1933. gada 1. augustā. Pirms 90 gadiem ar svinīgu aktu, kurā piedalījās tiesību sfēras, Saeimas un valdības pārstāvji, stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Sodu likums – pirmais neatkarīgajā Latvijā izdotais likumu normu kopojums. Tas palika spēkā līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Kaut kopš valsts dibināšanas 1918. gadā līdz tam brīdim bija izdoti jau vairāk nekā 3000 likumu, tie pārsvarā bija agrāko Krievijas impērijas likumdošanas aktu koriģētas versijas, kamēr Sodu likums tika sagatavots gandrīz pilnībā no jauna.

Reklāma

Sākumā Latvijas valstī tiesas sprieda pēc 1903. gada Krievijas impērijas cara Nikolaja II apstiprinātā Sodu likuma, kuru izmantoja par pamatu, šur tur grozot, lai tas atbilstu demokrātiskas valsts normām. Jauno krimināllikumu izstrādāja ilgākā laika posmā, darbu sākot 1920. gada jūlija beigās. 1930. gadā likumprojekts bija gatavs. Ministru kabinets to pieņēma 1933. gada 24. aprīlī. Sodu likumā ietilpa 584 panti, no kuriem tikai 36 panti bija atstāti cara laiku versijā. Jurisprudences vēsturnieki atzīmē, ka likumā noteiktie sodi bijuši samērā bargi, kaut to atzina par humānāku nekā iepriekšējais un bija ņemta vērā Rietumeiropas demokrātiju pieredze. 

Tajā pašā laikā, piemēram, sevišķos gadījumos ar spaidu darbiem notiesātos bija ļauts turēt važās uz laiku no trīs mēnešiem līdz trīs gadiem. 

Bet Sodu likumā nebija nāvessoda un pilnībā tika izmests "ieslodzījums cietoksnī", jo Latvijā cietokšņi kā ieslodzījuma vietas nepastāvēja un bija vien cietums. "Jaunais Sodu likums bija vairāk kā vajadzīgs, un šodien viņu ievedam dzīvē. Lai cik augstu nenovērtētu veco 1903. gada Sodu likumu, tomēr viņš neatbilda mūsu Satversmei. Arī zinātne pēc viņa izdošanas milzu soļiem gājusi uz priekšu un daudz kas šajā laikā grozījies. Monarhijas vietā tapusi Latvijas republikāniskā iekārta, kura nevar izteikties tikai sevis definējumā; viņai jāizteicas likumā, kas regulē jaunradušās funkcijas un pilsoņu attiecības valstī," paziņoja tā brīža tieslietu ministrs un ģenerālprokurors Antons Ozols. Arī 90. gados pēc neatkarības atjaunošanas atskanēja balsis, ka varbūt jāatgriežas pie 1933. gada Sodu likuma, nevis jāgatavo jauns Kriminālkodekss, taču šo ideju noraidīja, atgādinot, ka minētais vēsturiskais normu kopojums un tā valoda jau novecojuši.

Latvis, 1923. gada 1. augustā

Automobiļu sacīkste izstādē. Automobiļu firmu priekšstāvji, kuri piedalās 3. izstādē, nodomājuši sarīkot pēc izstādes slēgšanas braucienu pa mūsu šoseju un zemes ceļiem, lai pārbaudītu degvielu patēriņu un mašīnu izturību. Automobiļu aprindās izteikta vēlēšanās sarīkot bez minētās pārbaudīšanas braucienu ar vienu kilometru skriešanos. Cik paredzams, abos braucienos ņems dalību ne vien automobiļu firmu īpašnieku priekšstāvji, kas piedalās izstādē, bet arī citu automobiļu īpašnieki un sportsmeni. Šādu ierosinājumu var tikai apsveikt, jo tamlīdzīgu mēs jau vairākus gadus neesam redzējuši un tāda brauciena sarīkošana, bez šaubām, vairos interesi par automobiļiem kā satiksmes līdzekli un pacels automobiļu sportu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.