5.4 °C
Sestdien atjaunotajā Valmieras teātrī tika apbalvoti 2023./2024. gada teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi.
Kā gada labākā lielās formas izrāde godalgots Liepājas teātra iestudējums "Latviešu raķetes", ko veidojuši režisors Regnārs Vaivars un režisora asistents Mārtiņš Kalita. Visvairāk balvu – četras – saņēma Valmieras teātra izrāde "Pazudušais dēls", kas tika atzīta par Gada mazās formas izrādi.
"Spēlmaņu nakts" ceremonijā kā Gada aktrisi godināja Māru Menniku par Roplainietes lomu, pie Gada režisora balvas tika izrādes veidotājs Reinis Suhanovs. Par mūzikas radīšanu šai izrādei tika apbalvots komponists Jēkabs Nīmanis. Savukārt pie trīs balvām tika Valmieras teātra izrāde "Jāzeps un viņa brāļi". Par gada horeogrāfu vai kustību mākslinieku tika atzīta izrādes horeogrāfe Linda Mīļā, bet Kristu un Reini Dzudzilo apbalvoja par izrādes scenogrāfiju. Par Jāzepu izrādē "Skatuves naglu" kā Gada jaunais skatuves mākslinieks saņēma Aksels Aizkalns.
Ceremonijā par mūža ieguldījumu tika godinātas Dailes teātra aktrises Ilze Vazdika un Lidija Pupure.
"Latvijas Avīzes" aptaujātie "Spēlmaņu nakts" žūrijas locekļi atzīst, ka šī gada balvas ieguvējus iepriekš paredzēt nav bijis iespējams. Pēc pirmā pusgada, jūnijā, notikusi apspriešana par to, ko no plašā pretendentu klāsta izvēlēties. Teātra kritiķe Kitija Balcare procesu pielīdzina grāmatvedībai: katrs izvirza savus nominantus, datus apkopo "Excel" tabulā, tad tiek iegūts kopskats, kas nav bijis jāpārbalso. Dažkārt izrādes esot bijis jāskatās atkārtoti, piemēram, ja tajās ir mainīgs aktieru sastāvs. 2023./2024. gada sezonā tāda bijusi Valmieras teātra izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", kur Jāzepa lomai ir divi atveidotāji – Mārtiņš Meiers un Aksels Aizkalns, kurš tagad godalgots kā Gada jaunais skatuves mākslinieks. Vairākas reizes izrādi nācies skatīties arī tad, ja režisors uzvedumā ir veicis izmaiņas, piemēram, Viesturs Kairišs izrādē "Spīdolas nakts", ko žūrija nominēja četrās kategorijās.
K. Balcare teic, ka ikviena sezona esot unikāla, piemēram, pagājušajā gadā diskusiju bijis mazāk, jo ātri iezīmējušies visspilgtākie nominanti. Šogad izteiktu virsotņu nav bijis un darbi bijuši vienlīdzīgāki.
Gala lēmuma pieņemšana notiek īsi pirms "Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremonijas – šogad dienu pirms. Žūrijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls stāsta, ka katrs tās loceklis nobalso par trim favorītiem, pirmajai vietai piešķirot trīs punktus, otrajai – divus un trešajai – vienu. Ja rezultāts vairākiem nominantiem esot ļoti līdzīgs, tad atkal notiekot diskusijas, un var tikt rīkota pārbalsošana. Viena no žūrijas loceklēm atzīmēja, ka viņai bijis grūti izlemt, kuriem nominantiem piešķirt savas trīs balsis.
Teātra kritiķe Dita Jonīte teic, ka visgarākās diskusijas žūrijai bijušas par Gada režisoru, kur bija izvirzīti septiņi pretendenti, beigās uzvarot Reinim Suhanovam, kurš veidojis izrādi "Pazudušais dēls" Valmieras teātrī. Kritiķiem nav bijis diskusiju, kurām izrādēm piešķirt Gada lielās formas un Gada mazās formas izrādes titulu, jo, "tās noskatoties, mums visiem bija skaidrs, ka tās ir ļoti labas." Nav bijis arī domu apmaiņas, kuram teātrim "vairāk vajag", tā tiešām bija mūsu katra iekšējā sajūta, viņa uzsver.
A. Andersone izceļ režisora Valtera Sīļa darbu pēdējās sezonās, tostarp konsekvento skatu uz karu Ukrainā. Šogad viņa iestudējums "Sibīrijas haiku" ieguvis balvu kā Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem, bet uzvedums "Terors" izpelnījies otru augstāko vērtējumu skatītāju balsojumā. Teātra kritiķe priecājās par aktrisi Eviju Krūzi, kura šogad saņēma savu pirmo "Spēlmaņu nakts" balvu kā Gada aktrise otrā plāna (Mātes) lomā izrādē "Ugunsseja". Tāpat viņa izsaka atzinību Gada aktrisei Mārai Mennikai, kura Roplainietes lomu izrādē "Pazudušais dēls" atveidojusi tik prasmīgi un talantīgi, ka tā kļuvusi par izrādes smaguma centru.
"Jebkuram mākslas darbam jābūt saķerei ar šo laiku un notikumiem. Skatoties izrādi, vēlos saprast, kāpēc teātris vai režisors šobrīd piedāvā šo konkrēto darbu skatītājiem.
Tajā jābūt tematiskai dzīslai, kas kopā ar mākslinieciskajiem paņēmieniem veido patiesi nozīmīgu mākslas faktu. Šis nav laiks tukšai mākslai," K. Balcare skaidro, pēc kādiem kritērijiem pieņem savu lēmumu.
