19.1 °C
Pavasaris ir ne tikai lauksaimnieku, bet arī meža apsaimniekotāju karstākais darba laiks. Īpaši to, kuri visbiežāk izmanto meža atjaunošanas metodi – koku stādīšanu. Tā ir piemērota gandrīz visiem meža augšanas apstākļu tipiem. Kā izvēlēties meža stādus, kā tos transportēt, uzglabāt un pareizi iestādīt? Pieredzē dalās lielāko kokaudzētavu apsaimniekotāja – akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (LVM) – biznesa virziena "Sēklas un stādi" ražošanas vadītāja Laima Zvejniece.
Kokaudzētavās pieejamie stādu veidi
Meža atjaunošanai un lauksaimniecības zemju apmežošanai kokaudzētavās pieejami šādi stādu veidi: ietvarstādi, kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu un klasiskie kailsakņi.
Ietvarstādi – stādi ar slēgtu, kompaktu sakņu sistēmu, kas ietverta augsnes (kūdras) substrātā. Ietvarstādus ērti un kvalitatīvi var stādīt gandrīz visu gadu, turklāt stādi neiežūst pārvadāšanas un stādīšanas procesā. Vēl viena ietvarstādu priekšrocība – nepieciešamās barības vielas stādam pirmajā augšanas gadā jau ir daļēji nodrošinātas, tādējādi stāds aug straujāk. Arī stādīšanas tehnoloģija kāpina darba ražīgumu mežā, jo to var paveikt salīdzinoši ātri, ērti un kvalitatīvi. Ietvarstādu segmentā pieejami Latvijas pamatsugu – priedes, egles un bērza – stādi.
Kailsakņi ar uzlabotu sakņu sistēmu – stādi ar vaļēju, speciāli veidotu un kompaktu sakņu kamolu. Tiem ir samazinātas sakņu iežūšanas iespējas, labs stādu ieaugšanas potenciāls, kā arī ir mazākas kopšanas izmaksas stādu augšanas pirmajā gadā. Taču arī šiem stādiem ir ierobežots stādīšanas laiks un nedaudz sarežģītāka stādīšana labi attīstītā sakņu kamola dēļ. No šī stādu veida var iegādāties bērza, egles un melnalkšņa kailsakņu stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu.
Kailsakņi – stādi ar vaļēju sakņu sistēmu, kas nav speciāli veidota. Šo stādu priekšrocība ir iespēja novērtēt visas auga daļas – izskatu, parametrus un bojājumus. Tomēr tiem ir ierobežots stādīšanas laiks un nav izslēgta arī sakņu iežūšanas iespējamība, tādēļ tie ir lētākie stādi. Meža un apstādījumu ierīkošanai LVM kokaudzētavās ir pieejami priedes kailsakņu stādi (sējeņi), kā arī egles, lapegles un sarkanā ozola kailsakņu stādi.
Kam pievērst uzmanību, iegādājoties stādus
Pirms pasūtīt vai iegādāties kokaudzētavā stādus, pārliecinieties, kura reģiona stādmateriāla izcelsme jums nepieciešama, jo Latvijas dienvidos vai rietumos izaudzētie stādi ne vienmēr derēs Vidzemes un Latgales laukiem un mežiem.
Svarīgs ir arī ģenētiskais potenciāls, kas turpmāk noteiks daudzus atjaunotā meža kvalitātes parametrus – ātraudzību, stumbra taisnumu un zaru resnumu. Sēklas tiek iegūtas īpašās sēklu plantācijās, potējot ātraudzīgākos un kvalitatīvākos mātes kokus.
Šādu stādu potenciālā ātraudzība ir par 15–25% augstāka un pieauguša meža apmērus sasniedz ievērojami ātrāk. Piemēram, priede ciršanas vecumu sasniedz jau 80–90 gados, arī koku stumbri būs taisnāki, nekā tie būtu, izmantojot vienkāršās mežaudzēs iegūtas sēklas. Kokaudzētavā, saņemot stādus, jāpārbauda stādu izcelsmes atbilstība – vai iekšējās kustības pavadzīmē minētais atbilst informācijai uz stādu iepakojuma etiķetes.
Tāpat jāpievērš uzmanība stādu fizioloģiskajam stāvoklim un attīstībai – virszemes daļas un sakņu sistēmas garuma attiecībai jābūt no 2:1 līdz 3:1, kas nodrošina aktīvu fotosintēzi un attīstību. Stumbram jābūt taisnam ar izteiktu centrālo dzinumu. Stādam ir labi attīstīta sakņu sistēma ar daudzām sīkajām aktīvajām saknītēm, kas veicina stāda ieaugšanu pēc iestādīšanas.
