14.2 °C
Pēc neilga klusuma brīža ar jaunu iniciatīvu nācis klajā Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("AS"). Lai gan likumdošana paredz administratīvos sodus par veiktajām manipulācijām ar odometriem, praksē tie netiekot piemēroti. "Rezultātā pieveram acis uz reālām krāpnieciskām darbībām, kaut gan ir elementāri risinājumi, kā šo krāpnieku darbību apturēt."
Lai turpmāk uzlabotu situāciju Latvijā, Kulbergs kā risinājumu redz Latvijā pārņemt Lietuvā ieviesto praksi. Tas nozīmē: ja, izejot automašīnas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) noteikto obligāto ikgadējo tehnisko apskati, tiek konstatēts, ka odometra rādītāji ir mazāki, nekā fiksēts iepriekšējās tehniskās apskates laikā, automašīnai tiek liegts piedalīties ceļu satiksmē.
Arī Latvijā autovadītājam, izejot auto tehnisko apskati, CSDD reģistrē odometra nobraukuma datus un tos fiksē. Tādējādi ikviens bez maksas var pārbaudīt automašīnas odometra rādītājus CSDD datubāzē, atrodot auto pēc valsts numurzīmes vai transportlīdzekļa reģistrācijas numura. Tomēr šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija – odometru attinēji sodīti netiek, automašīnas, kurām ir veiktas odometru manipulācijas, var brīvi piedalīties satiksmē un pats pircējs ir atbildīgs par to, lai pirms pirkuma izdarīšanas veiktu nepieciešamo izpēti, izmantojot CSDD datubāzi.
"Šobrīd Latvijā par odometru manipulācijām vai piedāvājumiem to darīt ir piemērojams administratīvais sods, tomēr praktiski šādi sodi netiek piemēroti.
Līdz šim, ņemot vērā pieejamos Iekšlietu ministrijas Administratīvo pārkāpumu uzskaites nodaļas datus, pēdējo divu gadu laikā ne tikai nav uzsākts neviens pārkāpuma process, vispār nav ziņu par izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem un pieņemtiem sodiem, pamatojoties uz CSL 81. panta pirmo un otro daļu. Latvijā ir acīmredzama nepieciešamība pēc citiem soda mehānismiem, jo pašreizējā sistēma ir neefektīva un praktiski necīnās pret odometru manipulatoriem. Tādēļ tiek apkrāpts gan pircējs, gan nozare, bet krāpnieks sodīts netiek," skaidro Kulbergs.
Kāds ir nobraukums?
Jauns auto – tas būtu lieliski. Bet lielākajai braukt gribētāju daļai Latvijā diemžēl tādi auto nav pieejami. Par dārgu. Un dancis sākas. Ņemam lietotos. Ievestos. Pirmais veselības rādītājs ir dzimšanas gads. Praktiski neviltojams. Otrais – nobraukums. Un te sākas tie pekstiņi, ar kuriem Andris gribētu tikt galā. Cik šis skrējis? To rāda odometrs. Pareizi rāda vai sagrozīts? Tad velns viņu zina… Tā diemžēl jāsaka. Arī pēc sarunām ar servisu speciālistiem, kurus lūdzu talkā.
Sagrozīt var visu. Gan vecos labos mehāniskos, gan modernos digitālos odometrus. To atsakās darīt nopietni servisa uzņēmumi, kuriem rūp gan firmas prestižs, gan savas sirdsapziņas tīrība.
Bet klusītēm un visai prasmīgi dara daudzi. Un portāla "autoDNA" dati liecina, ka 2021. gadā Latvijā no 54 242 importētajām lietotajām automašīnām ar kopējo vērtību 133 miljoni eiro 18 948 spēkratiem tika fiksēti attīti odometri. Manipulējot ar odometru rādījumiem par vidēji 125 000 kilometriem, automašīnas vērtība tiek mākslīgi palielināta par 22%. Tas nozīmē, ka lietotu auto pircējiem ik gadu tiek nodarīti 24 miljoni eiro zaudējumi, vidēji katram apkrāptajam pircējam zaudējot 1259 eiro. Rezultātā automašīna ir mākslīgi padarīta vērtīgāka, lai gan patiesībā nobraukums var būt lielāks un automašīna nolietotāka.
Vai tas ir auto veselības rādītājs?
Uzzināt katra auto patieso nobraukumu, protams, būtu labi. Bet grūti. Nez vai šo slogu var uzkraut CSDD kontrolētajam tehnisko apskašu tīklam. Turklāt – jau krietni draņķīgs auto var būt arī patiešām tikai 100 000 km braukts, bet nekopts un mežonīgi mocīts, tomēr formāli – "gandrīz jauns". Un pretstatā tādam sastopams arī drošs, vēl ilgi braucams laba saimnieka darba zirdziņš ar godīgiem 300 000 uz "šiltes".
Neviens odometrs – ne patiess, ne viltots – nerāda, kādas kvalitātes eļļas un degviela lietota, tas nerāda vadītāja prasmi bedres apbraukt vai ignorēt,
tas nav fiksējis ne draisku iebraukšanu sālsūdenī, ne nakts stāvvietu klimatu, kas virsbūves un šasiju saēd daudz niknāk nekā kilometru tūkstoši.
Nobraukuma kontrole – svarīgi, protams. Ne tikai sirma importa biogrāfiju viltošanā. "Attīti" tiek arī līzinga un garantijas laikā pārāk aktīvi lietoto auto odometri, tā radot zaudējumus dīleriem. Tomēr ne es pats, ne kāds no maniem visai nopietnajiem padomdevējiem (Autoinženieru asociācijas prezidents Raitis Mazjānis, auto remonta vecmeistars Uldis Rolis un citi) to neuzskata par svarīgāko, valdības rūpju priekšplānā bīdāmo. Latvijas sargāšana no lūžņu importa plūdiem būtu jāveic citiem paņēmieniem. Nodokļu sistēmas izmaiņām, valsts dotāciju plašāku izmantošanu arī lētāku, bet jaunu auto pirkšanas veicināšanai. Jo tikai jaunu dabūjis un ikdienā pieskatījis, tu būsi drošs, ka patieso nobraukumu un auto stāvokli zini.
