3.1 °C
Kopš Latvijā pirms trīsdesmit gadiem iesāktās un joprojām nepabeigtās zemes reformas privātā īpašumā nonākusi ne tikai zeme, meži un ēkas, bet arī simtiem ezeru.
Cik pavisam Latvijā ir ezeru, kuri tagad pieder vienam vai vairākiem īpašniekiem?
Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāve Baiba Kantiņa teic, ka dienesta uzturētajā vietnē "Kadastrs.lv" neesot datu par privātīpašumā vai valstij piederošiem ezeriem.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš atbild, ka tādu datu neesot arī ministrijas rīcībā. Tāpat neesot precīzi zināms to privāto ezeru skaits, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.
"Ja skaita tikai ezerus, kuru platība ir vismaz viens hektārs, tad Latvijā to ir 2256," skaidro Normunds Riekstiņš, "bet nav zināms, cik varētu būt par vienu hektāru mazāku, to skaitā purva akaču ezeriņu. Ezeru kopplatība Latvijā tiek lēsta apmēram 1000 km² jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Atskaitot no šā kopskaita publiskos ezerus un privātos ezerus, kuros zvejas tiesības pieder valstij, var sarēķināt aptuveno privāto ezeru skaitu."
Civillikuma pielikumos ir nosaukti gan tie 206 privātie ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij, gan 225 publiskie ezeri. Tādējādi
Latvijā privātā īpašumā varētu būt 1825 ezeri. Bet, iespējams, pieskaitot tiem mākslīgi izveidojušos ezerus privatizēto agrāko grants un smilšu ieguves vietās, privāto ezeru skaits varētu būt vēl lielāks.
Viesu nami, spēkstacija un zivis
Preiļu novada Aglonas pagastā uzrunātajiem īpašniekiem ir katram savas ieceres, kā turpmāk saimniekot viņiem piederošajos ezeros.
Preiļu novada Aglonas pagastā privātā īpašumā ir mākslīgi radīts ezers 236,70 hektāru platībā, kuru pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izveidoja, applūdinot četrus mazākus apkārtnes ezerus un uzbūvējot hidroelektrostaciju.
Kopš 2002. gada ūdenskrātuve ir uzņēmuma "SKF un partneri" īpašumā.
"Privatizējot Cirīšu ūdenskrātuvi, sākumā mums pat nebija nodoma nodarboties ar zivsaimniecību," atklāj "SKF un partneri" valdes loceklis Normunds Aizkalns, "ūdenskrātuvi vajadzēja, lai spēkstacijā ražotu elektrību."
Bet, pamanot zivju nārsta laikā malu zvejnieku iemestos tīklus, kurus ik gadu lielā skaitā izvilkām no ūdenskrātuves, kādā brīdī sapratām, ka tam jādara gals un ka pašiem jāpievēršas zivsaimniecībai. Pašlaik zivju krājumu saglabāšanā un papildināšanā esam tikai ceļa sākumā. Tiesa, 2002. gadā mēs ieguldījām pusotru miljonu latu (ap 2,1 miljonu eiro) iekārtās, kas nepieļauj krasas ūdens līmeņa svārstības ūdenskrātuvē un kas tādējādi nekaitē zivju nārstam. Mums ir arī plāns, kura īstenošanā varētu būt nepieciešami prāvi ieguldījumi, izmantojot gan spēkstacijā saražoto elektrību, gan piekrastē mūsu uzceltos un atpūtai paredzētos viesu namus. Piekrastes iedzīvotājiem neliedzam makšķerēt zivis ūdenskrātuvē. Tāpat ļaujam to arī atpūtas namu apmeklētājiem. Maluzvejnieku pieķeršanā mums nāk talkā arī Preiļu novada pašvaldības zivju inspektori.
Pašiem ir arī drons, ar kuru jau varam sekmīgāk apsekot visu plašo ūdenskrātuves piekrastes teritoriju, laikus atklājot kādu nelikumīgu uzdarbošanos.
Diemžēl iedzīvotājiem sākumā bija grūti aprast ar domu, ka Cirīšu ūdenskrātuvei ir saimnieks. Pie ūdenskrātuves visur esam izbūvējuši aizslēdzamas barjeras, tāpēc ar automašīnām tai piebraukt vairs nevar. Aizvadītajos piecos gados maluzvejnieku skaits gan ir samazinājies. Arī izvilkto tīklu ir krietni mazāk nekā bija pirms divdesmit diviem gadiem. Ļaudis sākuši saprast, ka te vairs nav nevienam nepiederoša ūdenskrātuve, kurā ikviens var darīt, kas vien ienāk prātā."
