiedras materiālu, ar kuru automašīnu riepās varētu aizstāt metāla stiepļu kordējumu, lai tā padarītu riteņus vieglākus un gūtu degvielas ietaupījumu. Kvoleka jau pirms tam bija veiksmīgi eksperimentējusi ar aromātiskajiem poliamīdiem, tā saucamajiem aramīdiem, kurus dažādi apstrādājot varēja iegūt izturīgāku materiālu nekā sākumā. Strādājot ar tiem, arī tika izstrādāts materiāls, kam 1971. gadā deva komerciālo nosaukumu – kevlars. Šīs šķiedras audums izrādījās piecas reizes stiprāks par tēraudu, mērot uz vienu svara vienību. Tas bija viegls, elastīgs, izturīgs pret līdz 400 grādu augstu temperatūru, ķīmisko vielu un berzes iedarbību. Kvolekai gan nebija iespējas nodarboties ar jaunā materiāla praktiskās pielietojamības meklēšanu, jo firma tādu uzdevumu deva citiem, tiklīdz atskārta atklājuma nozīmību. 

Atskaitot godu, ķīmiķe no atklājuma arī neguva nekādu finansiālu labumu, jo visas tiesības piederēja "DuPont", kura ar kevlaru 70.–80. gados nopelnīja daudzus miljardus dolāru.

 Mūsdienās kevlaru vai tā hibrīdmateriālus izmanto vairākos simtos dažādu veidu. Tā kā kevlars spēj apturēt lodi, no tā ražo bruņuvestes un ķiveres. No kevlara izgatavots apģērbs pasargā motobraucējus kritiena gadījumā. No tā vai to pievienojot, ražo slēpes, tenisa raketes, hokeja nūjas, laivas, autoriepas, specifiskus darba cimdus, mobilo telefonu un rāciju korpusus, lidmašīnu fizelāžas un to daļas. Kevlara audumus lieto būvniecībā, kur nepieciešama izturība pret triecieniem, arī bumbu patvertnēm.

Darba Balss, 1923. gada 31. jūlijā

Izstāde. Trešās Rīgas izstādes apmeklētāju skaits ir diezgan ievērojams. Pirmās dienās apmeklētāju skaits bija ap 8000. Trešdien izstādē ieradās lielākā Krievijas laikraksta "Izvestija" redaktors Steklovs, kurš par izstādē iegūtiem iespaidiem atsaucās ļoti atzinīgi. Iebraukuši vairāki lielrūpnieki no Vācijas, to starpā arī R. Volfa firmas direktors inženieris Melhoze un inženieris Flukss. Jau tagad noslēgti vairāki lieli darījumi un pārdoti automobiļi, kuļgarnitūras un citas mašīnas. Padomju Krievija saņēmusi lielu pasūtījumu uz saviem stikla ražojumiem. Latvijas lauksaimniecības centrālās biedrības paviljonā izstādīts karstgaisa motors, savienots ar nelielu pumpi. Šis ir pirmais karstgaisa motors Latvijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.