Līdzšinējā Serbijas vēsturē nepiedzīvotā traģēdija, kad pagājušajā trešdienā Belgradā 13 gadus vecs pusaudzis skolā nošāva astoņus bērnus un skolas sargu, kā arī ievainoja vēl sešus skolēnus un skolotāju, bet nepilnas divas diennaktis vēlāk 21 gadu vecs jaunietis pēc strīda ar automātisko ieroci vairākos valsts vidienes ciemos nogalināja astoņus līdzpilsoņus un 13 ievainoja, šokējušas Serbijas sabiedrību un izsaukušas politisko krīzi.

Reklāma

Opozīcija izvirza prasības pie varas esošajiem un draud ar plašiem protestiem, ja pēc piektdienas, 12. maija, prasības netiks izpildītas. Savukārt Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs apsūdz opozīciju valsts destabilizēšanā un sola "nepiekāpties pūlim uz ielas", bet "turpināt strādāt", kaut neizslēdz uzticības balsojumu valdībai vai pat ārkārtas vēlēšanas.

Kas vainīgs

Aizvadītās pirmdienas vakarā Belgradas un citu pilsētu ielās, opozīcijas aicināti, klusējošā demonstrācijā ar lozungu "Serbija pret vardarbību" izgāja vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.

Demonstranti pirms gājiena uz valdības rezidenci izvirzīja vairākas politiska rakstura prasības, kas tika nolasītas gājiena sākumā, lai paša gājiena gaitā iztiktu bez politiķu runām un izrādītu cieņu traģēdijas upuriem. Serbijā pie varas esošie politiķi šobrīd pārsvarā pārstāv populistisko Serbijas Progresīvo partiju un Sociālistu partiju, kamēr prorietumnieciskās, tostarp sociāldemokrātiskās, partijas atrodas opozīcijā. 

Valdībai tiek pieprasīts "nekavējoties pārtraukt tālāko vardarbības popularizēšanu medijos un publiskajā telpā", atcelt no amatiem politiķus, kas savās runās propagandē agresivitāti un vardarbību, nomainīt elektronisko mediju regulatorās padomes REM sastāvu un vadību, 

slēgt drukātos dzeltenās preses izdevumus, kas ilgstoši kurina naidu, sludina vardarbību un pastāvīgi pārkāpj žurnālistikas ētikas normas, kā arī atņemt raidīšanas frekvences TV kanāliem, kuros dominē līdzīgs saturs. Piemēram, brutāli realitātes šovi. Opozīcija īpaši norāda uz vieglas izklaides un seriālu žanriem orientētajiem telekanāliem "TV Happy" un "TV Pink", kas ir visai populāri, taču reizē Ukrainas kara kontekstā sludina promaskavisku kara propagandu.

Tiek pieprasīta iekšlietu ministra Bratislava Gasiča un Serbijas Valsts drošības aģentūras BIA priekšnieka Aleksandara Vulina atkāpšanās. Pagaidām gan atkāpies tikai Serbijas izglītības ministrs Branko Ružičs. Viņš izteica līdzjūtību upuru ģimenēm un demisionēja svētdien, vēstulē premjerei Anai Brnabičai norādot, ka ir "atbildīgs un labi audzināts cilvēks". Daudzu sašutumu izraisīja Ružiča taisnošanās pēc traģēdijas Belgradas skolā, ka vardarbības izplatīšanā vainojams internets, "Rietumu vērtības" un ar tām saistītas videospēles. Pēc tam pie Izglītības ministrijas ēkas sapulcējās tūkstošiem protestētāju, bet opozīcijas partijas un cilvēktiesību organizācijas aicināja ministru nekavējoties atkāpties. Pastāv viedoklis, ka notikušais daļēji ir sekas gadiem serbos kurinātajam naidam un neiecietībai pret citām bijušās Dienvidslāvijas tautām un Balkānu kara laikā pastrādāto kara noziegumu attaisnošana.

Atbruņošanas kampaņa

Opozīcija ir apņēmības pilna ar protestu turpināšanu panākt amatpersonu atkāpšanos. Demonstranti pieprasa steidzamas Serbijas parlamenta sesijas sasaukšanu, lai ar atbildīgo amatpersonu līdzdalību izsvērtu stāvokli un sāktu ilgtermiņa iedarbības pasākumus, "lai šādi gadījumi vairs nekad neatkārtotos". Taču valdība un tai lojālie mediji apgalvo, ka opozīcija traģēdijas izmanto savu politisko mērķu sasniegšanai. Proeiropeiskās partijas un organizācijas atbild, ka akcijās neizmanto ne partiju plakātus, ne politiskas runas un tikai apvieno Serbijas pilsoņus, kas gatavi cīnīties pret vardarbības popularizēšanu.

Ar Serbijas prezidenta Vučiča ziņu šonedēļ uzsākta kampaņa, lai atbrīvotu valsti no nereģistrētajiem ieročiem, kādi lielos daudzumos uzkrājušies vēl no 90. gadu Balkānu karu laikiem. Lēš, ka valstī uz 100 civiliedzīvotājiem ir vismaz 39 šaujamieroči. 

Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē. Patiesā situācija ir vēl dramatiskāka, tāpēc ar pirmdienu Serbijā ir spēkā brīvprātīga nelegālo ieroču nodošanas akcija. Tos, kuri līdz 8. jūnijam mājās nelikumīgi glabātos šaujamos nodos policijai, nesauks pie kriminālatbildības un nesodīs. Jau pirmajā dienā nodoti vairāk nekā 1500 ieroču. Pēc Vučiča teiktā, Serbijā reģistrēti 766 665 šaujamieroči, no kuriem trešā daļa ir pistoles un revolveri. Tagad solīts ieroču reģistru pārskatīt un aktīvāk vērsties pret nelegālu ieroču glabātājiem. Jāatzīmē, ka ar līdzīgu aicinājumu nodot nereģistrētos šaujamieročus šajās dienās pie pilsoņiem vērsies arī kaimiņvalsts Melnkalnes iekšlietu ministrs Filips Adžičs. Melnkalnē ieroču izplatības ziņā stāvoklis nav labāks kā Serbijā. Valstī ar 620 tūkstošiem iedzīvotāju civilpersonu rīcībā oficiāli ir 52 340 šaujamieroči, bet nelegālo sektoru vērtē uz vairāk nekā 80 tūkstošiem šaujamo. Adžičs atzinis, ka situāciju uztver kā brīdinājumu.