Pirms 70 gadiem ar Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma Saldus rajona Zvārdes pagastā sākās zemes atsavināšana padomju kara aviācijas poligona vajadzībām. Process ilga vairākus gadus. Vēlāk, atmodas periodā 80. gadu nogalē, cīņa par šī poligona slēgšanu kļuva par simbolu cīņai pret okupācijas armijas patvarībām, par taisnīguma atjaunošanu no iekoptās zemes un mājām padzītajiem iedzīvotājiem un PSRS armijas izvešanu no Latvijas teritorijas kopumā.

Reklāma

1953. gada 15. maijā. Zvārdes vietā padomju poligons

Zvārdes poligons aizņēma visu agrākā Zvārdes pagasta teritoriju un vēl kaimiņu pagastu daļas. Tas bija aptuveni 24 tūkstošus hektāru liels. Gan pašu pagastu, gan tajā esošos ciemus likvidēja, un tie faktiski nozuda no Latvijas ģeogrāfiskās kartes. Tur dzīvojošos ļaudis pārvietoja uz citām vietām, zaudētos īpašumus nekompensējot. Likvidēja arī kolhozus, un jebkāda lauksaimnieciska, civila rakstura darbība Zvārdē tika pārtraukta. Padomju kara aviācija poligonu izmantoja bombardēšanas treniņiem gan ar kaujas, gan mācību munīciju. Bombardēšanā sagrāva Zvārdes baznīcu un izārdīja Rīteļu kapus. 

Vietējie sākotnēji mēģināja šīs vietas izmantot neatļautai siena pļaujai, kam bija traģiskas sekas – 1955. gadā okupācijas armijas militāro mācību laikā tamdēļ gāja bojā viens cilvēks, bet piecus ievainoja. 

Turklāt padomju lidmašīnas laiku pa laikam mēdza kļūdīties, nometot bumbas un raķetes ārpus poligona teritorijas. Piemēram, 1967. gadā trīs bumbas nokrita Saldū. Incidenti turpināja notikt pat vēl 80. gadu otrajā pusē. Zemu lidojošo lidmašīnu radītie triecienviļņi vairākkārt izsita logus Saldus vidusskolā. Atbrīvoties no poligona izdevās tikai līdz ar Krievijas armijas aiziešanu 1993. gadā, kad no jauna izveidoja arī Zvārdes pagastu, kas šobrīd atrodas Saldus novadā. Latvijas Okupācijas izpētes biedrības apkopotie arhīva dati liecina, ka padomju okupācijas laikā Latvijas PSR teritorijā PSRS armijas vajadzībām pavisam tika iedalīti 163 856 hektāri zemes (neskaitot pilsētās) un likvidētas 1335 uz šīs zemes esošās lauku saimniecības.

Brīvā Zeme, 1923. gada 15. maijā

Cēsu apriņķis. Ziemāji pārziemojuši labi un sāk spēcīgi zaļot. Sevišķi spirgts zelmenis vieglās smilts zemēs. Smagās zemēs vietām sējumi iznīkuši, bet tomēr nedaudz. Jurģi pārlaisti bez sevišķiem sarežģījumiem. Aršana jau iet pilnā spēkā. Arī jaunsaimnieki steidzas ar ēku celšanu. Uz upēm plūdu nebij gandrīz nekādu un tagad pļavas jau visas sausas. Pateicoties nelielam ūdenim, arī ceļi šogad netika tā iznesti kā pagājušā gadā. Ceļu stāvoklis vispār ļoti bēdīgs. Tie ir nolaisti līdz beidzamam. Grāvji visi pieauguši un nevar novadīt ūdeni. Te derētu piegriezt nopietnāku vērību. Suņu trakuma sērga plosās plašos apmēros un prasa daudz upuru. Viņas izplatīšanās izskaidrojama ar iedzīvotāju nevērību šai lietā.