15.3 °C
Latvijas izglītības sistēma stagnē, un, lai to novērstu, nepietiks ar finansējuma palielināšanu nozarei: ir nepieciešams celt arī skolēnu disciplīnu, mazināt disbalansu starp viņu tiesībām un pienākumiem. Tā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pagājušajā nedēļā teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Mareks Gruškevics.
Jāatgādina, ka Gruškevics sešus gadus bijis Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs (2006–2012), pēcāk strādājis Latvijas Bankā, kur bijis padomnieks arī izglītības jautājumos un veicis pētījumu "Latvijas strukturālās reformas izglītībā un zinātnē".
Reformas nāk par vēlu
M. Gruškevics uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā tik daudz problēmu ir tāpēc, ka esam nokavējuši ar būtiskām reformām. Kaimiņvalsts Igaunija, kura saskaņā ar pēdējo starptautisko skolēnu snieguma salīdzinājumu "PISA" ir pirmajā vietā Eiropā, jau 1996. gadā būtiski mainīja mācību saturu un pieeju, pārejot no mācīšanas uz mācīšanos. Latvijā izglītības saturs, kas balstās līdzīgā filozofijā, ieviests vien pirms četriem gadiem. Kamēr Latvijā pārsvarā tiek runāts vien par to, cik gan nesamērīgi dārgi izmaksā izglītība skolās ar nelielu skolēnu skaitu,
Igaunijā izmaksu efektivitāte ir tikai viens no rādītājiem: par izglītību atbildīgā ministrija skolas tur vērtē arī pēc snieguma un rezultātiem, piemēram, ņem vērā laikus skolu beigušo skolēnu īpatsvaru, eksāmenu rezultātus un to, cik absolventu turpina mācības augstskolās.
Tikmēr Latvijā, kaut izglītības finansējums ir virs Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja, skolēnu sasniegumi nepieaug, turklāt aizvien lielāka kļūst snieguma atšķirība starp skolēniem Rīgā un pārējā Latvijā.
M. Gruškevics uzsvēra, ka Latvijas izglītības problēmas nav meklējamas tikai finanšu tabulās, bet arī skolēnu pozitīvās attieksmes pret mācībām un disciplīnas trūkumā. Starptautiskā pētījumā secināts, ka Latvijas skolēni Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū visbiežāk kavē stundas: pētījuma brīdī 62,8% Latvijas skolēnu vismaz reizi vai divas pēdējo nedēļu laikā bija kavējuši stundas, kamēr OECD valstīs vidēji šis rādītājs bija tikai 18%.
Aptaujās 53,8% Latvijas skolēnu norādījuši, ka, viņuprāt, stundas ir garlaicīgas, bet 33% skolēnu atzīmējuši, ka skolā jūtas nelaimīgi, jo cieš no mobinga.
"Tie ir sarkanie karogi, signāli, kam pievēršam pārāk mazu uzmanību," pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis. "Jāizbeidz tolerēt stundu bastošana, mobings un plaģiātisms, jāizskauž normatīvais disbalanss starp skolēnu tiesībām un pienākumiem, jānodrošina pedagogiem cieņpilns statuss skolās un jāinvestē skolu vides uzlabošanā, jo vide maina cilvēku. Jāgroza Satversme, nosakot, ka vidējai izglītībai jābūt obligātai. Mūsdienās 9. klašu izglītība vairs neder."
Viņš arī uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jākļūst skarbākai skolu akreditācijas procesā, un skolām, kas nav gana kvalitatīvas, nav vairs jāļauj strādāt. Jāmaina arī skolotāju darba apmaksas sistēma: arī viņu darba slodzei vajadzētu būt 40 stundām nedēļā (šobrīd 30 stundas – I. K.), pusei būtu jābūt kontaktstundām, bet otra darba laika puse jāatvēl citu pienākumu veikšanai. Katram pedagogam būtu jābūt amata aprakstam, kur atrunāti pienākumi un tiesības, vienlaikus skaidram karjeras izaugsmes plānam.
No VARAM gaida kaut ko citu
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai viņas vadītā ministrija ņems vērā VARAM ieteikumus, atbildēja jokojot: IZM arī varot sagatavot ieteikumus, kā VARAM veicināt digitalizāciju Latvijā. Tomēr, nopietni runājot, viņa piebilda, ka
ministrijām pie skolu reformām jāstrādā kopā, piemēram, veidojot valsts kases aizdevumu programmu pašvaldībām ilgtspējīga skolu tīkla veidošanai.
Vairāku ministriju iesaiste nepieciešama, jo visa valsts attīstība atkarīga no tā, cik ilgtspējīga un veiksmīga būs izglītības sistēma. Tomēr jūtams, ka no VARAM pirmkārt tiek sagaidīta analīze par reģionu attīstību, lai tā būtu salāgota ar skolu tīklu, kā arī skolēnu pārvadāšanai nepieciešamā ceļu tīkla sakārtošana un transporta nodrošināšana.
Līdzīgu attieksmi pieminētajā Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pauda arī tās priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kurš bilda, ka VARAM pārstāvis skaisti runājis par to, kas būtu jādara IZM, taču vispār no VARAM ticis gaidīts viedoklis, kā iecerētās reformas izglītības jomā, jo sevišķi skolu tīkla kārtošana, ietekmēs reģionus. "Ar kādām iniciatīvām nāks VARAM, lai mēs nepazaudētu Latvijas laukus?" viņš vaicāja.
"Redzams, ka divas ministrijas nav atradušas kopīgu redzējumu, kā nodrošināt ilgtspēju izglītības sistēmā."
To, ka skolu skaita samazināšana var ietekmēt lauku apdzīvotību kopumā, norādīja arī citi sēdes dalībnieki.
Saeimas komisija uzskata: ir nepieciešama platforma, kurā par izglītībā nepieciešamajām reformām diskutētu dažādas ieinteresētās puses, un lēmumiem ir jābūt datos balstītiem.
IZM gan šobrīd ir sagatavojusi dažādas datu kopas: gan par skolu un skolēnu skaitu pašvaldībās, gan par to, cik lielu slodzi strādā un kādu atalgojumu saņem pedagogi. Taču, kā šie dati palīdzēs izšķirties par to, kā kārtojams skolu tīkls, to rādīs laiks.
