17.4 °C
Valdība vakar nolēma piešķirt papildu finansējumu skolotāju algām, lai tās varētu paaugstināt visiem pedagogiem, ne tikai tiem, kuri saņem minimālo pedagogu algu, tomēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl nepiekrīt, ka visas streika prasības ir izpildītas.
Valdība palielinājusi mērķdotāciju, kas no nākamā mācību gada "sekos" katram skolēnam. Vidējā mērķdotācija šobrīd ir 127 eiro, bija iecerēts, ka no 1. septembra tā pieaugs tikai līdz 128,33 eiro, bet vakar ministri apņēmās to palielināt līdz 132,67 eiro. Tam papildus no valsts budžeta vajadzēs 4,2 miljonus eiro. Nepieciešamais finansējums rasts, pārdalot naudu pašas IZM iekšienē.
Līdz ar to pašvaldībām būs iespēja sadalīt naudu starp skolām tā, lai algas varētu kāpt arī tiem skolotājiem, kas pelna vairāk par minimālo likmi.
Pirmdien, kad tika uzsākts pedagogu streiks, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš teicās pēkšņi saprotam strīdus būtību: kamēr LIZDA gribējusi, lai algas ceļ visiem skolotājiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī visa valdība bija sapratusi, ka pietiks ar to, ka pieņems zemāko algu celšanas grafiku. Šis paziņojums izbrīnīja, jo līdz šim bija ierasts, ka atalgojums līdz ar zemākās likmes celšanu kāpj visiem pedagogiem.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece "Latvijas Avīzei" atzina: kad pagājušā gada nogalē valdības pārstāvji ar arodbiedrības pārstāvjiem vienojās par pedagogu algu celšanas grafiku, "bija ļoti skaidrs, ka runa ir par visām algām". Vienlaikus pedagogu algošanas sistēma ir tik samudžināta, ka tā arī varētu būt, ka esošā ministre Anda Čakša varēja nesaprast, ko tad tieši pedagogi sagaida. Bet vai premjers, kurš vada jau otro valdību pēc kārtas, arī nesaprata?
Vakar preses konferencē, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, K. Kariņš teica:
"Mana sapratne bija, ka runa ir tikai par zemākajām algām, taču valdība respektē arodbiedrības prasību un tāpēc pieņēma lēmumu piešķirt papildu līdzekļus."
Taču kopumā skolotāju algu sistēmu viņš atzīst par bizantisku, jo tā nenonāk no valdības maka skolā, bet vēl iziet caur pašvaldību. Tiesa, šādu skolu finansēšanas sistēmu ieviesa paša K. Kariņa iepriekšējā valdība.
Tāpat valdība vakar skaidri noteica, ka skolu direktori un viņu vietnieki, strādājot pilnu slodzi, nedrīkstēs saņemt mazāku algu nekā skolotāji. LIZDA aprēķini liecināja, ka, jo sevišķi mazākās skolās, no 1. septembra, kad skolotāju minimālā stundas likme būs 8,50 eiro līdzšinējo 7,50 eiro vietā, dažviet skolu vadītāji varētu pelnīt mazāk par pedagogiem.
Noteikts arī algu kāpums tām pedagogu un skolu atbalsta personāla grupām, kam iepriekš tas skaidri nebija paredzēts, piemēram, logopēdiem.
Kā norādīja A. Čakša, šogad vien pedagogu algām papildus atvēlēts ap 80 miljoniem eiro. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens piebilda, ka valdības resursi nav neierobežoti, tādējādi likdams saprast, ka skolotājiem jau tā dots daudz, bet premjers atkal sāka runāt par iespējamu nodokļu celšanu, ko viņš skolotāju algu prasību kontekstā pieminēja jau pirmdien, uzstājoties pedagogu protesta akcijā.
Neraugoties uz to, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pieļāva, ka visas streika prasības tomēr nav izpildītas, jo neesot skaidru aprēķinu, vai tiešām visiem pedagogiem tiks izlīdzināta darba slodze, un no nākamā mācību gada kontaktstundu vadīšanai kopējā pedagogu darba slodzē nevajadzētu aizņemt vairāk kā 65 procentus.
I. Vanaga uzskata, ka pie vainas ir IZM darbinieku vājā kapacitāte: viņi nemākot veikt nepieciešamos aprēķinus, mēdzot kļūdīties pat par desmitiem miljonu eiro.
Tikmēr K. Kariņš sprieda, ka LIZDA prasa neiespējamo: precīzi aprēķini par to, cik tad naudas katra pašvaldība saņems skolotāju algošanai, būs iespējami tikai septembrī, kad būs zināms skolu un skolēnu skaits nākamajā mācību gadā. Tomēr valdība lēma, ka turpināsies LIZDA un IZM sarunas par nepieciešamajiem papildu aprēķiniem.
Kaut arī arodbiedrība joprojām nav pilnībā apmierināta, skolotāju trīsdienu streiks vakar noslēdzās, un šodien jau visās izglītības iestādēs vajadzētu atsākties ikdienas darbam. Vai būs vēl kādas protesta akcijas, par to tuvākajā laikā lems LIZDA ārkārtas padome.
