Trīs izplatītākie kaitēkļi graudaugu sējumos pagājušajā sezonā

Kamēr ziemas kaprīzes turas normas robežās, tikmēr kaitēkļiem nekas nedraud. Tie vienmēr ziemošanai atrod piemērotākās vietas, lai izdzīvotu, un pavasarī steidz mosties, papildinot dabas daudzveidību ar savu klātbūtni. Dabas pētnieki par to priecājas, bet lauksaimnieki – ne vienmēr.

Kādas sugas aizvadītajā gadā bija pašas aktuālākās, kādas mazāk ievērojamas – to, visu veģetācijas periodu apsekojot sējumus, noskaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības prognožu jomas inspektori.

Kviešu sējumos

Labību lapgrauži

Ziemas un vasaras kviešu sējumos izplatītāko kaitēkļu topa pirmo vietu aizvadītajā sezonā ieņēma labību lapgrauži. Pavasarī, sējumus uzmanīgi aplūkojot, atrodami divu sugu imago (pieaugušie īpatņi) – labību zilais lapgrauzis un sarkankakla lapgrauzis. Kaitēkļi vizuāli ir atšķirīgi, bet darbības veids un veiktie bojājumi ir vienādi.

Vasaras kviešu sējumos pirmās lapgraužu vabolītes konstatētas, sākot no maija vidus Jēkabpils, Aizkraukles, Saldus, Gulbenes, Madonas, Talsu un Bauskas novadā. Jūnija sākumā, kviešiem stiebrojot (AS 31–33), lapgrauži atrodami arī citu novadu vasaras kviešu laukos, bet Bauskas un Jelgavas novadā baroties ar lapas plātnēm sāka pirmie kāpuri 4–14% izplatībā. 

Līdz Jāņiem kāpuri novēroti arī Augšdaugavas, Dienvidkurzemes, Ogres, Preiļu, Dobeles un Cēsu novada sējumos 4–12% izplatībā. Kāpuru barošanās turpinājās līdz jūlija pirmās dekādes beigām, bet to barošanās intensitātes palielināšanās netika novērota.

Nozīmīgi sabojāt ziemas kviešu lapas lapgraužiem ir grūtāk, jo augiem lapas lielākas un spēcīgākas. 

Pirmie pieaugušie īpatņi ziemas kviešu laukā atrasti maija sākumā Rēzeknes, Gulbenes un Ogres novadā ar 2–6% izplatību. Nedēļu vēlāk arī Aizkraukles, Varakļānu, Jēkabpils, Ventspils, Valmieras, Līvānu, Talsu, Saldus, Smiltenes un Balvu novadā. Kaitēkļi ar savu neuzkrītošo klātbūtni veidoja tādu kā fona attēlu ziemas kviešu laukos, jo izplatība palika nemainīga. Kāpuru barošanās sākās pašās maija beigās Dobeles un Kuldīgas novadā. Jūnijā tā turpinājās gandrīz visos no apsekotajiem sējumiem, bet nekur kāpuru izplatība nebija lielāka par 2–12%.

Labību zilais lapgrauzis.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Laputis

Topa otro pozīciju ieņem laputis. To darbošanās sākas aprīļa vidū, kad Preiļu un Balvu novada ziemas kviešu sējumos atrada pirmos īpatņus. Vairāk laputu invadētu sējumu bija, sākot ar maija vidu, kad nelielas kolonijas bija vērojamas Rēzeknes, Dienvidkurzemes, Ventspils, Augšdaugavas, Tukuma, Saldus, Krāslavas un Jelgavas novadā, kviešiem atrodoties attīstītas karoglapas stadijā (AS 39). Kaitēkļa izplatība nekur nepārsniedza 2–4%. Jūnijā, kviešu vārpošanas un ziedēšanas laikā (AS 51–69), kaitēkļa nenozīmīga invāzija turpinājās, lielāko izplatību – 8% – sasniedzot Tukuma novadā. Savukārt Dobeles un Kuldīgas novada apsekotajos laukos konstatēja 8% laputu izplatību vārpās.

Vasaras kviešu sējumos pirmās laputis novērotas Bauskas, Ludzas un Saldus novadā maija beigās. Jūnija sākumā arī Cēsu, Dobeles, Madonas un Jelgavas novada sējumos 2–8% izplatībā. Pēc Jāņiem invāzija bija vērojama arī Ventspils, Kuldīgas, Limbažu, Dienvidkurzemes, Talsu un Jēkabpils novada sējumos, bet nekur tā nepārsniedz 10% izplatību, tāpēc vērtējama kā ekonomiski maznozīmīga.

Spradži un tripši

Maijā vasaras kviešu sējumus apdraud spradži – sevišķi sausā un siltā laikā. Tāpēc kaitēklis ir topa trešajā vietā. Nozīmīgus bojājumus kaitēklis spēj paveikt tikai augu attīstības sākumā – vienas lapas līdz cerošanas beigu attīstības stadijā (AS 11–29). Aizvadītās sezonas maijs vasaras kviešu straujai attīstībai bija nelabvēlīgs, Ventspils, Dienvidkurzemes, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Preiļu, Aizkraukles un Saldus novadā maija otrajā dekādē spradžu izplatība bija 2–8%. Savukārt spradžu barošanās rekords novērots kādā Talsu novada sējumā, kur bija bojāti 80% augu ar bojājuma pakāpi 5–25%.

Graudaugu tripsis.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Savukārt ziemas kviešu sējumos trešais izplatītākais kaitēklis pērn bija tripši. Karoglapas parādīšanās attīstības stadijā (AS 39) tie konstatēti vairākos Valmieras un Limbažu novada sējumos – pa vienam īpatnim uz stiebra. Jūnijā, kviešu ziedēšanas laikā (AS 61–69), Preiļu, Rēzeknes, Madonas un Talsu novadā konstatētas bojātas vārpas 2–6% izplatībā.

Miežu sējumos

Labību lapgrauži

Labību lapgrauži gan ziemas, gan vasaras miežu sējumos aizvadītajā sezonā bija kaitēkļi nr. 1. Pirms vairākiem gadiem kaitēkļa izplatībai nebija nepieciešams ierobežojums, bet siltos un sausos pavasaros ierobežošana tomēr kļūst aktuāla. Vairāk tas attiecināms uz vasaras miežiem, jo ziemas miežiem parasti izveidojas liela lapu masa, tie bagātīgi cero, tāpēc lapgraužu kāpuriem nav viegli apēst tik daudz, lai paveiktu nozīmīgus bojājumus.

Pirmie pieaugušie īpatņi ziemas miežu sējumos parādījās maija pirmajā pusē Balvu, Gulbenes un Dobeles novadā. Līdz maija beigām tie invadēja sējumus arī Līvānu, Smiltenes, Jēkabpils, Cēsu, Madonas, Krāslavas, Ogres, Bauskas, Rēzeknes, Valmieras, Siguldas novadā. Pirmie lapgraužu kāpuri, kas arī ir īstie postījumu veicēji, pateicoties salam jūnija sākumā, izšķīlās tikai jūnija vidū Līvānu un Jēkabpils novadā 2–6% izplatībā. Ogres un Krāslavas sējumos jūnija otrajā pusē, kad šķīlās pirmie kāpuri, ziemas miežiem jau bija sākusies graudu veidošanās (AS 71) vai pat iestājusies agrā piengatavība (AS 73).

Vasaras miežu sējumos augu vienas lapas līdz stiebrošanas sākumam (AS 11–31) pirmās lapgraužu vabolītes atrastas Jēkabpils, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Gulbenes, Rēzeknes, Līvānu un Talsu novadā ar 2–4% izplatību. Pirmie kāpuri svītrveidā vasaras miežu lapas sāka grauzt jūnija sākumā Tukuma un Cēsu novadā, sabojājot 2% lapu. Tuvojoties jūnija otrajai pusei un iestājoties siltam un sausam laikam, kāpuri šķīlās no oliņām un uzsāka barošanos arī Preiļu, Jelgavas, Ogres, Smiltenes novada sējumos, invadējot 2–12% lapu.

Labību sarkankakla lapgrauzis.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Tripši

Maija vidū reizē ar ziemas miežu vārpu pirmo akotu parādīšanos (AS 49) kādā Dobeles novada sējumā 26% stiebru bija invadēti ar tripšu pieaugušajiem īpatņiem, bet Valmieras un Cēsu pusē attiecīgi 4–8%. Tādējādi savas darbības un sastopamības dēļ tripsis vērtējams kā kaitēklis nr. 2 miežu sējumos. Madonas, Balvu, Gulbenes, Smiltenes, Rēzeknes, Krāslavas, Dienvidkurzemes, Talsu un Ventspils novada vairākos laukos inspektori uzskaitīja kaitēkļu bojājumus 2–8% augu. Jūnija otrajā pusē, graudu veidošanās sākumā (AS 71), un turpmāk bija atrodami arī pieaugušie kaitēkļi, bet tie jau gatavojās ziemošanai zemsedzē, lai nākamajā pavasarī uzmeklētu graudaugu sējumu.

Vasaras miežu sējumos pirmo tripšu klātbūtne novērota Cēsu novadā augu stiebrošanas laikā (AS 32) jūnija pirmajā dekādē. To izplatība līdz jūlija vidum, miežu graudu veidošanās laikā (AS 73), nepārsniedza 2–6% Preiļu, Dienvidkurzemes un Rēzeknes puses apsekotajos sējumos.

Laputis

Vasaras lielāko daļu miežu sējumos bija vērojama laputu klātbūtne – izplatības ziņā kaitēklis ierindojams topa 3. pozīcijā.

Laputis kviešu vārpā.

Foto: Māra Bērziņa / Latvijas Mediji

Pirmie īpatņi maija beigās, vasaras miežu cerošanas vidū (AS 25), invadēja augus Cēsu, Preiļu, Rēzeknes, Madonas, Talsu un Tukuma novada atsevišķos sējumos 2–4% izplatībā. Līdz jūnija vidum laputu nelielas kolonijas barojās arī Aizkraukles, Gulbenes, Jēkabpils, Ogres un Dienvidkurzemes novada sējumos. Ap Jāņiem, miežiem vārpojot (AS 51–59), Saldus un Kuldīgas novada atsevišķos sējumos laputu invāzija palielinājās līdz 12–16%, nekļūstot par izplatītu kaitēkļa savairošanās tendenci. No apsekotajiem sējumiem laputu invadētas vārpas atrastas tikai Talsu pusē – 2%.

Ziemas miežu sējumos pirmās laputis reizē ar pirmo akotu parādīšanos (AS 49) pamanītas Rēzeknes un Gulbenes novadā maija otrajā pusē, bet pirmie īpatņi 2% izplatībā nozīmīgas kaitēkļu kolonijas neizveidoja, ļaujot sējumiem netraucēti attīstīties. Jūnija pirmajā pusē nenozīmīgas laputu kolonijas novērotas arī Cēsu, Tukuma un Ogres ziemas miežu laukos.

Kā minētajiem un citiem kaitēkļiem klāsies šogad, kad un kuros novados tie vispirms sāks apdraudēt kultūraugus, varēs uzzināt, sākot ar aprīli VAAD mājaslapā noverojumi.vaad.gov.lv.