1933. gada 21. jūnijā. Pirms 90 gadiem ritēja pēdējie sagatavošanas darbi Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša oficiālajai vizītei Igaunijā.

Reklāma

Tā bija noteikta uz 23.–24. jūniju un piesaistīta gan vasaras saulgriežu svētkiem, gan Igaunijas Dziesmu svētkiem Tallinā, kur aicināts viesis bija ne tikai Kviesis, bet arī pavadošā delegācija – kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, faktiskais Ārlietu ministrijas vadītājs Vilhelms Munters, LU prorektors Francis Balodis un vēl virkne ierēdņu. Svinīgā prezidenta Kvieša pavadīšana ceļā uz Tallinu notika 22. jūnijā pulksten 20.15 no Rīgas stacijas. Prezidents un viņa svīta ceļoja īpašā salonvagonā. To piekabināja Rīgas–Tallinas ātrvilcienam. Latvijas valsts galvas vizītes ārvalstīs pirms Otrā pasaules kara bija ļoti retas, tāpat kā ārvalstu vadītāju apmeklējumi Rīgā. Tas attiecās arī uz kaimiņvalsti Igauniju, kamdēļ šādiem pasākumiem pievērsa lielu uzmanību. 

Latvijas prezidents pirmo un līdz tam vienīgo reizi oficiāli Tallinā bija bijis 1925. gadā. 

Toreiz uz Igauniju devās Jānis Čakste, kam tajā pašā gadā sekoja Igaunijas valsts vecākā Jiri Jāksona pretvizīte Rīgā. Jāpiebilst, ka pēc Kvieša brauciena pie Igaunijas kolēģa Jāna Tenisona pretvizīti 1933. gada 18. novembra svētkos veica jaunais Igaunijas valsts vecākais Konstantīns Petss.

Latvijas delegāciju Rīgas–Tallinas ātrvilciens vispirms nogādāja Aegvīdu stacijā nepilnus 57 km no Tallinas. Tur salonvagonu atkabināja no pārējā sastāva un 23. jūnijā plkst. 7 rītā viesus sagaidīja diplomāti, orķestris un karavīru godasardze. Pāris stundas vēlāk ieradās speciāllokomotīve, kas vagonu ar Latvijas delegāciju nogādāja Tallinā, kur jau notika īstā sagaidīšana, apsveicināšanās un rīta kafijas baudīšana Igaunijas valsts vecākā rezidencē Domkalna pilī. Pēc tam Kvieša dienaskārtībā bija Igaunijas Dziesmu svētku pasākumi, vairākas maltītes un pieņemšanas. Rīgā Latvijas Valsts prezidents un viņa pavadoņi atgriezās 25. jūnija rītā. Liktenis bija lēmis, ka nākamo reizi Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti varēja satikties tikai 1993. gadā.

Latvija, 1923. gada 21. jūnijā

Ūdens trieči. Ūdens piegādāšanas jautājumam lauku dzīvē ir ļoti liela nozīme. Sevišķi pēdējā laikā tas stiprā mērā nodarbina lauuksaimniekus, kuri ir spiesti rūpēties par māju darbu atvieglināšanu un labierīcību, lai darītu lauku dzīves apstākļus patīkamākus un saistītu darbiniekus uz laukiem. Arī jaunsaimniecības jau pašā sākumā ir spiestas domāt par ūdens piegādāšanu. 

Lauku apstākļiem ļoti piemērots ūdens piegādāšanas veids ir ar trieča palīdzību. 

Šis veclaiku aparāts ir vēl maz izplatījies un maz pazīstams, lai gan ļoti daudz gadījumos tas visai piemērots. Trieci var nodarbināt visur, kur ir avotiņš vai upīte ar nelielu kritumu. Lai tuvāki iepazīstinātu ar šo visai vienkāršo aparātu, tad Latvijas Lauksaimniecības centrālbiedrība ir uzstādījusi nelielu trieci demonstrēšanai sava nama sētā Baznīcas ielā 4a. Katrs, kas vēlas redzēt trieci darbā, var griezties pie centrālbiedrības tehniskajā nodaļā no plkst. 9-3. Vienkāršo un interesanto aparātu var laist darbā vai apturēt kurā katrā laikā, vienkārši nospiežot vai paceļot ventilu. Šo trieci centrālbiedrības rīcībā laipni deva Austrumeitopas tirdzniecības sab. Monseles u. Ko, Tirgoņu ielā nr. 14. Ieteicams arī citām firmām parūpēties par trieča ievešanu.