Angelas Merkeles memuāri drīzumā arī latviski

Otrdien laisti klajā Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles memuāri "Freiheit: Erinnerungen 1954–2021" (“Brīvība. Atmiņas 1954–2021”), kas vienlaikus iznākuši 30 valodās. Grāmata iznāks arī latviešu valodā, to izdos izdevniecība "Latvijas Mediji".

Memuāros, kas publicēti 736 lappušu biezā grāmatā, bijusī valsts vadītāja atskatās uz savu dzīvi divās Vācijas zemēs – Austrumvācijā līdz 1990. gadam un pēc tam atkalapvienotajā Vācijā. Merkele arī stāsta par ceļu uz kancleres amatu un to, kā viņa kļuva par vienu no ietekmīgākajiem valstu līderiem Rietumu pasaulē. Memuāri tapuši kopdarbībā ar viņas ilggadējo līdzstrādnieci Beāti Baumani.

Vācijas kancleres amatā Merkele pavadīja 16 gadus un nereti tika dēvēta arī par Eiropas de facto vadītāju. Viņas laikā Eiropas Savienība piedzīvoja vairākus satricinājumus – finanšu krīzi, migrantu krīzi 2015. gadā, kā arī pirmo Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krimas aneksiju 2014. gadā. Kopš Merkele 2021. gadā atstāja valdības  vadītājas krēslu, viņa tikusi kritizēta par nepietiekami stingru nostāju pret Krieviju, par bīstamo Vācijas enerģētisko atkarību no krievu gāzes un par valsts robežu atvēršanu nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai. Vienlaikus Merkele palikusi atmiņā ar savu mierīgo vadības stilu.

Savos memuāros Merkele, kurai tagad ir 70 gadi, gan noraidījusi savu atbildību par jebkādām šodienas problēmām, 

raksta ziņu aģentūra AFP. Cita starpā viņa detalizēti apskatījusi 2015. gada migrācijas krīzi, kas lielā mērā raksturoja viņas politiskās darbības beigu posmu. Merkeles kritiķi norāda, ka lēmums atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai noveda pie straujā popularitātes kāpuma, ko piedzīvo labējo eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (“AfD”).  Atzīstot, ka Eiropai ir jāaizsargā savas ārējās robežas, bijusī politiķe norāda, ka "labklājība un likuma vara vienmēr padarīs Vāciju un Eiropu (..) par vietu, kurp ļaudis vēlas doties". Viņa arī uzsver, ka, pateicoties ātrajam vācu sabiedrības novecošanās procesam, "legāla imigrācija ir būtiska".

Merkele memuāros aizstāvējusi arī savas attiecības ar Putinu. Viņa Krievijas diktatoru  raksturojusi kā cilvēku, kas "pastāvīgi saglabā modrību, baidoties no pāridarījuma, un vienmēr ir gatavs uzbrukt". Neskatoties uz to, Merkele apgalvo, ka viņai bijusi taisnība,  atsakoties pārtraukt kontaktus ar Krieviju un saglabājot ar to tirdzniecības attiecības, raksta AFP.  Viņa arī aizstāvējusi savu iestāšanos pret to, ka Ukraina tiktu uzaicināta iestāties NATO 2008. gadā alianses Bukarestes samita laikā, jo, viņasprāt, būtu iluzori uzskatīt, ka kandidātvalsts status būtu to pasargājis no Krievijas uzbrukuma. Vienlaikus viņa  atzīst, ka, atgriežoties no samita, viņa jutusi, ka "NATO nav kopīgas stratēģijas, kā izturēties pret Krieviju".

Merkele noraidījusi arī kritiku, ka piekritusi gāzesvadu "Nord Stream" būvniecībai. Viņa norādījusi, ka vienošanos par "Nord Stream 1", kas savienoja Krieviju ar Vāciju pa Baltijas jūru, parakstījis viņas priekštecis kanclera amatā Gerhards Šrēders, kas kļuvis bēdīgi slavens kā "Putina draugs". Savukārt piekrišanu "Nord Stream 2" būvniecībai, neskatoties  uz Krievijas veikto Krimas okupāciju un aneksiju un iebrukumu Ukrainas kontinentālajā teritorijā, viņa devusi, jo būtu bijis grūti pārliecināt patērētājus Vācijā un citviet Eiropā piekrist pārejai uz dārgāku sašķidrinātās gāzes izmantošanu no citiem avotiem. Viņa arī  apgalvo, ka gāze bijusi nepieciešama kā pārejas perioda enerģijas avots, pārorientējoties uz atjaunojamajiem enerģijas avotiem pēc atteikšanās no kodolenerģijas, ko izraisīja 2011. gada Fukusimas atomelektrostacijas katastrofa.

Saistībā ar memuāru izdošanu Merkele sniegusi arī virkni interviju, vienu no tām – britu raidsabiedrībai BBC. Runājot par Ukrainu, Merkele paudusi viedokli, ka, viņasprāt, karš Ukrainā būtu sācies agrāk un, visticamāk, būtu postošāks nekā 2022. gadā, ja Kijiva jau 2008. gadā būtu uzsākusi ceļu uz dalību NATO. "Mēs būtu piedzīvojuši militāru konfliktu vēl agrāk. Man bija pilnīgi skaidrs, ka Putins nebūtu stāvējis malā un skatījies, kā Ukraina pievienojas NATO. Un toreiz Ukraina kā valsts noteikti nebūtu bijusi tik gatava, kāda tā bija 2022. gada februārī," intervijā BBC teikusi Merkele. Tāpat Merkele taisnojās, ka viņas laikā noslēgtie gāzes darījumi bijuši Vācijas biznesa interesēs un miermīlīgu attiecību uzturēšanai ar Krieviju. Merkele intervijā BBC arī sacīja, ka gadu gaitā esot centusies ierobežot Krievijas uzbrukumus Ukrainai, izmantojot diplomātiju un sarunas, kas, kā viņa atzīst, galu galā cieta neveiksmi.

Angela Merkele "Brīvība. Atmiņas 1954–2021".

Foto: Publicitātes

“Kas man ir brīvība?”

Angelas Merkeles memuāri “Brīvība. Atmiņas 1954–2021” piedāvā neatkārtojamu ieskatu varas gaiteņos un ir aizstāvības runa brīvībai. “Kas man ir brīvība? Šis jautājums mani ir nodarbinājis visu mūžu. Protams, politiski, jo brīvībai vajag demokrātiskus apstākļus, bez demokrātijas nav brīvības, nav tiesiskas valsts, nav iespējams ievērot cilvēktiesības. Taču šis jautājums mani nodarbina arī pavisam citā plāksnē. Brīvība man nozīmē izdibināt, kur ir manis pašas robežas un tuvoties manis pašas robežām. Brīvība man nozīmē nepārstāt mācīties, lai nebūtu jāapstājas, bet drīkstētu iet tālāk, arī pēc aiziešanas no politikas,” raksta Angela Merkele.

Uzziņa. Angela Merkele

Angela Merkele, no 2005. līdz 2021. gadam Vācijas Federatīvās Republikas kanclere, bija pirmā sieviete amatā, kas ir visietekmīgākais visā valstī. Dzimusi 1954. gadā Hamburgā, uzaugusi VDR, kur studēja fiziku un kļuva par Dr. Rer. nat., viņa 1990. gadā tika ievēlēta bundestāgā. No 1991. līdz 1994. gadam bija Vācijas Sieviešu un jaunatnes ministre, no 1994. līdz 1998. gadam Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības ministre, no 2000. līdz 2018. gadam – Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja. 2021. gadā aktīvo politisko karjeru beidza.