Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas Nekustamo īpašumu nodaļa pārņēma pilsētas īpašumā publiska parka ierīkošanai līdz tam vācu Strēlnieku biedrībai piederējušo Strēlnieku dārza daļu aptuveni starp tagadējo Ārlietu ministriju un Kalpaka bulvāri. Strēlnieku dārzs ilgus gadus bija bijusi parastajiem rīdziniekiem slēgta atpūtas vieta, un 30. gadu sākuma avīzes apgalvoja, ka uz tā vārtiem reiz krāšņojies uzraksts: "Žīdiem un suņiem ieeja aizliegta".

Reklāma

1933. gada 12. maijā. Rīga iegūst Strēlnieku dārzu

1921. gadā Strēlnieku biedrība bija noslēgusi līgumu ar Latvijas Apsardzības ministriju par Strēlnieku nama (nojaukts, būvējot tagadējo Kongresu namu) un dārza daļēju iznomāšanu Armijas virsnieku klubam, kas tur organizēja dažādus sabiedriskos pasākumus, arī prominentās Preses balles. Rīdzinieku rīcībā ap to laiku nonāca arī daļa slēgto apstādījumu un 1927. gadā Rīgas dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks tur sāka jauna ainavu parka izveidi. Vācu klubam 1933. gadā atsavinātajā teritorijā atradās trīs lieli tenisa laukumi, kurus līdz tam izmantoja ārzemju diplomāti. 

Tika ziņots, ka tuvākajā laikā uzsāks "dārza izdaiļošanu" un nojauks sētu ap šo parka daļu. Šķērsām pāri parkam bija paredzēta jauna iela, taču to acīmredzot neizbūvēja. 

Vienošanos par Strēlnieku dārza atsavināšanu Rīgas pilsētas valde un biedrība bija panākusi 1933. gada februāra beigās. Vienošanās paredzēja, ka pilsēta iegūst 4,7 hektārus parka, kamēr 3,5 hektārus iegūst Armijas virsnieku klubs. Tam domāto daļu kopā ar kluba ēku izpirka Latvijas valsts un nodeva Kara ministrijai. Līdz ar to Armijas virsnieku klubs kļuva par Strēlnieku nama īpašnieku, pārdēvējot to par Virsnieku namu. Savukārt vācu Strēlnieku biedrībai kompensācijā piešķīra zemi Babītes pagastā pie Babītes stacijas. Strēlnieku dārzu drīz pārdēvēja par 15. maija dārzu, bet 1937. gadā par godu 19. gadsimta latviešu atmodas personībai Atim Kronvaldam – par Kronvalda dārzu. Nosaukums Kronvalda parks tam tika dots 1965. gadā.

Kurzemes Vēstnesis, 1923. gada 12. maijā

Liepājas Latviešu mandolīnu orķestris sarīko šovakar plkst. 9 Amatnieku biedrības krāšņi dekorētā zālē (Kungu ielā 7) savas darbības atjaunošanas gada svētkus. Jāatzīmē, ka programma ar savu saturu, kuru sastādot nav taupītas pūles, kā no diriģenta, tā no orķestra līdzdalībniekiem, solās būt visai interesanta. Starp citu, būs iespēja noklausīties Mandolīnu orķestra diriģenta paša darbu "Latviešu tautas dziesmu poipourri", kas dod gaišu liecību par to, ka orķestra vadība patiešām atrodas spējīgās rokās. Ievērojot līdz šim parādīto sabiedrības labvēlību, cerams, ka publika ieradīsies jo kuplā skaitā.