Clear 7.9 °C
S. 06.10
Monika, Zilga, Zilgma
SEKO MUMS
Reklāma
Kviešu lauks.
Kviešu lauks.
Foto: Valdis Ilzēns / Latvijas Mediji

Vasaras kviešu sējumi bioloģiski apsaimniekotos laukos ir sastopami mazāk nekā ziemas kviešu. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, 2022. gadā ar vasaras kviešiem bioloģiskajās saimniecībās bija apsēti 5266.44 ha, bet ar ziemas kviešiem – 7799.63 ha.

Reklāma

Pēc oficiālās statistikas datubāzes, 2020. gadā vidējā vasaras kviešu raža bioloģiskajā audzēšanas sistēmā bija 2.03 t/ha. Audzējot ar konvencionālajām metodēm, vasaras kviešu raža bija par tonnu augstāka – 3.33 t/ha. Ziemas kviešu audzēšanai ir būtiskas priekšrocības – augstāka raža, ziemas periodā nosegta augsne, kas samazina barības vielu izskalošanos, nezāļu ierobežošana u. c. Arī vasaras kviešiem ir sava vieta bioloģisko saimniecību augu maiņā.

Bioloģiski audzēto kviešu izmantošana ir plaša – gan pārtikas rūpniecībā, gan lopbarības nodrošināšanai, gan arī nišas produktu pārstrādē. 

Izaicinājums gan ir audzēt ar bioloģiskām metodēm, jo iepirkumu cenas starpība starp konvencionāli un biololoģiski audzētiem graudaugiem samazinās.

Vasaras kvieši salīdzinājumā ar citām vasarāju labībām – auzām, miežiem – ir prasīgāki augsnes un barības elementu nodrošinājuma ziņā. Tie jūtami reaģē uz mitruma samazināšanos augsnē augšanas laikā. Kritiskākie periodi ir dīgšanas un ziedēšanas laiks. Vēsos, ar mitrumu nodrošinātos pavasara mēnešos, vasaras kviešiem sadīgstot, veidojas lielāka sakņu sistēma.

Demonstrējums Stendē

Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Stendes pētniecības centrā (SPC) no 2018. līdz 2022. gadam tika realizēts demonstrējumu projekts, kurā tika izvērtētas divu vasaras kviešu šķirņu un divu perspektīvo vasaras kviešu līniju raža un tās kvalitāte, audzējot bioloģiskajā audzēšanas sistēmā.

Demonstrējumā tika izvēlētas vidēji agrīnas AREI selekcionētas un bioloģiskai audzēšanai piemērotas šķirnes – 'Uffo' un 'Robijs'. Kā arī divas perspektīvās līnijas, kas izveidotas AREI SPC – 012-024 un CKV 17–3 – un raksturojās ar augstu ražu un zemu slimību ieņēmību.

Sēja veikta bioloģiskajā augsekas laukā, kur augsnes mehāniskais sastāvs ir mālsmilts. Augsnes agroķīmiskie rādītāji piecu gadu periodā bija atšķirīgi. Augsnes nodrošinājums ar P2O5 119.6–295.7 mg/kg, ar K2O 103–162 mg/kg, organiskā viela augsnē 1.93–2.67% un pH 5.74–6.54. Augsnes agroķīmiskie rādītāji bija piemēroti vasaras kviešu audzēšanai.

Labību augšanu un ražas veidošanu ietekmē klimatiskie apstākļi audzēšanas vietā. Lai tos izvērtētu, tika apkopoti un analizēti meteoroloģiskie rādītāji no Stendes novērojumu stacijas – nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra.

Reklāma
Reklāma
Gaisa temperatūra 2018-2022 gadā Stendes NS

Sēja veikta visos gados aprīļa pēdējā dekādē. Izsējas norma – 550 dīgstošu graudu uz m2. Vasaras kviešiem sadīgšanai ir svarīgs mitruma nodrošinājums. Nokrišņu daudzums 2018., 2022. gada aprīlī pārsniedza ilggadīgo novērojumu datus. Pārējos gados aprīlī nokrišņu daudzums bija zem šā rādītāja. Tas ietekmēja augu sadīgšanu pavasara periodā.

Raža un tās veidošanās

Ražas veidošanās vasaras kviešiem sākās ar augu cerošanu. Vasaras kvieši maz cero, bet labvēlīgākos laikapstākļos cerošanas koeficients var palielināties. Labvēlīgākie apstākļi cerošanas laikā ir gaisa temperatūra ap +10 °C un nodrošināti mitruma apstākļi. Ja pavasaris iestājas strauji, tad augstākās temperatūrās un ar mazu mitruma nodrošinājumu cerošana notiek strauji īsā laika periodā. 

Tā kā vasaras kvieši mazāk cero, tie sliktāk nosedz augsni, tāpēc jāpievērš uzmanība nezāļu ierobežošanai.

Nākamais svarīgākais periods vasaras kviešiem ražas veidošanai ir ziedēšana. Ziedēšanas laikā vasaras kviešiem nepieciešams ir mitruma nodrošinājums un mērenas temperatūras režīms. Ja gaisa temperatūra pārsniedz +32 °C un ir mitruma deficīts, kvieši ziedēšanas laikā nespēj apaugļoties.

Demonstrējuma laikā augstākās ražas visām kviešu šķirnēm un līnijām tika iegūtas 2021. gada sezonā, kad ražas līmenis bija 3.78–4.33 t/ha. Kopumā visā 2021. gada veģetācijas periodā bija piemēroti laikapstākļi augstas ražas veidošanai. Zemākās ražas vasaras kviešiem veidojās 2019. gadā – 1.82–2.61 t/ha. Vēsie laikapstākļi maijā un jūlijā 2019. gadā negatīvi ietekmēja ražas veidošanos. Vērtējot piecu gadu periodā, starp demonstrējumā pētītajām vasaras kviešu šķirnēm un līnijām nebija lielas ražas atšķirības. Tomēr nedaudz augstākas ražas uzrādīja šķirnes 'Uffo' un 'Robijs' – attiecīgi 3.32 un 3.18 t/ha (3. att.).

3.att. Vasaras kviešu raža bioloģiskajos apstākļos, t/ha

Ražas kvalitāte

Proteīna daudzumu kviešu graudos nosaka šķirnes ģenētiskās īpašības, augu nodrošinājums ar slāpekli un meteoroloģiskie apstākļi veģetācijas periodā. Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ir iespēja veikt augu mēslošanu ar bioloģiski sertificētiem mēslošanas līdzekļiem, palielinot slāpekļa nodrošinājumu ražas un graudu kvalitātes veidošanai. Demonstrējumā netika veikta papildu mēslošana, un augi izmantoja augsnē pieejamo slāpekli, kas uzkrājies no priekšaugiem.

4.att.Proteīna daudzums vasaras kviešos, %

Demonstrējumā vasaras kviešu graudi ar lielāko proteīna daudzumu tika nokulti 2021. gadā, kad tika iegūtas augstākās ražas vasaras kviešiem – 12.73–13.18%. Turpretī vismazāk proteīna graudos ieguva 2019. gadā – 10.13–10.66%, kad arī ražas bija zemākās (4. att.). Labvēlīgos klimatiskajos apstākļos un ar piemērotu agrotehniku proteīna daudzums vasaras kviešu graudos var palielināties.

Vidējie piecu gadu rezultāti par 1000 graudu masu (TGM) vasaras kviešiem Stendes PC demonstrējumā uzrādīja, ka līnijām 012-024 un CKV 17-3 ir rupjāki graudi – attiecīgi 35.44 un 35.05 grami. Vasaras kviešu šķirnēm 'Uffo' un 'Robijs' TGM graudiem bija nedaudz mazāks – 33.67 g (5. att.). 

Reklāma
Reklāma
5.att. Vasaras kviešu 1000 graudu masa,g.

Šo rādītāju ietekmē gan šķirnes īpašības, gan ārējie faktori, kuru pamatā ir gaisa temperatūras un mitruma režīms. Sīkāki graudi var veidoties arī samazināta apgaismojuma apstākļos, kur iemesls var būt sabiezināti sējumi, nezāļu izplatība.

Demonstrējumā augstāka TGM visām pētītajām šķirnēm un līnijām bija 2018. gadā, kad gan gaisa temperatūra, gan mitruma režīms graudu nobriešanas laikā bija pietiekams. Turpretī sīkākie graudi bija 2021. gadā – 28.56–31.42 g. Analizējot 2021. gada meteoroloģiskos datus, var novērot, ka 2021. gada jūnijā un jūlijā bija ļoti sauss, jūlijā gan bija atsevišķas spēcīgas lietusgāzes, kas būtiski neietekmēja mitruma daudzumu augsnē.

Spēja nomākt nezāles

Demonstrējuma laikā tika vērtēta vasaras kviešu spēja nomākt nezāles. Vasaras kviešu 'Robijs' un 'Uffo' sējumos bija vērojams mazāk viengadīgo nezāļu. Šīm šķirnēm veidojās cers, kas labāk nosedz augsni un tādējādi samazina iespēju augt viengadīgajām nezālēm.

Daudzgadīgās nezāles ir jāierobežo, sagatavojot lauku sējai, jo tās nav iespējams ierobežot sējumā ar sējumu ecēšanu, un vasaras kviešiem nav iespējas tās nomākt augšanas laikā.

Kopsavilkums

Klimatiskos apstākļus mainīt nevaram, tomēr varam ievērot agrotehniku un šķirņu izvēli.

Bioloģiskajiem saimniekiem ir jāizvēlas mazāk intensīvas vasaras kviešu šķirnes, lai iegūtu labas ražas. Pēc demonstrējuma datiem, 'Uffo' un 'Robijs' ir piemērotas šķirnes bioloģiskajos laukos. Jaunās līnijas arī uzrādīja labus ražas rezultātus. Vēlēsim veiksmi selekcionāriem, lai izdodas reģistrēt jaunas šķirnes.

Lai paaugstinātu proteīna daudzumu vasaras kviešu graudos, jāpievērš uzmanība priekšauga izvēlei. Ieteicami ir tauriņzieži, lai paaugstinātu kviešiem pieejamo slāpekļa daudzumu.

Nezāļu ierobežošana laukos, kur paredzēts sēt vasaras kviešus, ir jāveic jau iepriekšējā gadā, samazinot viengadīgo un daudzgadīgo nezāļu izplatību.

Pētījums veikts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekta Bioloģiskai lauksaimniecībai perspektīvu, Latvijā selekcionētu kartupeļu un graudaugu šķirņu demonstrējums ietvaros.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma