Pirms 80 gadiem naktī no 16. uz 17. maiju Lielbritānijas bumbvedēji veica uzlidojumu trim hidroelektrostaciju aizsprostiem Edenas un Mēnes upes ielejās industriāli ārkārtīgi svarīgajā Vācijas vidienes Rūras apgabalā. Viens no aizsprostiem tika bojāts tikai nedaudz, bet divus eksplozija daļēji sagrāva, izsaucot katastrofālus plūdus, kuros tika iznīcinātas vai applūdinātas vairākas raktuves un rūpnīcas.

Reklāma

1943. gada 16. maijā. Operācija "Pēriens"

Dzīvības zaudēja ap 1600 cilvēku – ap 600 vāciešu un 1000 padomju karagūstekņu, kā arī darbā uz Vāciju no PSRS atdzīto civiliedzīvotāju. Arī briti tā sauktajā operācijā "Chastise" ("Pēriens") zaudēja astoņus no 19 iesaistītajiem bumbvedējiem un 56 apkalpes locekļus, taču uzskatīja, ka riskantā, pat pašnāvnieciskā operācija bijusi veiksmīga, jo nacistiskajai Vācijai nepieciešamā bruņojuma rūpniecība Rūrā nespēja atgriezties pie ierastā ritma līdz pat septembrim. Spēkstacijas Rūras apgabalā tika vērtētas kā stratēģiski svarīgs mērķis. Tās ražoja elektroenerģiju rūpnīcām, bet ūdenskrātuves kalpoja par dzeramā un metalurģijai nepieciešamā ūdens avotu. Turklāt uzplūdinātās upes izmantoja kā transporta artērijas. 

Vācieši dambjus ļoti sargāja; pie tiem bija izlikti prettorpēdu tīkli un izvietota zenītartilērija.

 Gatavojot "Chastise", britiem nācās izstrādāt īpašas hidrotehnisko būvju sagraušanai paredzētas bumbas. Tā sauktās lēkājošās bumbas pēc izskata atgādināja lielas mucas un daļēji darbojās kā pretzemūdeņu dziļumbumbas. Bumbvedējiem tās bija jāizmet, lidojot virs ūdens līmeņa 18 metru augstumā ar ātrumu 390 km/h. Tad lēkājošā bumba atsitās pret ūdens virsmu un lēkāja pa to tālāk vairākus simtus metru, līdz atsitās pret dambi un nogrima tā pakājē. Trīs tonnas bumbā ieslēgto sprāgstvielu tika aktivizētas deviņu metru dziļumā, kas nodrošināja ievērojama roba izraušanu betona aizsprostā.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 16. maijā

Daugavas izbūve. Finanšu ministrs A. Buševics, jūrniecības departamenta directors Lonfelds, Rīgas pilsētas uzņēmumu nodaļas vadītājs docents Rezevskis un daži lietpratēji aizvakar bij izbraukuši uz Doli apskatīt Daugavu tai vietā, kur paredzēta ūdensspēku stacijas būve, lai noskaidrotu, kāds no projektētiem kanāla variantiem būtu izdevīgāks. Jautājums par stacijas būvi pie Doles elektriskās enerģijas ražošanai Rīgas rūpniecībai un apgaismošanai izšķirts pozitīvi. Doles kanāla rakšanas darbi, kā domājams, sāksies rudenī, kad būs pabeigts stacijas projekts. Projekta realizēšana, pēc iepriekšēja aprēķina, izmaksās apmēram 1 miljardu rubļu. Arī ārzemnieki, kā mums ziņo, atkal sākuši dzīvāki interesēties par Daugavas izbūves iespējām.