Patchy rain nearby 7.9 °C
C. 19.12
Lelde, Sarmis
SEKO MUMS
Reklāma
Vīriešu depresija. Ilustratīvs attēls.
Vīriešu depresija. Ilustratīvs attēls.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

"Puse vīriešu, kas cieš no partneres vardarbības, nekad par to nerunā. Pētījums Lielbritānijā uzrāda, ka 70% šo vīriešu apsver pašnāvību, lielākā daļa cieš no depresijas. Latvijā šie cipari ir daudzreiz augstāki."

Reklāma

"Un mums joprojām nav neviena palīdzības centra zēniem un vīriešiem," tā nesen sociālajos tīklos rakstīja Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs. Diskusiju par vīriešu garīgo veselību nupat atkal uzjundījis traģiskais notikums ar basketbolistu Jāni Timmu – šonedēļ viņš Krievijā miris, tiek izvirzīta versija, ka viņš izdarījis pašnāvību. Mediji atgādina par viņa sarežģītajām attiecībām ar bijušo dzīvesbiedri Annu Sedakovu, sociālajos tīklos daudzi jau izteikuši verdiktu, ka "nelaimīgā mīla un Sedakova pie visa vainīga". "Sieviešu vardarbība mēdz būt letāla. Diemžēl. Par sieviešu vardarbību ļoti maz runā un raksta. Kādreiz to piemin Nils Konstantinovs," sociālajā tīklā raksta Ivars Auziņš. "Neviena sieviete neatļausies izdrāzt vīrieša smadzenes, ja jutīs, ka viņš ir stabils sevī. Vīrietim ir jāstrādā ar sevi un savu psiholoģisko noturību, kaut tur "vai asinis pa degunu". Sieviete gaida no vīrieša tieši šo psiholoģisko noturību, jo sieviete ir emocija," raksta kāda sociālo tīklu lietotāja. Citi gan aizrāda – vēl neviens neko skaidri nezina, bet vainīgo jau atraduši, kaut "neviens no malas nezina, kādas bija attiecības".

Skaidrojot, ko atklāj N. Konstantinova minētais pētījums un vai Latvijā tiešām nav neviena palīdzības centra zēniem un vīriešiem, no "Latvijas Avīzes" sarunu biedriem izskan atziņa, ka 

Latvijā pārāk maz tiek runāts par vīriešu mentālās veselības problēmām.

Pētījums, kuru piemin Konstantinovs un kuru veikusi Karalienes universitāte Belfāstā kopā ar Ziemeļīrijas komisāru noziegumu upuru jautājumos, ir veikts nevis Lielbritānijā kopumā, bet gan Ziemeļīrijā. Šīs valsts nevalstiskās organizācijas, kas atbalsta no vardarbības ģimenē cietušos vīriešus, jau ilgāku laiku kritizē varasiestādes par sliktiem atbalsta pasākumiem un finansējuma trūkumu.

"Vīriem ir vajadzīga nošķirta un skarbāka vide, kurā viņi var būt paši, sastapties ar savām bailēm, dabas spēkiem, pārvarēt grūtības, fiziski cīnīties, piedzīvot kopību ar citiem vīriem, dalīties dzīves pieredzē un meklētu atbildes uz dzīves svarīgākajiem jautājumiem," vēsta Oskara Špickopfa vadītās "Izdzīvošanas skolas" pārstāvji.

Pētījumā norādīts, ka Ziemeļīrijā neesot patvēruma vīriešiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Vairāk nekā 70% no pētnieku aptaujātajiem vīriešiem ir sacījuši, ka apsvēruši iespēju izdarīt pašnāvību, un vairums no viņiem bija piedzīvojuši depresiju vai trauksmi. Pētījumā konstatēts, ka "šķēršļi, kas saistīti ar stigmatizāciju un uzticēšanos", bijusi visizplatītākā lieta, kas nav ļāvusi vīriešiem meklēt palīdzību. 

Cietušie vīrieši, kuri piedalījās pētījumā, atklājuši, ka visbiežāk viņi saskārušies ar psiholoģisko agresiju, piespiedu kontroli un fiziskiem uzbrukumiem. 

Ziemeļīrijas tieslietu un veselības ministri solījuši izmantot ziņojumā sniegtos ieteikumus, lai palīdzētu cietušajiem vīriešiem justies drošāk, kā arī norādījuši, ka pētījums esot palīdzējis izprast cietušo vīriešu īpašo pieredzi.

Lielbritānijas valdība piešķir finansējumu

Augsts pašnāvniecisku domu līmenis vīriešiem ir tendence, kas redzama arī citos pētījumos, kuri veikti, piemēram, Anglijā un Velsā. Organizācija "Dads Unlimited" norāda – dati par pēdējiem 30 gadiem apliecinot, ka pašnāvību skaits vīriešu vidū ir ievērojami augstāks nekā sieviešu vidū – vīriešu īpatsvars ir aptuveni trīs ceturtdaļas no visām reģistrētajām pašnāvībām. "Dads Unlimited" garīgās veselības nodaļas vadītāja Gemma Lavsona atsaucas uz Apvienotās Karalistes statistiku, kas liecinot, ka vīriešiem ir mazāka iespēja piekļūt garīgās veselības pakalpojumiem nekā sievietēm. Daudzi vīrieši, kurus atbalsta "Dads Unlimited", stāstījuši, ka par savas mentālās veselības problēmām viņi parasti runājot ar savu ģimenes ārstu, kurš izrakstot antidepresantus vai citus psihotropos medikamentus, un tas arī esot viss. 

Organizācijas pārstāvji bieži dzirdējuši vīriešus stāstām, ka viņi nevēlas piekļūt garīgās veselības atbalstam, jo viņiem esot bažas, ka viņi tikšot atzīmēti kā "bīstami" vai "nekompetenti tēvi". 

Viņiem šķiet, ka vīriešiem nav pieņemami runāt par savu garīgās veselības stāvokli, organizācijas mājaslapā internetā skaidro Gemma Lavsona.

Reklāma
Reklāma

Lielbritānijas valdība piešķir mērķfinansējumu organizācijām, kas atbalsta vīriešu garīgo veselību, lai vīrieši var piekļūt īpaši viņiem pielāgotiem pakalpojumiem, taču daudzi vīrieši nezinot, kā sākt sarunu par savu garīgo veselību un kur meklēt palīdzību.

Augsti mirstības rādītāji

Bet kā ir Latvijā? Latvijas Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu dēļ 2024" minēts, ka no 2018. līdz 2022. gadam riska grupā ir vīrieši – viņu mirstība pašnāvību dēļ ir 5,5 reizes lielāka nekā sievietēm. Ziņojumā teikts, ka 51% pašnāvības gadījumu saistīti ar alkohola lietošanu. 

Psihoterapeiti vīriešu augsto pašnāvību risku skaidro ar sabiedrībā joprojām pastāvošajiem stereotipiem par vīrieti kā ģimenes galvu, kuram jāuztur ģimene un kurš nesūdzas par problēmām un neraud.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) apkopo oficiālo statistiku par nāves cēloņiem, datus iegūstot no medicīniskajām apliecībām par nāves cēloni. Oficiālajā statistikas portālā "stat.gov.lv" publicētie dati rāda, ka 2023. gadā kopējais pašnāvību skaits Latvijā bijis 266 (salīdzinājumam: 2010. gadā – 436). "Tīšs paškaitējums jeb pašnāvības veido lielāko daļu no ārējiem nāves cēloņiem, tāpēc pašnāvības ir viena no aktuālākajām Latvijas sabiedrības veselības problēmām gan iedzīvotāju populācijā, gan specifiski pusaudžu vidū. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir augsti mirstības rādītāji no pašnāvībām abiem dzimumiem, bet jo sevišķi pieaugušiem vīriešiem virs 35 gadu vecuma un arī zēniem vecuma grupā 15–19 gadi," konstatē speciālisti.

N. Konstantinovs sarunā ar "Latvijas Avīzi" arī pamato: "Latvijā vīriešu pašnāvību skaits ir augstāks – uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tas ir viens no lielākajiem Eiropā. Arī pasaules kontekstā tas ir augsts – šajā ziņā situācija Latvijā ir līdzīga kā Japānā. Vīriešu dzīvildze mums ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, līdz ar to var secināt, ka, visticamāk, šīs problēmas [partneres vardarbība, vīriešu depresija, speciālistu nepieejamība] ir saistītas."

Biedrība "Tēvi"

Vai Latvijā patiešām nav neviena palīdzības centra zēniem un vīriešiem? "Jau šobrīd ir pietiekami daudz dažādu veidu organizāciju, kas sniedz atbalstu vīriešiem dažādās krīzes situācijās. Taču ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs pastāv jautājums: kāpēc vīrieši neiedomājas meklēt psihoemocionālo palīdzību, kad tā patiešām ir nepieciešama. Sabiedrībā izplatīts ir stereotips, ka vīrietim pašam ar visu jātiek galā, vīrietis nedrīkst izrādīt emocijas, nedrīkst raudāt. Vīrietim ir jābūt stipram un par visu jāgādā," saka Lauris Bokišs, biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi" valdes loceklis.

Biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi" valdes loceklis Lauris Bokišs uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz organizāciju, kas sniedz atbalstu vīriešiem dažādās krīzes situācijās.

"Vīrieši meklē atbalstu un nāk pēc tā. Bet jautājums, kādā stāvoklī viņi ir un vai ar mūsu resursiem pietiek, lai viņiem palīdzētu. Nepieciešamības gadījumā mēs viņus novirzām pie kāda speciālista. Gan es, gan mans kolēģis Gatis Smidrovskis esam no mūsu pamatdarba brīvajā laikā bez maksas uzklausījuši, konsultējuši un palīdzējuši nesabrukt vairākiem desmitiem vīriešu," teic L. Bokišs.

Ja vīrietis ierodas pēc palīdzības biedrībā "Tēvi", ar viņu tiekas vairāki vīrieši. "Biedrībai ir divi darbības virzieni – vispirms tas ir preventīvais darbs. Mēs piedāvājam nodarbības, mācības, lekcijas tēviem, jaunajiem tēviem, lai viņi varētu labāk veidot attiecības ar bērniem un labāk izprastu sevi. Ir vīrieši, kuri nonāk krīzes situācijās, ir uz šķiršanās sliekšņa, tad viņi atnāk un lūdz mums palīdzību. Mēs raugāmies, kā varam palīdzēt: vai tas ir psiholoģisks atbalsts, vai juridisks padoms, vai sociāla palīdzība vai vienkārši uzklausīšana."

Reklāma
Reklāma

Pārņemot ASV pieredzi no 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, arī Latvijā sāka veidoties vīru grupas, un pirmā radās 2016. gadā ar nosaukumu "Telpa vīriem". 

"Katrs vīrietis, kurš vēlas, noteiktā dienā var atnākt uz atvērto vīru grupu, saprast tās noteikumus, norisi un kļūt par vīru grupas biedru. Viņi tiek uzklausīti un pieņemti bez jebkādiem filtriem. 

Vīru grupas formāts noteic to, ka jebkurā vietā Latvijā, kur sanāk kopā kaut vai seši septiņi vīrieši, ar "Telpas vīriem" palīdzību ir iespējams izveidot vīru grupas šūnu un strādāt pie saviem jautājumiem, nebūt vienam, palīdzēt un atbalstīt vienam otru. Reizi nedēļā tiek organizēts atvērto sarunu aplis, kurā var piedalīties jebkurš vīrietis," stāsta L. Bokišs.

Atbalsta arī pašvaldības

"Nav pamata teikt, ka vīrietis Latvijā ir pilnīgi viens. Tiesa, pārāk maz tiek runāts par vīriešu mentālās veselības problēmām. Kad tiek izsludināti lielie projekti, tad vīrietis ar savām problēmām neiekrīt īpaši atbalstāmās grupas grozā. Kaut gan, skatoties uz vīriešu pašnāvību, vardarbības rādītājiem, tā ir grupa, ar kuru būtu īpaši jāstrādā. Jābūt sistemātiski pieejamām gan nevalstisko organizāciju, gan valsts apmaksātajām programmām," saka Lauris Bokišs.

Biedrība "Tēvi" piedalās pašvaldību rīkotajos iepirkumos. "Sociālie dienesti pērk un mēs strādājam izglītojošā vai atbalsta formātā ar pašvaldībām. Veidojam emocionālās audzināšanas vai tēvu grupas. Labāka sadarbība mums izveidojusies ar tām pašvaldībām, kas ir prasmīgas Eiropas Savienības fondu naudas apguvē, jo tad var piedāvāt plašāku atbalstu saviem cilvēkiem. Tā ir Valmiera, Cēsis, Bauska, Jelgava, Jūrmala un Rīga. Ja pašvaldību sociālajiem dienestiem ir jāizlīdzas tikai ar savu budžetu, tad iespējas ir daudz mazākas," secina L. Bokišs. Viņš gan piekrīt –neraugoties uz piedāvātajām iespējām, vīriešiem tomēr būtu vajadzīgs valsts uzturēts speciāls krīzes un atbalsta centrs. 

Taču izaicinājums esot piesaistīt naudu, jo cilvēki var būt aizspriedumaini pret lūgumu: "Dodiet naudu Latvijas vīriešu atbalstam!"

Sievietes kā kavēklis?

Nils Konstantinovs par biedrību "Tēvi" izsakās atzinīgi: "Tā organizē labas lietas, bet tas nav gluži atbalsta centrs vīriešiem. Kopumā tas gan iet tajā virzienā, par ko mēs runājam. Tās ir pirmās iniciatīvas." "Latvijas Avīzei" N. Konstantinovs teic: "Esmu Anglijas Psihologu savienības biedrs, un mums ir atsevišķa zēnu un vīriešu psihologu sekcija, kur es darbojos. Tāpēc vairāk no Anglijas pieredzes zinu, ka 

pēdējos gados daudzās valstīs ir centieni arvien vairāk pielāgot psihoemocionālā atbalsta pakalpojumus zēniem un vīriešiem, kurus sniedz vīrieši. 

Piemēram, Somijā un arī Lietuvā nesen sāka veidot vīriešu grupas, kuras vada vīrieši." Sociālajos tīklos viņš arī izteicis viedokli, ka viens no iemesliem, kāpēc vīrieši nemeklē palīdzību, esot tas, ka psihoemocionālā atbalsta grupas vīriešiem veidojot sievietes.

Piemēram, Somijā ir atbalsta asociācija "Miessakit ry", kas nodarbina tikai vīriešus. Tā ir nevalstiska ekspertu organizācija, kas izveidota, lai atbalstītu vīriešu garīgo, psiholoģisko un sociālo interešu aizstāvību. Tā veicina nevardarbīgu ģimenes dzīvi un sniedz vīriešiem psihoemocionālu palīdzību krīzes situācijās, kā arī atbalsta vīriešus dažādos sociālajos, sabiedriskajos un ar veselību saistītos jautājumos un izceļ vīriešu sabiedrības uzskatus un vajadzības.

Arī biedrību "Tēvi" tagad vada vīrieši, kaut gan ilgu laiku to darīja Elīna Kļaviņa. 

"llggadējā vadītāja Elīna godprātīgi strādāja, taču visus gadus, kamēr viņa bija "Tēvu" vadītāja, viņa regulāri saņēma pārmetumus par to, ka, redz, te sieviete ir "galvenais tēvs" Latvijā. Tas bija nepatīkami un netaisnīgi. 

Tieši tāpēc, lai šādi jautājumi vairs nerastos, mēs visu cenšamies darīt vīriešu spēkiem," atzīst L. Bokišs.

"Vīriešiem Latvijā ir jānāk kopā, jārunā par sevi, jāveido šie atbalsta centri. Vērst skatu uz sevi, rādīt dažādas vīrišķības, nevis kultivēt vienu, tradicionālo, kas emocionālas un attiecību problēmas nerisina, bet gremo sevī, līdz sabrūk emocionāli un fiziski," diskusijā sociālajos tīklos ieteica PEP (pirmā emocionālā palīdzība) mamma Elīna, minot arī biedrības "Tēvi" labo piemēru. "Veči, saņemas! Un nevis apvainoties un iet cīņā pret, bet iet ceļā pie sevis!" mudina Elīna.

Kur vīriešiem palīdz Latvijā

Lauris Bokišs, biedrības ģimenes atbalstam "Tēvi" valdes loceklis, atgādina – pirmais glābšanas riņķis, ko viņš iesaka katram, proti, zvanīt krīžu un konsultāciju centram "Skalbes" (67222922; 27722292 visu diennakti), kad ir patiešām sajūta, ka "jālec no tilta". Ja negribas runāt ar speciālisti sievieti, tad ir iespēja palūgt pie tālruņa psihologu vīrieti. Tur ir pietiekami daudz vīriešu praktizētāju, kuri atbild, stāsta Lauris.

"Izdzīvošanas skola" piedāvā programmas, kur puiši un vīri var "pilnveidot sevi un attīstīt savu autentisko vīrišķību".

Vīriešiem esot vēl kāda iespēja – par ļoti minimālu samaksu var pieteikties Latvijas Universitātes Psiholoģijas palīdzības centrā pie maģistrantūras studentiem, kuri vada psiholoģiskās konsultācijas savas prakses laikā.

Latvijā darbojas arī mentālās veselības atbalsta biedrība "Ogle", kas strādā ar pašnāvību novēršanas riskiem un šogad īpašu uzmanību ir pievērsusi tieši vīriešu mentālās veselības jautājumiem. Sadarbībā ar Veselības ministriju šīs organizācijas mērķis ir samazināt pašnāvību risku izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū par 25% līdz 2030. gadam.

L. Bokišs piemin arī tā saukto dārgo galu, kur psihoemocionālo atbalstu var saņemt maksātspējīgi vīrieši. Zināmākais ir garīgo prakšu centrs "stacija.lv" Ventspils novada Lūžņas ciemā, kur darbojas Juris Rubenis kopā ar ģimeni. Vēl minama domubiedru grupa "EVO", Oskara Špickopfa veidotā izdzīvošanas skola, kas orientēta uz vīriešu emocionālo un fizisko izaugsmi. Pastāv vēl citas organizācijas, kur vīrieši var meklēt atbalstu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma