Plāns Dreiliņos dedzināt atkritumus joprojām spēkā

Vides resursu centrs, kas ir no pazīstamā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Clean R" atdalīts uzņēmums, nav atteicies no nodoma uzbūvēt sadzīves atkritumu dedzināšanas rūpnīcu Dreiliņos, turklāt tajā pašā vietā, kurai Ropažu novada pašvaldības deputāti vienreiz jau nepiekrita.

Atgādināsim, ka pirmais mēģinājums dabūt Ropažu novada pašvaldības piekrišanu rūpnīcas būvniecībai ar troksni izgāzās šī gada pavasarī. Toreiz pašvaldība saņēma vairāk nekā 5000 iedzīvotāju parakstītus iesniegumus ar iebildumiem pret šādas rūpnīcas būvniecību dzīvojamo māju tuvumā. Vienlaikus sabiedrisko iniciatīvu vietnē "manabalss.lv" pret Dreiliņos plānoto būvniecību bija parakstījušies vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju.

Nobijušies no iedzīvotāju tūkstošu protestiem,17. maijā Ropažu novada pašvaldības deputāti vienbalsīgi nolēma pārtraukt lokālplānojuma izstrādāšanu divos uzņēmuma "Vides resursu centrs" iegādātajos zemes gabalos apmēram septiņu hektāru kopplatībā Stopiņu pagasta Dreiliņos, kur bija paredzēts uzbūvēt šo rūpnīcu.

Gatavojas jaunam startam

Tomēr kopš augusta pilnā sparā tiek gatavots otrs mēģinājums dabūt apstiprinājumu rūpnīcas projektam.

Ropažu novada pašvaldības Attīstības, īpašumu un investīciju departamenta vadītāja Linda Čakše saka, ka rūpnīcas celtniecības projekts atkārtoti vēl neesot saņemts. Bet 

12. septembrī pašvaldības Attīstības komitejā deputātiem uz galda jau bijis informatīvs ziņojums par rūpnīcas projekta ietekmes uz vidi novērtējuma gaitu. 

Tajā lasāms, ka šī gada 14. augustā Vides resursu centrs lūdzis par to atzinumu Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB).

Gatavojoties otrajam mēģinājumam panākt pašvaldības un iedzīvotāju atbalstu rūpnīcas celtniecībai, oktobrī Ropažu kultūras centrā un Vangažos iedzīvotājiem piedāvāts tikties ar pašvaldības vadību un speciālistiem, kuri, visticamāk, mēģinās pārliecināt, ka, Dreiliņos sadedzinot 143 000 tonnu sadzīves atkritumu gadā, nekāds kaitējums viņiem un dabai neradīsies.

Gatavojoties otrajam mēģinājumam panākt pašvaldības un iedzīvotāju atbalstu rūpnīcas celtniecībai, oktobrī Ropažu kultūras centrā un Vangažos iedzīvotājiem piedāvāts tikties ar pašvaldības vadību un speciālistiem, kuri, visticamāk, mēģinās pārliecināt, ka, Dreiliņos sadedzinot 143 000 tonnu sadzīves atkritumu gadā, nekāds kaitējums viņiem un dabai neradīsies.

Foto: Shutterstock

Projektā esot būtiski uzlabojumi

Jautāts, vai rūpnīcas projekts ir tas pats vecais vai satur būtiskas atšķirības, Vides resursu centra valdes loceklis Guntars Levics atbild, ka projekts esot būtiski uzlabots, kā arī pilnveidots VPVB iesniegtais ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums.

Kādi tad ir tie būtiskie uzlabojumi, kurus piesola Vides resursu centrs? Pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, pirmkārt, 

rūpnīcu plānots būvēt rūpnieciskās apbūves teritorijā, kur tā nemazina apkaimes nekustamo īpašumu tirgus vērtību. 

Dreiliņos esot īsāki transporta pārvadājumu ceļi, nešķērsojot blīvi apdzīvotas vietas. Te varot ērtāk pieslēgties kopējam Rīgas siltumapgādes tīklam.

Otrkārt, pilnveidota gaisa piesārņojuma uzraudzība. Rūpnīcas darbības laikā nepārtraukti notikšot gaisa piesārņojuma mērījumi, kas esot pat vairāk, nekā noteikts Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos.

Treškārt, esot saņemti vairāku uzņēmumu apliecinājumi pelnu un izdedžu otrreizējas izmantošanas iespējām. Pelnus un izdedžus varēšot izmantot par izejvielām citu materiālu ražošanai.

Ceturtkārt, sadedzinot sadzīves atkritumus, notekūdeņi tikšot savākti un novirzīti atpakaļ stacijas reģenerācijas iekārtā. Bet, sadedzinot biomasas atkritumus, nodoti attīrīšanai notekūdeņu apsaimniekotājiem.

Atkritumus jau dedzina citviet

Biedrības "Vides sardze" valdes loceklis un Dreiliņu iedzīvotājs Konstantīns Voskoboiņiks uzskata, ka šie uzlabojumi ir kosmētiski – projekts būtiski neatšķiras no gada sākumā iesniegtā un pašvaldības deputātu noraidītā.

Viņaprāt, jau pati sadzīves atkritumu dedzināšanas ideja ir slikta vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pat ar vismodernākajiem filtriem nebūs iespējams pilnīgi novērst izmešu radīto gaisa piesārņojumu. 

Otrkārt, sadedzinot plastmasu un citus atkritumus, pelni tik un tā būs kaut kur jāapglabā, radot augsnes piesārņojumu.

"Pašlaik cementa ražošanas uzņēmumā "SCHWENK Latvija" lielos apjomos jau sadedzina atkritumus," skaidro Konstantīns, "bet dedzināšanai paredzētos atkritumus lielākoties ieved no citām valstīm, jo Latvijas radītie nešķirotie sadzīves atkritumi ir pārlieku mitri. No tiem netiek pietiekami atdalīti bioloģiski noārdāmie atkritumi. Tāpēc ir absurdi būvēt jaunas atkritumu sadedzināšanas iekārtas, kamēr Latvijā ieved atkritumus dedzināšanai un kamēr paši nespējam attīstīt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu."

Arī viņš pauž šaubas, vai, uzbūvējot rūpnīcu, tajā nesāks dedzināt arī no citām valstīm ievestos sadzīves atkritumus, kā jau tas savulaik noticis Tallinā. Arī tur sākumā igauņu energouzņēmums "Eesti Energia" dedzināja tikai pašu radītos atkritumus un par sadedzināšanu iedzīvotājiem nekas nebija jāmaksā. Bet pēc Somijas piedāvājuma par samaksu sadedzināt tās radītos atkritumus igauņi dedzina arī tos.

Ietekmi uz vidi vētīs pamatīgāk

VPVB Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja Vineta Maskava stāsta, ka pašlaik Vides resursu centram pieprasīti sīkāki paskaidrojumi par plānoto sadzīves atkritumu dedzināšanu. Vienlaikus VPVB lūdzis atzinumus arī Veselības inspekcijai, Valsts vides dienestam, Ropažu novada un Rīgas pašvaldībām, Satiksmes ministrijai, uzņēmumiem "Latvenergo" un "RB Rail".

Uz jautājumu, kad varētu būt gatavs atzinums par rūpnīcas ietekmi uz vidi, Vineta Maskava atbild, ka tas būšot atkarīgs no tā, cik drīz tiks saņemti atzinumi no pieminētajām valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem. Bet pieļauj, ka šogad VPVB atzinuma vēl varētu nebūt.