Latvija negrasās mīkstināt sankciju politiku pret Krieviju, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Valdība šodien slēgtajā sēdes daļā konceptuāli atbalstīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par sankciju stiprināšanu ar Krieviju.
Rinkēvičs skaidroja, ka informatīvais ziņojums sagatavots, jo pagājis pusotrs gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un kopš Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts piemēroja dažāda veida ekonomiskās sankcijas.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija turpinās konsekventi iestāties par sankciju piemērošanu pret Krieviju visās jomās. Tāpat netiks meklētas iespējas sankcijas mīkstināt, vai arī piekrist aicinājumiem tās mīkstināt, jo šādas runas ES ik pa brīdim parādās.
Plānots arīdzan pievērst uzmanību tām valstīm, kurās pēkšņi pieaudzis Latvijas precu eksports, vai arī imports no šīm valstīm, kas liek domāt par sankciju apiešanu. Tāpēc plānots strādāt, lai novērstu sankciju apiešanu, stingrāk uzraudzītu sankciju piemērošanu, strādājot ar ES, lai tā kļūtu par kopēju Eiropas praksi.
Taujāts, vai pastāv bažas par sankciju piemērošanu, Rinkēvičs atzīmēja, ka sankciju politika kļūst arvien sarežģītāka un daudzšķautņaināka. Vajadzīgs skaidrot un strādāt ar uzņēmumiem, kuri vēlas ievērot sankcijas un labticīgi vēlas saņemt padomu.
Tajā pašā laikā ir konstatēti gadījumi, par kuriem ziņojušas tiesībsargājošās iestādes, kad bijuši konkrēti sankciju pārkāpumi. Pēc ārlietu ministra paustā, ne visi uzskata, ka sankcijas uz viņiem attiecas. Viņš uzsvēra, ka sankciju ievērošana Latvijā ir pastāvīgs darbs ar visām iesaistītajām institūcijām.
"Manuprāt, ir zināmi uzlabojumi, tomēr ik pa laikam arī Ārlietu ministrijā vēršas ar jautājumiem, kā sankcijas apiet. Valdība apstiprināja, ka mūsu politika ir stingra sankciju piemērošana Krievijai, kamēr norit karš Ukrainā un kamēr Krievijas uzvedībā nav notikušas būtiskas izmaiņas,"
sacīja ārlietu ministrs.
Rinkēvičs pauda prieku, ka valdība šodien nolēma pārdalīt 2 miljonus eiro Ekonomikas ministrijai (EM), lai sniegtu atbalstu Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijai. Ārlietu ministra ieskatā, jāgatavojas tam, ka Ukrainas rekonstrukcijas programmai ir jābūt ilgtermiņa plānam.
LETA jau rakstīja, ka finansējums tiek pārdalīts no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz EM budžetu.