Pirms 140 gadiem visā Krievijas impērijā ar lielu godbijību un satraukumu gaidīja cara Aleksandra III kronēšanu, kas bija plānota 15. maijā (27. maijā pēc jaunā stila) Maskavā. Arī latviešu prese atbilstoši laika garam visādi centās paust lojalitāti.

1883. gada 11. maijā. "Latvieši nu padevības ziedus raisa" 

"Šinīs dienās būs mūsu Zemes tēva un Ķeizara un Viņa Majestātes Augstās Laulātās Draudzenes, mūsu mīļotās Ķeizarienes kronēšana Maskavā. Kronēti valdnieki, augsti valstsvīri un ļaudis no visām kārtām un tautām pulcējas no malu malām sirmajā Krievijas galvaspilsētā. Arī latviešu tautas aizstāvu tur netrūks," rakstīja "Latviešu Avīzes". Laikraksts atzīmēja, kuram no latviešiem kritusi tā laime: "No Vidzemes zemnieku puses uz kronēšanu svētdien Maskavā braucot divi latvieši un divi igauņi, un no Sāmu salas viens igaunis. Viņi devušies ceļā 4. maijā. Latviešu deputāti esot: Dikļu pagasta vecākais Jānis Mazrocis, no Gatartu pagasta vecākais Juris Kalniņš. Kurzemes zemnieku delegāti pie Ķeizara Majestātu kronēšanas 2. maija vakarā no Rīgas devušies uz Maskavu. Bijuši pavisam desmit deputāti, no katra apriņķa pa vienam, un proti: no Ilūkstes apriņķa Kalkūnes pagasta vecākais Miķelis Vanags; no Jaunjelgavas apriņķa Lindes pagasta vecākais K. Mežpuķe; no Dobeles apriņķa Džūkstes pagasta vecākais Ludvigs Hāns; no Tukuma apriņķa Grenču pagasta vecākais Jēkabs Strautmanis; no Talsu apriņķa Ārlavas pagasta vecākais Jānis Reinfelds, no Kuldīgas apriņķa Skrundas pagasta vecākais Krists Bērs, no Ventspils apriņķa Dundagas pagasta vecākais Kārlis Rovičs; no Aizputes apriņķa Kazdangas pagasta vecākais Pēteris Manfelds un no Grobiņas apriņķa Rucavas pagasta vecākais Pēteris Jurjāns." "Latviešu Avīzes" turpat publicēja tolaik latviešu vidū itin populārā skolotāja un dzejnieka Ernesta Ferdinanda Šēnberga (1825–1894) kronēšanai par godu sacerētās rīmes: 

"Latvieši nu padevības ziedus raisa,/ Uzticības kroni Ķeizaram vīdami,/ Mīlīb’s puķes dzīves ceļā viņam kaisa,/ Karsti mīļo Dievu par To lūgdami." 

Jāatzīmē, ka Aleksandra III valdīšanas laikā pār Baltijas guberņām nāca pastiprinātas rusifikācijas vilnis.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 11. maijā

Dundaga. Bagāts pagasts. Dundagas pagasts ir lielākais Kurzemē un arī bagātākais. Par pagasta platību var spriest no tā, ka pagastā atrodas 12 skolas, 4 luterāņu un 2 pareizticīgo baznīcas, 4 dzirnavas, aptiekas un citas labierīcības iestādes. Nelielā Pārcupe bagāta lašiem, līņiem, nēģiem un līdakām. Mežu ir bezgala daudz. Ar tiem bagāti arī ezeri. Rūpniecība atdzīvojas un uzplaukst. Uz straujās Pārcupes projektē celt inženieris Jēgers fabriku. Apstākļi ļoti izdevīgi. Dundaga vēl bagāta mežiem, kuri stāv neaizskarti. Viņu izmantošanu traucē tas, ka apvidus atrodas tālu no upēm un platsliežu dzelzceļa.