Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju veido 74% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, kamēr Lietuvā tie ir 90% no ES vidējā rādītāja, bet Igaunijā – 87%, vērtējis finanšu konsultāciju uzņēmums "Grant Thornton Baltic".

Reklāma

Līdz ar to, neskatoties uz to, ka Latvijā ir otrs lielākais iedzīvotāju skaits starp Baltijas valstīm, tā ir mazākā Baltijas ekonomika. Šobrīd pēc IKP apjoma uz iedzīvotāju ir tādā pašā līmenī kā vidējā ES valsts pirms 15 gadiem. "Grant Thornton" arī uzskata, ka valsts budžeta ienākumu palielināšana uz nodokļu sloga celšanas rēķina nav īsti iespējama, jādomā par ekonomikas apjoma palielināšanu, bet nešķiet, ka valstij būtu plāns, kā to panākt.

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir piektais zemākais rādītājs ES. No Latvijas atpaliek tikai Horvātija, Grieķija, Slovākija un Bulgārija. 

Savukārt Rumānija un Ungārija, kas vēl nesen dažādās statistikas tabulās atradās aiz Latvijas, šobrīd to jau pēc šī rādītāja apsteigušas. 

Uz ziemeļvalstu fona, kuram Latvija vēlas būt piederīga, šī atpalicība ir īpaši izteikta, jo Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtiski pārsniedz ES vidējos rādītājus. Īpaši kritisku attieksmi ir pelnījis tas, ka vēl pirms piecpadsmit gadiem, pirms pasaules dižķibeles, Latvijas un Lietuvas ekonomiku dati bija aptuveni līdzīgi, tomēr tagad Lietuva un Igaunija ir aptuveni līdzīgā attīstības līmenī, bet Latvijas ekonomikas izaugsme no abām kaimiņienēm būtiski atpaliek.

"Grant Thornton" secina, ka līdzšinējā politika nav veicinājusi Latvijas izaugsmes dinamiku, tāpēc šobrīd ir jāizvēlas agresīvāki un drosmīgāki risinājumi, lai Latvija tiktu laukā no Eiropas valstu atpalicēju gala. Konkrēti šobrīd pietrūkst atbalsta plāna un vīzijas Latvijas uzņēmējdarbības aktivizēšanai, investīciju piesaistei, infrastruktūras sakārtošanai, mājokļu politikas veicināšanai un augsti kvalificēta darbaspēka pieejamības nodrošināšanai, kā arī eksporta kāpināšanai un mazo uzņēmumu īpatsvara palielināšanai. Tas viss ļautu samazināt valsts un pašvaldību pārvaldes aparātu, palielināt pirktspēju, kāpināt darba ražīgumu un galarezultātā – iegūtu lielākus nodokļu ieņēmumus valsts kasē, kas ļautu labāk apmierināt dažādas sabiedrības vajadzības.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.