15.2 °C
Tā sagadījies, ka šajā atvasarā pārdomām par auto izvēles subjektīviem un objektīviem likumiem bijusi lieliska materiālā bāze. Vispirms jau "Gada auto" diena pie "Mola" (par to jau nedaudz pastāstīju augusta beigās), tad trīs vairākas dienas un kilometru simtus gari auto testi ("Dacia Jogger", "Kia Niro", "Renault Koleos").
Savienoti ar Kurzemes rudens ainavu prieku un sēņu medībām. Ir bijis ko pārdomāt un secināt. Manuprāt, būtiskāko mēģināšu īsi jums nodot.
Skaisto sapņu ķērāji
Tāds bija "Mola" izstādes apmeklētāju vairākums. Šurp nākuši, lai autobūves daiļākos (viņuprāt) darinājumus tuvumā apskatītu. Pat aptaustītu, tajos pasēdētu, pat gabaliņu pabrauktu, tad nofotografētos, savus bērneļus iepriecētu. Un nav svarīgi, ka šie ("Tesla Y", "Audi e-tron", "Hyundai Yoniq 6", "Porsche Cayenne" u. tml.) nav un pārskatāmā laikā nebūs viņu maciņiem sniedzami, nav arī viņu ikdienas vajadzībām piemēroti, to gluži vai fantastiskās dinamiskās iespējas nav Latvijas apstākļos realizējamas. Vienalga – gribas… Pasmaidu (mazliet skumji) kopā ar viņiem. Lai jums izdodas! Bet tuvāki man citi meklētāji.
Gulēt automobilī?
Smukuma kārotāju maz apmeklēto "Dacia Jogger" ilgi un vairākkārt pētīja kāda jauna ģimene. Viņš, viņa un divi mazāko klašu skolnieki. Ko meklējam? Iespēju gulēt patstāvīgi. Jo mīlam ceļot. Tepat Latvijā, arī pa Eiropu. Un neesam tik bagāti, lai lepnas viesnīcas atļautos. Turklāt tās prasa iepriekšēju rezervēšanu, neļauj improvizēt, skrējienu pārtraucot vietās, kas iepatīkas pēkšņi. Tiešā dabas, superainavu tuvumā. Stāvvietā pie Alpu Lielā Gloknera, piemēram. Vai Stelvio pārejā. Telti šādā vietā neuzcelsi. Neērti. Nedrīkst. Ja paliec savos gabarītos – viss normāli. Guli nost. Un gribas izgulēties labi, nevis celties saburzītam un sagurušam. Jau diviem to nav viegli. Četratā…
Zinu. Kādreiz savus līdz skolai vēl neizaugušos skuķīšus uz Malagu un Lisabonu aizvedām (katru trešo vai ceturto dienu moteļos nomazgādami). Viegli nebija. Bet "Jogger" tiešām kārdina. Te ir jau iebūvēta normālu izmēru divguļama gulta. Bet četriem? Jaunieši iecerējuši to atdot saviem junioriem. Paši viņi jau apguvuši vēl vienas guļvietas ātru uzstādīšanu uz jumta. Super! Kopā par 20 tūkstošiem eiro sanāk īsts kemperis (diemžēl bez tualetes).
4,5 metrus garš universāls pārvietošanās rīks ir daudz plašākas publikas gribēts, nekā cenā salīdzināms mazauto.
Patīk arī man (tālākiem ceļiem, nevis piepilsētas pārskrējieniem). Vienā no pieminētajiem testiem mēs ar sievu divreiz apbraucām Kurzemi ar "Renault Koleos". Un viņa teica – tiešām ērti, gribu tādu! Es arī neatteiktos. Vien tas ir gandrīz divreiz dārgāks par "Jogger". Tas ir perfekts šosejas gaitā (jo smagākie ripo laidenāk, maigāk), prasmīgu roku vadīts, lielisks arī uz grants. Bet nez vai īsti piemērots tādos džungļos kā Irbes pakava takas Slīteres parkā, kuras mani joprojām vilina ne mazāk kā Alpi. Bet par bezceļa prasībām mazliet vēlāk.
Vēl mazliet par gultām. Četriem tiešām vajag vismaz "Jogger" izmērus. Vienam pietiek ar manu "Vitaru" – ja mazliet piestrādā un izgatavo saliekamu, ieliekamu matracīti, kas nolaistu auto sēdekļu nelīdzenumus iztaisno. Diviem šāds askētisks uzlabojums laikam jau derīgs tikai jaunībā. Vajadzīgs auto, kura aizmugurē visā platumā būtu ieliekams kārtīgs matracis. "Koleos" – der. "Jogger" – der. Der visi krosoveri, kuros no bagāžnieka borta līdz priekšējo sēdekļu atzveltnēm (kaut vai drusku uz priekšu piešķiebtām) ir vismaz 170 cm. "Vitara" neder. Lētākā "Dacia" ("Duster") neder. Bet izrādās, ka pietiek arī ar mazāk par 4,5 metru garumu.
Otru savu Kurzemes reisu veicām ar "Kia Niro". Izrādījās, ka, pateicoties savā klasē garākajai riteņu bāzei (attālums starp asīm), tā pakaļgals ir kārtīgai gultai pietiekami garš.
Un gaita uz lielceļiem teicama. Un degvielas patēriņš (hibrīds!) vienkārši lielisks gan pilsētā, gan visai dinamiski uzvedoties uz šosejas. Piedevām – interesanta, mazliet neparasta iekšējā apdare. Manuprāt, šim līdzīgi automobiļi, kuri atrodami praktiski visu marku produktu sarakstos, varētu būt augstākais gan morāli, gan materiāli atbalstāmais satiksmes luksusa līmenis. Viss pārējais lai paliek sapņiem. Lai gan arī tos derētu noregulēt taupīgākā līmenī.
Ja gribi braukt īstā mežā
Es gribu. Man patīk romantika, neskartas dabas tuvums, kuras, manuprāt, ļoti pietrūkst pārlieku jau lietišķajā digitālajā pasaulē. Bet ne katrs auto būs gluži piemērots, lai brauktu meklēt, piemēram, vietu, kur Abava ietek Ventā. Vai Stende saplūst ar Rendu un piedzimst Irbe. Ļoti līkumotajos un viļņotajos meža celiņos par 2,5 metriem garākās riteņu bāzes, kuras slavējām, šosejas ripojuma komfortu un salona ietilpību meklējot, kļūst par trūkumu. Jo samazina tā saukto rampas leņķi. Proti, krasu ceļa paaugstinājumu, kuru iespējams pārbraukt, to ar auto vēderu neskarot.
Ražotāji un pārdevēji parasti slavē klīrensu (zemākās auto detaļas attālumu no līdzenas pamatnes). Bet tā praktiskais devums sarūk, attālumam starp asīm palielinoties.
"Koleos" aizķersies uz pampaka, kuram "Vitara" ripos pāri. "Jimny" saimnieks vispār par šādiem šķēršļiem smejas. Sevišķi ja vēl ir pienācīgi investējis zemgrīdas bruņās.
Izskatam un aerodinamikai par godu iekārotāko automobiļu deguni tiek taisīti gari un zemi. Bet mežā nav īstā vieta nevienam smukumiņam, kura priekšējais leņķis mazāks par 25 grādiem. "Koleos", piemēram, man šajā ziņā lika būt ļoti piesardzīgam un skaistā piedzīvojuma romantiku krietni pabojāja. (Piedevām arī baraviku nemaz nebija tik daudz, kā te visapkārt lielās. Laikam jau savā lomā ieskaita arī garkātainās imigrantes, kuru vēl pirms pāris gadiem Irbes lokā nebija nemaz.)
Tādēļ – izvēlamies savu īsto auto rūpīgi! Brīdinu – tas nebūs viegli.
Pirmkārt – lielākā daļa dīleru un ražotāju šos tehniskos datus nemaz nepublicē. Pat ilgi un dikti meklējot interneta dzīlēs, man vairāku populāru auto pārkaru un uzbraukšanas leņķu ciparus atrast neizdevās. Tādēļ pievienotās tabulas dažos lodziņos biju spiests likt "?". Pārāk laika un darba ietilpīgs process. Pieveicams vien tam, kurš konkrēto auto tiešām iekārojis.
Otrkārt – ieraudzītais visai bieži aicinās atteikties no skaistiem sapņiem. Un nez vai tas vienmēr mežu vilinājuma dēļ būtu jādara. Var Irbes pastaigu īstenot ar nomātu džipu. Var Latvijas mežu skaistumu baudīt zonās, kur "Latvijas valsts meži" ceļu tīklu sakārtojuši tā, ka pēc gailenēm var aizbraukt pat ar "Porsche Carrera". Nu kaut vai Usmas un Mordangas ezeru apkārtnē. Varbūt vien pārsimt soļu kājiņām būs jāpaiet. Dariet tā. Veselīgi!
