Elektroauto ēra vēl tik drīz nepienāks – tādu piesardzīgu secinājumu liek izdarīt ACAE augusta statistikas skaitļi. Tie gan liecina, ka Eiropā pārdoto jauno auto skaits aug (lai arī vēl nav sasniedzis 2019. gada līmeni) un arī elektrisko auto daļa aug, tomēr tā joprojām ir tikai piektdaļa no visa, ar ko mēs savu transporta parku papildinām.

Reklāma

Arī līdz šai piektdaļai kontinenta rādītāju paceļ faktiski viena vienīgā Vācija (elektroauto daļa – 30%). Dabai viskaitīgākie – dīzeļi. Vai šie iet mazumā? Kopumā – jā. Bet pavisam nedaudz. Un citādi jau arī nevar būt, ja pieprasījums pēc tiem joprojām aug Vācijā (9,2%), Slovākijā (22,2%), Rumānijā (19,4). Benzīna motoru īpatsvars Eiropas Savienības tirgū kopumā nedaudz samazinājies (no 38% uz 33%). Tomēr Itālijā un Francijā tas pat pieaudzis. Skaitļi vēlreiz apliecina – pārejas process nebūs ātrs. 

Apvienotā Karaliste, piemēram, lēmusi krasi un konkrēti – nekādu iekšdedzes dzinēju liegumu līdz pat 2035. gadam! 

Pārejai esot jābūt saprātīgi pakāpeniskai. Tā nedrīkst krasi pazemināt ne auto būvētāju, ne auto lietotāju dzīves līmeni. Un statistikas lietojums elektroaģitācijā nedrīkst būt maldinošs – ja kāds saka, ka reģistrēto elektroauto skaits Latvijā šogad divkāršojies, gluži obligāta ir piebilde: tik zaļi baroti pagaidām tiek vien nedaudz vairāk kā pieci tūkstoši no gandrīz 800 miljoniem mūsu pārvietošanās līdzekļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.