28. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Būvniecības skandāls Brāļu kapos

1933. gada 28. jūlijā. Pirms 90 gadiem plašumā vērtās skandāls un Latvijas sabiedrības sašutums par nekvalitatīvi veiktajiem Rīgas Brāļu kapu būvdarbiem. Proti, Valsts kontrole jau 1931. gadā bija konstatējusi, ka kapu terases un sānu sienas sēžas; plaisas progresē, bojājot šūnakmens apšuvumu. Saplaisājušas arī altāra sienas un par vairākiem centimetriem nosēdusies altāra grīda.

Par būvniecību atbildīgā Brāļu kapu komiteja bija privāta institūcija. Atskaitīties Valsts kontrolei nebija tās pienākumos, taču skandāls, ko sākotnēji mēģināja atrisināt delikāti, bez plašas publicitātes, nebija ilgi apslēpjams, ņemot vērā, ka būvē lielas summas bija ieguldījusi valsts. Valsts kontrole pieprasīja īpašas komisijas izveidi, lai apsekotu kapu būves un izlemtu, vai grunts sēšanās radītie bojājumi ir bīstami, vai arī bažas pārspīlētas, jo pastāvēja arī tāds uzskats. Jūlija beigās Valsts kontroles un Brāļu kapu komitejas tehniķi konstatēja, ka zeme zem altāra daļas pamatiem nav noblietēta, pamatakmeņi nepiemēroti, bet paši pamati tikai nepilnu metru dziļi. 

Sienas bija celtas ļoti tuvu apbedījumiem – vietām pusmetru no kapu bedrēm, turklāt sienu pamati likti nevienādā dziļumā uz irdenas grunts. 

Veidojot sienas, kuras vēlāk apšuva ar šūnakmeni, ne vienmēr viscaur bija izmantots kaļķakmens, bet brīžiem arī būvgruži un kaļķa java, kaut tehnoloģija prasīja cementa javu. Daļa speciālistu un prese zvanīja trauksmes zvanus, ka altāra daļa un sienas kādā vietā var izgāzties un nobrukt, ja neko nedarīs, un priecājās, ka nekvalitatīvā būvniecība atklāta, vēl pirms sekas būtu izjutušas Kārļa Zāles veidotās figūras. Apgalvoja, ka defekti pārsvarā skāruši tikai vietas, kuras 1927. gadā cēlis kāds konkrēts uzņēmums. Tā vārdu gan publiski nenosauca. Citur celtnieki bija strādājuši atbildīgāk. Ekspertu polemika un vainīgo meklēšana ieilga līdz rudenim, kad Kara ministrija iecēla prasīto starpresoru komisiju Brāļu kapu mūru plaisāšanas problēmas atrisināšanai. Tā lēma, ka prātīgākais risinājums ir pamatu stiprināšana ar betonu, kas acīmredzot tika izdarīts, jo drūmākās prognozes par Rīgas Brāļu kapu ansambli, par laimi, nav piepildījušās.

Latvis, 1923. gada 28. jūlijā

Skautu jubileja. Cēsis. 22. jūlijā skautu pulciņš nosvinēja 5 gadu pastāvēšanas svētkus, bez tam notika karoga pasniegšana atsevišķam rover-skautu pulciņam un 25. skautu pulciņam. Bij ieradušies skauti un gaidas no Rīgas un Valmieras, skauti pat no Igaunijas. Plkst. 3 svinības sākās uz tirgus laukuma. Te sapulcējušos jauniešus jūsmīgā runā apsveica profesors V. Maldons, pēc viņa delegāti no citām pilsētām. Parādes maršā skauti braši soļo uz Kolizeju, tur notiek priekšlasījums par skautu ideju un darbiem. Pēc tam notika sacīkstes dažādos sporta veidos sporta laukumā pie Ruckas muižas. Ar visu neizdevīgo laiku publikas visur bija pietiekoši un tā ar interesi un labpatikšanu noskatījās brūni nodegušajos mūsu dzimtenes nākamajos aizstāvjos.