2.3 °C
ANO 29. klimata pārmaiņu konferences (COP29) dalībnieki agri svētdienas rītā panāca vienošanos, ar kuru attīstītās valstis apņēmušās līdz 2035. gadam attīstības valstīm ik gadu piešķirt vismaz 300 miljardus ASV dolāru.
Šis finansējums domāts, lai pasaules trūcīgākās valstis un klimata pārmaiņām visvairāk pakļautās valstis varētu labāk tikt galā ar klimata pārmaiņu izraisītajām problēmām un pārorientētu savu ekonomiku no fosilā kurināmā. Daudzas attīstības valstis gan 300 miljardus dolāru gadā uzskata par nepietiekamu summu vērienīgo klimata problēmu sekmīgai risināšanai.
Konferences noslēgums aizkavējas
COP29 Azerbaidžānas galvaspilsētā sākās 11. novembrī, bet konferences noslēgums bija ieplānots 22. novembrī. Apspriedēm atvēlēto laiku tomēr nācās pagarināt, jo COP29 dalībnieki nespēja vienoties par palīdzības apjomu attīstības valstīm, kas bija šis konferences sarunu centrā. Vēl sestdien sarunas draudēja izjukt, jo apspriežu telpu pameta mazo salu un mazattīstīto valstu pārstāvji, tā paužot neapmierinātību par attīstīto valstu piedāvājumu.
Pēdējā brīdī turīgās valstis palielināja solīto palīdzību no 250 līdz 300 miljardiem dolāru gadā, tomēr arī šo summu daudzas attīstības valstis atzinušas par nepietiekamu.
Uzreiz pēc vienošanās izsludināšanas Indijas pārstāve Čadni Raina 300 miljardus dolāru raksturoja kā "niecīgu summu", bet panākto vienošanos nosauca par "optisko ilūziju", kas "nerisina milzīgās problēmas, ar kurām mēs saskaramies". "Mēs to nevaram pieņemt. Piedāvātais mērķis mums neko nerisinās. Tas nesekmē klimata rīcību, kas nepieciešama mūsu valsts izdzīvošanai," paziņoja Indijas pārstāve. Kritisku nostāju pauda arī citu valstu pārstāvji. "Mēs dodamies prom ar nelielu daļu no tā finansējuma, kas steidzami vajadzīgs klimata ievainojamām valstīm," paziņoja Māršala salu pārstāve Tina Stege. Viņa arī pauda uzskatu, ka konferencē Baku fosilā kurināmā intereses ir "bloķējušas progresu". Attīstības valstu pārstāvji norāda, ka šīm valstīm ir vajadzīgas daudz lielākas summas, lai tiktu galā ar jūras līmeņa celšanos, vētrām, plūdiem un sausumu, kā arī lai mazinātu savu ekonomiku atkarību no fosilā kurināmā.
"Jaunas ēras sākums"
Eiropas Savienības (ES) klimata komisārs Vopke Hūkstra, kurš apmeklēja konferenci Baku, pauda pārliecību, ka COP29 pasaule "atcerēsies kā jaunas klimata finanšu ēras sākumu". Viņš arī norādīja, ka panāktā vienošanās uzskatāma par "ambiciozu un reālistisku".
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs atzina, ka bija "cerējis uz ambiciozāku iznākumu", tomēr panāktā vienošanās nodrošina "pamatu turpmākai izaugsmei".
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena tikmēr sociālajos medijos solīja, ka ES cīņā pret klimata pārmaiņām turpinās ieņemt vadošo lomu. Tas ir īpaši aktuāli, gaidot jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa otro administrāciju. Viņš ir apšaubījis klimata pārmaiņu nopietnību, kā arī aicinājis pastiprināti Savienotajās Valstīs iegūt naftu. Tramps arī solījis, ka viņa vadībā ASV atkārtoti aizies no 2015. gada Parīzes klimata vienošanās. ASV un Eiropas valstis šīs klimata konferences laikā centušās palīdzības nodrošināšanā attīstības valstīm iesaistīt arī Ķīnu, kas ANO klasifikācijā joprojām tiek atzīta par attīstības valsti. Pekina tikmēr uzsvērusi, ka kopš 2016. gada tā globālo dienvidu valstīm klimata jautājuma risināšanai ir piešķīrusi gandrīz 25 miljardus dolāru, un Ķīnas ieguldījums ANO klimata sistēmā arī turpmāk tiks raksturots kā brīvprātīgs.
Lai arī attīstīto valstu solītā palīdzība izpelnījusies kritiku kā nepietiekama, tā ir krietni lielākā par iepriekš izsludināto. 2009. gadā attīstītās valstis attīstības valstīm klimata nolūkiem solīja līdz 2020. gadam ik gadu piešķirt vismaz simt miljardus dolāru. Šis solījums tomēr tika izpildīts tikai 2022. gadā – divus gadus pēc termiņa beigām, vēsta telekanāls CNN. Konferencē Baku bija jāvienojas jau par citu summu. Vienošanās tekstā pieminēts, ka valstis mēģinās palielināt attīstības valstīm domāto klimata finansējumu līdz 1,3 triljoniem dolāru gadā, piesaistot arī privāto finansējumu. Šis formulējums tomēr ir diezgan vispārīgs. Apskatnieki norāda, ka klimata konferenci Azerbaidžānā, kuras ekonomikas struktūrā lielu nozīmi ieņem naftas un gāzes ieguve, apmeklējis liels skaits fosilā kurināmā nozares pārstāvju.
Konferencē esot bijusi novērojama atklāta fosilā kurināmā slavēšana, norāda CNN.
Izmešu apjoms pieaug
Tikmēr pasaulē fosilā kurināmā izmantošana joprojām pieaug, vēsta raidorganizācija BBC. Šogad oglekļa dioksīda emisijas pieaugs par 0,8% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aprēķinājuši Globālā oglekļa projekta pētnieki. Turpinoties šādām tendencēm, mazinās iespēja sasniegt 2015. gada Parīzes Klimata vienošanās mērķi neļaut planētai sasilt vairāk par 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas. Jau šobrīd planēta salīdzinājumā ar 19. gadsimtu ir sasilusi par apmēram 1,3 grādiem, un zinātnieki brīdina, ka līdz gadsimta beigām varētu tikt sasniegti par trīs grādi.
