1913. gada 8. maijā. Modernā Carnikavas muiža. Pirms 110 gadiem "Dzimtenes Vēstnesis" ziņoja par Politehniskā institūta Lauksaimniecības nodaļas studentu ekskursiju uz Carnikavas muižu, kas tolaik tautsaimnieciskās darbības ziņā bija atzīta par vienu no progresīvākajām Baltijā: "Paskaidrojumus ekskursantiem deva muižas īpašnieks Gēgingera kungs un daži speciālisti lopkopībā, putnkopībā un zvejniecībā.

Neskatoties uz to, ka Carnikavas muiža tikai gadus septiņus atpakaļ pārgājusi viņas tagadējā īpašnieka rokās, tās saimniecība nostādīta uz zinātniskiem pamatiem un tāpēc pieder pie interesantākajām Baltijā. Plašāki paņēmieni pļavu kultūrā ir devuši iespēju pacelt muižas lopkopību priekšzīmīgā stāvoklī, kā arī pavairot lopu skaitu no 80 līdz 150 piena govīm, bet nākotnē, pēc lopkopības speciālista paskaidrojumiem, to skaitu būšot iespējams pavairot līdz 500 piena govīm. Ekskursantiem bija iespēja novērot govju slaukšanu pēc dāņu sistēmas, izlietojot elektrisko enerģiju. Plaši pasākumi novērojami arī putnkopībā, kura tiek nostādīta pēc labāko ārzemju putnkopību un sugas putnu audzētavu parauga. Šinī nolūkā jau izvestas plašas būves, un tuvākā nākotnē še tiks atvērta ar valdības pabalstu pirmā putnkopības skola Baltijā. Ievērojot plašus pieprasījumus pēc dažādu sugu suņiem, nodomāts nākotnē iekārtot arī suņu audzētavu. Zvejniecībā tika rādīti dažādi zvejas rīki, kā arī doti paskaidrojumi nēģu apstrādāšanā un reņģu žāvēšanā, pēdējo bija izdevība uz vietas novērot. Tāpat muižā ir priekšzīmīga trusīšu audzinātava." 

Visa šī labklājība gāja bojā Pirmā pasaules kara gaitā. Muižas kungu ēka nodega vai drīzāk tika nodedzināta 1917. gada 30. augustā, kad Krievijas armija posās prom no Rīgas.

Līdz mūsdienām no muižas saglabājies tikai viens kolonnas kapitelis Carnikavas centrā. Savukārt minētais Gēgingera kungs acīmredzot bija tās pašas uzņēmēju Gēgingeru dzimtas pārstāvis, kura Rīgā, Sporta ielā, izveidoja slaveno šprotu konservu fabriku un vēlāk sāka ražot arī saldumus.

Kurzemes Vārds, 1923. gada 8. maijā

Izbēdzis arestants. 27. aprīlī no agrākām sieviešu cietuma telpām izbēdzis Jelgavas cietuma arestants, bīstams laupītājs Vilhelms Fallo. Viņš strādājis minētās telpās pie remonta darbiem. Cietuma uzraugam Strādniekam nemanot, noziedznieks piesējis savu līdzpaņemto dvieli pie loga bēģeles un ar tā palīdzību nolaidies zemē pār sētu un aizbēdzis. Uzraugs izšāvis bēglim pakaļ, bet neesot ķēris, pārējās šautenes patronas neesot sprāgušas. Arestanta izbēgšana izskaidrojama ar nepietiekošu uzraudzību. Lietu izmeklē.