1953. gada 27. jūlijā. Pirms 70 gadiem, pateicoties ASV prezidenta Dvaita Eizenhauera atbalstam un aktīvam baltiešu trimdinieku lobija darbam, ASV Kongress pieņēma rezolūciju, kas atļāva Viskonsinas štata republikāņu kongresmenim Čārlzam Džozefam Kerstenam dibināt speciālu "Komunistu agresijas un Baltijas valstu piespiedu iekļaušanas PSRS izmeklēšanas komiteju", vēsturē zināmu kā Kerstena komiteju vai komisiju.

Reklāma

Tās sastāvā bija septiņi ASV Kongresa locekļi. Kerstena komitejas pamatuzdevums bija veikt kompleksu izmeklēšanu un savākt maksimāli daudz pierādījumu par to, kā notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sagrābšana un piespiedu inkorporācija PSRS. Komitejas darbībai, trimdiniekiem aktīvi palīdzot, perspektīvā bija jānodrošina juridiskā bāze Baltijas jautājuma atrisināšanai. Institūcijai liecības sniedza vairāki simti liecinieku, tostarp bijušais Latvijas sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš. Liela rezonanse bija ASV valsts sekretāra Fostera Dallesa skaidrojumam par ASV pozīciju Baltijas valstu jautājumā. Dalless uzsvēra, ka Vašingtona turpinās uzskatīt Baltijas valstis par neatkarīgām un kādu dienu, kad PSRS sabruks, tās savu neatkarību atgūs. Komiteja nosūtīja uzaicinājumu liecināt arī Andrejam Višinskim, kurš 1940. gadā bija vadījis Latvijas inkorporācijas procesu, bet tobrīd bija PSRS pārstāvis ANO. Kongresmeņi norādīja, ka Višinskim taču ir iespēja atspēkot liecinieku sacīto. Višinskis šo iespēju neizmantoja. 

Padomju, tajā skaitā Latvijas PSR, prese visu ar Kerstena komisijas darbību saistīto centās nonievāt, taču īstenībā Maskavā to uztvēra ļoti sāpīgi, jo tas nostādīja PSRS tai neērtā gaismā. 

Komisijas darba nomelnošanas kampaņā iesaistīja arī Latvijas PSR kultūras jomas ļaudis, piemēram, Annu Saksi, Annu Brodeli, Jāni Sudrabkalnu, Alfrēdu Amtmani-Briedīti. Kerstena komisija savāca vairāk nekā 200 padomju politiku atmaskojošu dažādu veidu dokumentu un sagatavoja divus galvenos ziņojumus par notikumiem Baltijas valstīs 1940. gada vasarā. Tas deva objektīvu pamatu ASV arī turpmāk realizēt neatzīšanas politiku pret PSRS veikto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju.

Bauskas Vēstnesis, 1923. gada 27. jūlijā

Baznīcas zvanu, kuri atvesti no Krievijas, starpā atrodas arī Bauskas latviešu draudzes zvans. Šis zvans bij sadauzīts pie vecās latviešu baznīcas degšanas 1733.g. Pēc tam 1735.gadā zvans pārliets Jelgavas zvanu lietuvē un uzstādīts kopējā Bauskas ev.-luteriskā baznīcā. Uz Krievijas valdības rīkojuma pamata šis zvans kopā ar pārējiem tika evakuēts uz Krievijas iekšieni. Zvanam ir liela, veca plaisa, tā ka viņš bez pārliešanas nav lietojams. Tagad tas no draudzes saņemts, pagaidām atstājot ev.-luteriskās baznīcas virsvaldes nama sētā un draudzei atliek lemt par viņa pārliešanu līdzšinējā pudu 11–12 lielumā, jeb to palielināt. Cerams, ka nebūs ilgi jāgaida, kad zvans atjaunotā veidā atkal skanēs mūsu baznīcas zvana tornī.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.