8 °C
Burkānlasis, čia sēklu kaviārs, kažoks bez siļķes, makaroni ar Voloņezas mērci, ziedkāpostu plovs, biešu kotletes, krāsainie lēcu burgerīši... Izklausās tik interesanti, ka nu ļo-o-ti gribas pagaršot. Kad tas izdarīts, atskārsti, ka garšas kārpiņas labprāt ļaujas apmānam, jo lasis no burkāniem neatpaliek no laša, kas zivs, čia sēklu kaviārs no zivju ikriem, bet makaroni Voloņezas mērcē tik ļoti garšo pēc makaroniem Boloņas mērcē, ka veģetārieši sarosās – vai viņiem nemēģina iebarot gaļu?
Pirmajos darbības gados tika uzsvērts, ka tiek piedāvāts veģetārs ēdiens, taču ar laiku saprasts, ka tas nav jāuzsver, jo vārds “veģetārs” daudzus atbiedē, teic NATA cafe vadītājs Ivars Rutkovskis.
“Tāpēc, ja kāds izbraukuma tirdzniecības vietās prasa, ar kādu gaļu ir gulašzupa, plovs, atbildam – ar sojas gaļu. Pagaršot vai ne, tas paliek paša ziņā. Taču esmu pārliecināts, ka daudzi, kas ēduši mūsu leģendāro plovu, tikai izlasījuši šo rakstu, sapratīs, ka no gaļas tajā nav bijis ne miņas,” viņš nosmej.
Bagāta savā pieticībā
NATA cafe paslēpusies Lāčplēša ielas tālajā galā, kas iestiepjas Maskavas forštatē jeb Maskačkā. No ielas nepamanāma, iekārtojusies plašās, pieticīgās Agra Daņiļeviča deju skolas Dzirnas telpās. Arī krāsainas, uzmanību piesaistošas izkārtnes neesamība kafejnīcas veiksmīgai darbībai netraucējot, vakaros tajā čumot un mudžot dejotāji, viņu vecāki, citi apmeklētāji. Reiz nogaršojuši veģetāros, vegānos ēdienus un atzinuši par labiem, gardiem, cilvēki tos labprāt baudot atkal un atkal, arī gaļēdāji – ēdienkartes dažādošanai.
Pagrieziena punkts – vēdiskā filozofija
Ivars sabiedriskajā ēdināšanā darbojas jau 18 gadus. Vidusskolas laikā gribējis piestrādāt, un veiksme piespēlējusi bāra palīga vietu Līvu akvaparkā. Jau pēc neilga laika uzkalpojies par bārmeni. Vēlāk strādājis populārajā bārā Piektdiena ir klāt Vecrīgā, tad kazino, pēc tam kopā ar kolēģi izveidojuši tandēmu Biezpiens un rozīnes – piedalījušies šovos, taisot trikus ar pudelēm utt. Tad, paguruši no skrējiena, abi ar ģimenēm pusgadu nodzīvojuši Spānijā, Ivisā, un nostiprinājuši pārliecību – atgriežoties Latvijā, dibināt savu uzņēmum.
Domāts – darīts. Nodibinājuši uzņēmumu, kurš apkalpo pasākumus, un atkal viss gājis uz urrā. Tikai Ivars no tusētāja un apkārtblandoņas pamazām izaudzis, sācis interesēties par eksistenciāliem jautājumiem. Sevis meklējumu, atbilžu uz lielajiem jautājumiem meklēšanas laikā iepazinis arī vēdisko filozofiju. Tā nopietni uzrunājusi un rezultātā arī mainījusi – gan skatījumā uz sevi, gan pasauli vispār. Viņš atteicies no apreibinošām vielām, dzīvnieku valsts produktu lietošanas uzturā, nopietni izvērtējis tābrīža nodarbošanos.
“Varēju jau turpināt darīt ierasto, tikai no tā vairs nejutu gandarījumu. Tomēr pamest sabiedriskās ēdināšanas jomu negribējās – biju tajā iekodies gana dziļi. Tad kopā ar domubiedriem izlēmām savu pieredzi un zināšanas ieguldīt jaunā projektā – NATA cafe tapa pirms vairāk nekā pieciem gadiem, un es ātri vien veģetārajā segmentā metos iekšā ar visām četrām. Man patīk jauni izaicinājumi, kuri, gluži tāpat kā ceļojumi nekurienē vai sevis meklējumi, prasa izlauzt jaunu ceļu. Bet nu gana sēdēts, ejam gatavot makaronus!” aicina Ivars, un mēs sarunu turpinām, pannām šķindot, garaiņiem kūpot.
Garšu nevar iemācīt, tā jāizjūt
Ivars uz darba letes saliek visu pastai Voloņezas mērcē nepieciešamo un ierastām kustībām sāk šiverēt. “Pastu Voloņezas mērcē gatavo ar maltu soju. Kur tādu nosaukumu izrāvām? Papildus nopietnībai der arī paampelēties! Malto soju marinējam pašu izlolotā BBQ mērcē, kuras sastāvā ir balzametiķis, sojas mērce un garšvielas. Sākumā tajā marinējām sojšliku, tad sākām izmantot arī sojas gulaša un maltās sojas gatavošanai,” stāsta Ivars, aktīvi maisīdams pannā burbuļojošo mērci.
Tad tai pievieno no ledusskapja izņemtus krāsainus makaronus. Ledusskapī tie jāuzglabā tāpēc, ka nav līdz galam izžāvēti – tā sauktā svaigā pasta, kuras pagatavošana prasa tikai trīs minūtes. Turklāt šie makaroni nav nekādi ātrie ogļhidrāti, tie dod sāta sajūtu ilgam laikam, jo 40% no to sastāva ir šķiedrvielām bagātie dārzeņi, olbaltumvielas.
Kopš kura laika Ivars no bārmeņa kļuvis par pavāru? Ja izkopta garša un bārmeņa darbā, izdomājot jaunus kokteiļus un izvērtējot to garšu, tā tiešām kļuvusi smalka, principā nekas diži atšķirīgs šajās nodarbēs neesot. Turklāt retais no pavāriem, kuri ikdienā strādā ar gaļu, zivīm un paši šos produktus ēd, varot pagatavot garšīgus veģetāros ēdienus, jo viņiem esot citāda garšas izjūta.
“Nu re, pasta gatava! Vēl tikai jāpārkaisa ar Parmas sieru, kas nav Parmas siers, un asafetīdu – garšaugu, kas atgādina sīpola, ķiploka un buljona kombināciju.
