Lai turpinātu ostu reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā, Satiksmes ministrija (SM) ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā (MK) saskaņošanai jaunus grozījumus Ostu likumā.

Reklāma

Potenciālie likuma grozījumi iepriekš apspriesti vairākās sanāksmēs ar ostu nozares pārstāvjiem. Pārrunās identificēta nepieciešamība veikt grozījumus normās, kas skar ostu zemes un nekustamo īpašumu nomas līgumus. Grozījumos uzlaboti nosacījumi attiecībā uz nomas līguma pagarināšanas iespējām, aizsargājot nomnieka jau veiktos ieguldījumus, kā arī potenciālās investīcijas.

Šobrīd likums nosaka, ka ostu pārvaldes slēdza ostu zemes un citu nekustamo īpašumu nomas, īres un apbūves tiesību līgumus ar juridiskajām personām par termiņu, kas nepārsniedz 45 gadus. Līguma termiņu ir iespējams pagarināt, ja nomnieks ostā ieguldījis investīcijas vismaz 70 miljonu eiro apmērā, 

bet izstrādātais likumprojekts paredz samazināt nepieciešamo investīciju slieksni līdz 40 miljoniem eiro un iespēju pagarināt līguma termiņu vēl par 45 gadiem, ja tas tiek sasniegts.

Ostu uzņēmumi akcentē, ka 70 miljonu eiro investīciju slieksnis ir pārāk augsts, īpaši ņemot vērā riskus nozarē. Tas varētu radīt grūtības arī mazākiem uzņēmumiem turpināt darbību ostas teritorijā, kā arī ierobežot uzņēmumu attīstību, jo kavētu inovāciju un jaunu iespēju izmantošanu ostu nozarē.

Tāpat Ostu likumā ir iekļautas vairākas normas, kas regulē apbūves tiesību principus ostas teritorijā. Piemēram, paredzēts, ka pēc apbūves tiesību izbeigšanās ostu pārvalde apbūves tiesīgajam var izmaksāt atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu starp abām pusēm. Likumprojektā ir iekļauta jauna norma, kas nosaka, kā tiek noteikta izmaksājamā atlīdzība apbūves tiesīgajam apbūves tiesību izbeigšanās brīdī.