7.9 °C
Man vobla atgādina bērnību – gan garša, gan smarža, jo atceros, kā tēvs tās voblas gatavoja, pēc tam ēdām. Man plēsa mazus gabaliņus, lasīja ārā asakas un deva garšot. Toreiz smeķēja ļoti, jo tas viss bija tāds piedzīvojums, iespēja piedalīties lielo lietās. Tādas voblas kā bērnībā ēstas vairs nav nekad, tādēļ vienu dienu paprasīju tēvam, vai viņš atceras veco voblas recepti.
Sastāvdaļas
- Brekši esot visgaršīgākie
- Baltais sāls
- Saulespuķu eļļa
Pagatavošana
Paņem zivi un sasāla baltajā sālī. Zivs sāli paņem tik, cik tā var paņemt. Tāpat kā slapja grīdas lupata nevar uzsūkt vairāk ūdens, kā to atļauj fizika. Tādēļ sāli sabērt par daudz gluži vienkārši nevar. Sālī zivis notur trīs līdz četras dienas.
Kad zivis sālī nostāvējušās, tās izmērcē ūdenī. Pēc tam ielej spainī ūdeni, ielej saulespuķu eļļu, apmēram puspudeli. Eļļa ūdenī nešķīst, bet eļļains paliek. Izrādās, ka tas attur no mušām, ja kaltē ārā.
Pēc tam kar un kaltē – ēnā, vējainā vietā. Pažobelē, verandā ar caurvēju. Nedrīkst likt tiešos saules staros.
Vislabākās voblas sanāk no brekšiem. Tie arī visgaršīgākie auksti kūpināti. Bet var izmantot teju vai jebkuru zivi.
