Light sleet 2.9 °C
S. 21.12
Saulcerīte, Tomass, Toms
SEKO MUMS
Reklāma
Bauskas SIA "Kronis" ar LPKC atbalstu 2019. gadā īstenoja projektu "Inovatīvu produktu izstrāde mīkstajā iepakojumā un to ieviešana ražošanas procesā", kura laikā izveidoja un rūpnieciski pārbaudīja dažādu produktu – zupu, biezzupu, gatavo ēdienu, mērču un sinepju – receptūras. Svarīgs ieguvums bija 9 veidu gatavo ēdienu izstrāde mīkstajā iepakojumā, kas tika iekļauti Nacionālo bruņoto spēku sausajās uzturdevās.
Bauskas SIA "Kronis" ar LPKC atbalstu 2019. gadā īstenoja projektu "Inovatīvu produktu izstrāde mīkstajā iepakojumā un to ieviešana ražošanas procesā", kura laikā izveidoja un rūpnieciski pārbaudīja dažādu produktu – zupu, biezzupu, gatavo ēdienu, mērču un sinepju – receptūras. Svarīgs ieguvums bija 9 veidu gatavo ēdienu izstrāde mīkstajā iepakojumā, kas tika iekļauti Nacionālo bruņoto spēku sausajās uzturdevās.
Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Ar Latvijas Pārtikas kompetences centra (LPKC) atbalstu pārtikas nozarē veido inovatīvus produktus, kas stiprina ražotāju konkurētspēju citu valstu tirgos.

Reklāma

Līdzšinējais veikums

Vairāk nekā 500 jauni produkti un 73 jaunas tehnoloģijas, kā arī 82 atbalstītie pētījumi un 51 zinātniskā publikācija – tāds ir LPKC veikums kopš dibināšanas 2015. gadā līdz 2024. gadam. LPKC atbalsta inovāciju, jaunu produktu un tehnoloģiju izveidi pārtikas nozarē un ar to saistītajās nozarēs, tostarp loģistikas nozarē un iepakojuma ražošanā.

Kompetences centrs cita starpā atbalsta arī lauksaimniecības nozari, toskait zemniekus. Atbalsta ierobežojumu patlaban nav arī alkohola nozarei, tomēr projektā nedrīkst iekļaut alkohola popularizēšanu. Veidot jaunas šķirnes, procesus, kas efektīvāk palīdz veikt fermentācijas procesu, ir atļauts. Atbalsta visu, kas saistīts ar pārtikas produktiem, tajā skaitā pārvadāšanu. Atbalstu piešķir arī HoReCa nozarei, tātad restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām.

LPKC neatbalsta atkritumu saimniecības nozares uzņēmumus, kā arī jaunu pārdošanas vietu izveidi. Tāpat par piešķirto projekta naudu nedrīkst pirkt iekārtas. 

Precizēsim, ka atbalstu piešķir iekārtas prototipa izveidei, tomēr pirkt no iekārtu ražotāja tā produktu ir aizliegts.

Kāpēc vajadzīga inovācija

Inovācija ir process no idejas līdz tirgū pieprasītam produktam. 

Inovācijas LPKC atbalsta programmā dala šādās divās grupās: eksperimentālā izstrāde un rūpnieciskais pētījums. 

Pēdējam nosauktajam skaitļu izteiksmē piesakās un arī atbalstu saņem vairāk uzņēmumu nekā produkta eksperimentālajai izstrādei. Rūpnieciskā pētījuma gala produkts ir prototips, ražošanas metode.

Piemēram, AS "Balticovo" inovācijas projekts bija saistīts ar olu skaitīšanu un vistu vērtēšanu. Uzņēmuma ražotnēs 12 stāvos dzīvo milzīgs daudzums vistu. Vistkopji rūpīgi vērtē putnu kustību ar mērķi atrast saslimušos putnus. LPKC atbalstītajā projektā inovatori izveidoja digitālu risinājumu – mākslīgo redzi. Proti, kameru sensori fiksē, kurā brīdī vistas sāk nepareizi staigāt, streipuļot, un ceļ trauksmi. Vistkopis dodas uz norādīto vietu un meklē vistu ar problēmām. Pirms šīs inovācijas ieviešanas ļoti daudz vistkopju ik dienu vērtēja vistu kustību. 

Vēl viens piemērs – bērnu pārtikas produktu ražotājs SIA "LatEkoFood" (pazīstams galvenokārt ar zīmolu "Rūdolfs") izveidoja produktus bez cukura. Tie patlaban atrodas veikalu plauktos. Savukārt suņu saimnieku un ne tikai viņu uzmanību ir izpelnījies AS "Tērvete Food" izveidotais saldējums suņiem.

LPKC direktors Armands Lejas–Krūmiņš uzsver: "Latvija ir tik liela, cik tā ir. Esam mazāk nekā divi miljoni cilvēku, tāpēc uzņēmumi var augt, vien eksportējot, pārdodot savus ražotos produktus citu valstu tirgos. Tajos iekļūt ar parastu standarta produktu ir grūti. Vissaimnieciskākā Latvijas tautsaimniecībai ir produktu ar pievienoto vērtību, nevis izejvielu pārdošana citvalstu tirgos. Kompetenču centri, to pavisam dažādās nozarēs ir astoņi, palīdz veidot jaunus perspektīvus produktus."

Reklāma
Reklāma

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem atbalsta saņemšanai ir eksportspēja, tas ir, kā uzņēmumi spēj pierādīt, ka jaunais produkts gūs labus rezultātus eksporta tirgos. A. Lejas–Krūmiņš uzsver – kompetenču centrs ir dibināts tieši eksporta rādītāja izaugsmei, nevis iekšējās konkurences saasināšanai Latvijas tirgū. Protams, ar LPKC atbalstu izveidotos produktus pārdod arī Latvijā. LPKC atbalsts cita starpā ir svarīgs tāpēc, ka bankas patlaban kreditē maz vai nemaz, par inovācijām nemaz nerunājot – inovāciju neatbalsta. Inovācijai, jaunu produktu izveidei var piesaistīt riska kapitāla fondu naudu. Latvijā pārtikas nozares uzņēmumi šādu fondu naudu var piesaistīt attīstības institūcijā "ALTUM". Pasaulē uzkrātā pieredze rāda, ka no visām izveidotajām inovācijām par ļoti sekmīgām kļūst vien 2% inovāciju. Aptuveni 10–20% liels inovāciju īpatsvars var atrast vietu tirgū un ilgākā laika posmā kļūt par kaut ko ļoti labu. "Pārējās inovācijās ieguldītā nauda ir notērēta, tai it kā nav atdeves. Tomēr kopējais ieguldījums inovācijā sevi atpelna ar ļoti lielu rezervi," tā A. Lejas–Krūmiņš.

Bauskas SIA "Kronis" ar LPKC atbalstu 2019. gadā īstenoja projektu "Inovatīvu produktu izstrāde mīkstajā iepakojumā un to ieviešana ražošanas procesā", kura laikā izveidoja un rūpnieciski pārbaudīja dažādu produktu – zupu, biezzupu, gatavo ēdienu, mērču un sinepju – receptūras. Svarīgs ieguvums bija 9 veidu gatavo ēdienu izstrāde mīkstajā iepakojumā, kas tika iekļauti Nacionālo bruņoto spēku sausajās uzturdevās.

Atbalsta nosacījumi

LPKC administrēto ES fonda naudas atbalstu var saņemt gan mazie, gan arī lielie uzņēmumi. "Par iespēju pieteikties projektu konkursam ziņojam pa visiem pieejamajiem informācijas kanāliem – gan mūsu biedriem, gan arī visiem pārtikas ražotājiem, tostarp Latvijas pārtikas klastera biedriem, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei un citām nevalstiskajām organizācijām, kas šo vēsti izplata tālāk saviem biedriem. Mērķis ir uzrunāt iespējami vairāk potenciālo projektu iesniedzēju, ziņot viņiem, ka nākamo divu mēnešu laikā var gatavot pieteikumu," tā LPKC direktors. Iespējamie atbalsta pieteicēji saņem prezentāciju par pieteikuma gatavošanu. Ir iespējams lejuplādēt visas pieteikuma formas un projekta nosacījumus.

A. Lejas–Krūmiņš teic, ka patlaban visi projektu iesniedzēji sūta elektroniski parakstītu pieteikumu. Eksperti veic projektu sākotnējo vērtēšanu un, ja ir tehniskas neprecizitātes, lūdz uzņēmumam tās precizēt. 

Projektus vērtē neatkarīga projektu atlases padome, kur darbojas nozares profesionāļi, toskait pieredzējuši pārtikas tehnologi un pētnieki, kuri vērtē zinātnisko komponenti. 

"Pie jebkuras inovācijas ir augstāka vai zemāka līmeņa zinātniskā komponente. Projekta atbalsta nosacījums ir, lai atbalstam pieteiktu jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas izveidi pieteicēja uzņēmumā. Ja uzņēmums pateiks, ka tam vajadzēs pusmiljonu tādas tehnoloģijas izveidei, kas pasaulē jau eksistē un kuru var iegūt daudz lētāk, tad, protams, zinātniskā virziena vadītājs iebildīs, norādīs uz finansējuma neatbilstību," skaidro A. Lejas–Krūmiņš.

Mazajiem uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir līdz 80%, lielie uzņēmumi inovācijai saņem līdz 65% lielu atbalstu (no attiecināmajām izmaksām). Papildu 10% vai 15% atbalstu piešķir, ja notiek sadarbība ar vidējo, mazo vai mikrouzņēmumu, ja notiek efektīva sadarbība ar vismaz vienu pētniecības un zināšanu izplatīšanas uzņēmumu, kā arī ja pētniecības projekta rezultāti pieņemti publicēšanai vismaz divos zinātniskajos izdevumos, kas indeksēti projekta nosacījumos norādītajās datu bāzēs, un publikācijas autors ir komersanta vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pētnieks vai publikācija ir komersanta vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas pētnieku koppublikācija.

Maksimālais iespējamais ES līdzfinansējums projektam ir mazliet vairāk nekā 500 000 eiro. Ar iepriekš nosaukto nosacījumu projekts būs par aptuveni miljonu eiro. A. Lejas–Krūmiņš teic, ka ES atbalsta intensitāte LPKC atbalstītajos projektos ir vidēji 60%. Atbalsta minimālais slieksnis noteikts nav, tomēr projektiem, kur atbalsts ir mazāks par aptuveni 40–50 tūkstošiem eiro, ir ļoti liels administratīvo izmaksu īpatsvars, un tos nav izdevīgi īstenot. Projektu arī var dalīt posmos un atbalstu saņemt pēc katra posma mērķa sasniegšanas. Ir pieteikumi, ko iesniedz vairāki uzņēmumi kopā, un ir pieteikumi, ko iesniedz viens uzņēmums.

Atbalsts arī lauku saimniekiem

Augļkopju kooperatīvs "Augļu nams" ar LPKC atbalstu izveidoja tehnoloģiju, kas augļiem svaigumu un labu izskatu nodrošina ilgāku laika posmu. Liela daļa ābolu aiziet bojā vai zaudē pārdošanas izskatu, un tad to var nodot vien pārstrādei. Ābolu audzētāju LPKS "Augļu nams" valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis uzsver, ka svarīgi bija pārdot iespējami labākas kvalitātes ābolus arī februārī, kad lielāks pieprasījums un izdevīgāka cena. "Projektam bija gaidītais rezultāts, un to aizvien izmantojam. Noskaidrojām, kādu šķirņu āboli un kā glabājami zemā skābekļa vidē ar mērķi saglabāt augļiem augstus kvalitātes rādītājus." Projekta īstenošanas laiks bija divi gadi. Pirmajā gadā ražu glabāja īpašās laboratorijas glabātavās. Ar iegūto informāciju nepietika, vajadzēja gaidīt otru ražu, tāpēc projektā pusgadu bija pārtraukums. Nākamo ābolu ražu glabāja un pētīja mazliet atšķirīgos apstākļos.

Izcils aprites ekonomikas modeļa piemērs ir produktu ražošana no sulas spiešanas blakusprodukta – augļu un ogu izspaidām. Agrāk tās izmeta, patlaban gatavo sukādes, enerģijas batoniņus un citus vērtīgus produktus, kuru sastāvā ir gan vitamīni, gan arī vērtīgās šķiedrvielas. Ventspils novada Vārves pagasta SIA "Ricberry" jau pirms sešiem gadiem ar LPKC atbalstu veidoja receptes pārtikas produktiem, toskait aktīva dzīvesveida piekritēju enerģijas batoniņiem, kuru sastāvā bija izspaidas. Uzņēmums specializējas šo izspaidu vākšanā un tālākā pārstrādē veselīgos produktos. "Izspaidas patlaban vairs projām nemet," saka A. Lejas–Krūmiņš. Viņš arī piebilst – ja projekta īstenošanas laikā izveido jaunu produktu receptūru, to nekur nepublicē, tā paliek uzņēmuma rīcībā. To neuzrāda nevienai komisijai, toskait arī Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA), kas uzrauga LPKC projektu īstenošanu. "Centrālā finanšu un līguma aģentūra drīkst pieprasīt atskaiti par procesu, kā šo recepti izveidoja un kuri pētnieki darbojās receptes izveidē. Mūsu projektos ļoti daudz piesaista Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētniekus. Viņi ikdienā darbojas kādā lielā uzņēmumā vai arī projekta īstenotājam sniedz ārpakalpojumu. Uzņēmumi ārpakalpojumu pērk tāpēc, ka LBTU ir ļoti labas iekārtas, tostarp mākslīgais kuņģis, kur var pārbaudīt jaunās receptūras darbošanos. Pats uzņēmums to nevar izdarīt. Maksu par piesaistīto ārpakalpojumu iekļauj projekta attiecināmajās izmaksās," sadarbību ar pētniekiem raksturo A. Lejas–Krūmiņš.

LPKC atbalsta arī lielogu dzērveņu kombaina prototipa izveidi, ko īsteno trīs uzņēmumi – SIA "Rāmkalni Nordeco", SIA "Latgales dzērvenes" un SIA "ARA Kalnozols". Raimonds Aizstrauts, SIA "ARA Kalnozols" saimnieks, pirms vairākiem gadiem Valdemārpils pagasta saimniekam Dailim Brālītim jau palīdzēja izveidot Latvijā pirmo dzērveņu vākšanas kombainu. To patlaban savos dzērveņu purvos 16 hektāru platībā izmanto Brālīšu ZS "Piesaules". "Modelis, ko gatavojam patlaban, no tā, ko savā saimniecībā izmanto Brālīšu ģimene, atšķiras ar hederu. Projekts patlaban ir tuvu noslēgumam," tā R. Aizstrauts.

Bez iepriekš nosauktajiem uzņēmumiem ar LPKC sadarbojušies vai aizvien sadarbojas un jaunus produktus veido arī citi Latvijas sabiedrībai labi zināmi ražotāji, toskait AS "Dobeles dzirnavnieks", SIA "Kronis", "Aloja Starkelsen", "Karavela", "Felici" un citi ražotāji. Patlaban notiek projektu pieteikumu vērtēšana. Projektu pieteikumu pieņemšana atsāksies nākamā gada pirmajos mēnešos. A. Lejas–Krūmiņš teic, ka no 13 miljoniem eiro šim ES plānošanas periodam piešķirtās naudas vēl neizmantoti ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Tiem varēs pieteikties līdz 2025. gadam. Kopš 2016. gada pārtikas nozares inovācijā tad pavisam būs ieguldīti 20 miljoni eiro.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Ieguldījums izaugsmei.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma