Saldais ķirsis – perspektīva plantāciju mežu koku suga

Mudrīte Daugaviete, LVMI "Silava"; Daina Feldmane, Dārzkopības institūts / Latvijas Mediji

2023. gada 01. marts, 13:21

Klausies ziņu audio formātā

2023. gada 01. marts, 13:21

9 gadus vecs saldā ķirša Dānijas sēklu plantācijas 'Truust 791' stādījums, H=7,9m,D=10,6cm.

Foto: Autoru foto / Latvijas Mediji

Latvijā saldais ķirsis (Cerasus avium (L.) Moench. syn Prunus avium L.) kā meža koku suga pēdējā laikā iegūst popularitāti, bet vēl nav pietiekami uzkrātas zināšanas par šīs koku sugas salizturību, augšanas gaitu, piemērotiem kloniem koksnes krājas iegūšanai, lai gan arvien biežāk mūsu mežaudzēs sastop saldo ķirsi gan atsevišķu koku, gan nelielu grupu veidā.

Reklāma

Ārzemju zinātniskajā literatūrā publicēti interesanti dati par savvaļas ķirša izplatības pirmsākumiem hemiboreālajā klimatiskajā zonā. Zviedru zinātnieks Martinsons ir izpētījis, ka Zviedrijā šo sugu ieveduši vikingi vai kristiešu mūki ap m. ē. 1000. gadu.

Par saldā ķirša dabiskās izplatības ziemeļu robežu uzskata Polijas centrālos rajonus, tomēr ķirsis ieviesies arī Dienvidzviedrijas un Norvēģijas dienvidu mežaudzēs. Apmēram tajā pašā gadu tūkstotī aizsākusies saldā ķirša audzēšana arī Latvijā, kad kristiešu mūki, bet vēlāk arī vācu muižkungi ieveduši to kā augļu koku no Vācijas.

Saldais ķirsis Latvijā

Pakāpeniski saldais ķirsis atsevišķu koku un nelielu audžu veidā ieviesās Latvijas dienvidrietumu un rietumu, dažviet arī Viduslatvijas rajonos, sevišķi Dobeles, Kuldīgas, Talsu, Liepājas, Saldus, Ventspils, Tukuma, Rīgas, Cēsu, Madonas u. c. Dendrologi Lange, Mauriņš, Zvirgzds ir atzīmējuši atsevišķas saldo ķiršu populācijas – Dobeles, Ēdoles, Saldus, Patkules –, kas aklimatizējušās jau pirms vairākiem gadsimtiem.

Šobrīd saldais ķirsis atzīmēts astoņos Meža resursu monitoringa parauglaukumos Madonas, Kuldīgas, Alsungas, Saldus, Cīravas un Kazdangas apvidos.

Pēdējā desmitgadē palielinājusies cilvēku interese par saldo ķirsi kā koksnes ražotāju un ieaudzēti plantāciju meži 22 vietās Latvijā: Priekules, Kazdangas, Durbes, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Tukuma, Saldus, Dobeles, Bauskas, Cēsu, Pārgaujas, Smiltenes un Krāslavas apvidos kopumā ap 22 ha platībā, bet ik gadu to platība palielinās.

Sakarā ar klimata pasiltināšanos (turpmākajos 50 gados globālā gaisa temperatūra varot paaugstināties par 2 °C) var prognozēt, ka saldā ķirša audzēšana Latvijas klimatiskajos apstākļos kļūs optimāla un būs iespējams paplašināt šīs koku sugas izplatību arī mūsu valsts dažādos reģionos. Tādēļ nepieciešams atlasīt saldā ķirša perspektīvākos klonus un tos pavairot, izveidojot produktīvus saldā ķirša plantāciju mežus vai mistrotus stādījumus.

Saldā ķirša koksne ekspertu vērtējumā pēc savas estētiskās un ekonomiskās vērtības ieņem otro vietu pasaulē aiz valrieksta koksnes.

Veikti zinātniski pētījumi par saldā ķirša kā ekoloģiski nozīmīgas koku sugas – ziedi, augļi, vainaga biomasa, koksnes biomasa, nobiras, bišu, kameņu, putnu, zīdītāju piesaiste – nozīmību apkārtējās vides daudzveidības saglabāšanā.

Reklāma

Pētījums par saldā ķirša audzēšanas perspektīvām

Izpētes darbs, lai noskaidrotu saldā ķirša audzēšanas perspektīvas, uzsākts jau 1995. gadā, kad PHARE projekta Tehniskā palīdzība Latvijas privātajai mežsaimniecībai ietvaros tika ierīkoti pirmie saldā ķirša plantāciju meža stādījumi Liepājas, Kuldīgas, Dobeles, Madonas, Ogres un Gulbenes rajonā apmēram 10 ha kopplatībā.

Sēklu materiāls stādījumu ierīkošanai tika ievākts no Dobeles DIS sēklaudžiem (selekcionāra P. Upīša atlasīti sēklaudži no Kurzemes un Vidzemes reģiona mežaudzēm). Šobrīd tiek veikta perspektīvāko vietējo klonu atlase no jau esošajām plantācijām un mātes koku stādījumiem. Vairāk nekā 20 dažādu vietējo saldo ķiršu genotipi ir savākti ģenētisko resursu kolekciju stādījumā Dobelē, Dārzkopības institūtā. Daudzi no tiem ir veselīgi, ātraudzīgi, veido spēcīgu stumbru un potenciāli būtu izmantojami gan koksnes, gan citu produktu iegūšanai.

Lai iesākto darbu sekmīgi turpinātu un atlasītu mūsu valsts klimatiskajiem reģioniem atbilstošas, kvalitatīvas saldā ķirša proveniences, tika veikta audžu un atsevišķu koku inventarizācija, sēklu materiāla ievākšana no elites kokiem un stādmateriāla izaudzēšana.

Projekta TOP 01-28 ietvaros 2001. gadā uzsākta Kurzemes novada (Kuldīgas un Talsu rajona teritorijas) mežaudžu inventarizācija, nodalītas perspektīvas saldā ķirša mežaudzes un elites koki. Pētījumi liecināja, ka mežaudzēs samērā bieži sastopami atsevišķi koki, kas sasnieguši 20–22 m un lielāku augstumu.

Pētījumos secināts, ka saldā ķirša atsevišķu elites koku vidū bija vērojamas samērā lielas atšķirības, jo vienas mežaudzes kokiem ir gan dažāds ziedēšanas, gan augļu nogatavošanās laiks, kā arī variabls ogu krāsu tonis.

2006.–2007. gadā Latvijā tika atzīmēti 69 sēklu koki, kas atbilst īpaši kvalitatīviem saldā ķirša eksemplāriem izvirzītajiem kritērijiem – vesels un taisns stumbrs, bez trupes pazīmēm; smalki zari ar platu atzarošanās leņķi, izteikti vitāli koki.

Stādmateriāla gatavošana

Stādmateriāls jāsagatavo gan no spraudeņiem, gan ar mikroklonālās pavairošanas metodi.

Jāapzinās, ka pastāvīgi mainās ne tikai klimats (gaisa un augsnes temperatūra, mitrums, vēji), bet arī vides apstākļi kopumā – derīgo vai nevēlamo mikroorganismu un kukaiņu sugu daudzums un sastāvs, u. tml. Izvēloties mātesaugus no plašām, dabiskām, daudzveidīgām saldo ķiršu audzēm, ir iespēja iegūt stādus, kas būs mantojuši vairāk dažādu pielāgošanās reakciju, un ilgtermiņā tiem būs lielākas izredzes pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Tiek mērīts uzkrātais un piesaistītais oglekļa daudzums augošos kokos

Zaļais kurss 27.01.2023 13:58

Vecos mežos samazinās oglekļa uzkrājums

Tehnika un tehnoloģijas 11.04.2023 12:25

Ieskats lauksaimniecības tehnikas jaunumos pasaulē

Viens no nākotnes izaicinājumiem - automatizēt forvardera manipulatora darbības.

Tehnika un tehnoloģijas 01.02.2023 12:43

Vai mašīna mežā aizstās cilvēku?

Lauksaimniecība 01.03.2023 09:20

Dižskābaržu audzēšanas iespējas Latvijā

Taču nevar ieteikt sēklu vākšanu dabiskās mežaudzēs bez iepriekšējas izvērtēšanas – tajās var būt ieviesušies arī vājāki un slimīgāki koki no maigāka klimata apgabaliem. Tie var nodot tālāk savas nevēlamās īpašības ne tikai ar sēklām, bet arī apputeksnējot citus – veselīgus un spēcīgus māteskokus. Šāds risks pastāv, arī ievācot sēklas no ļoti nelielām audzēm vai atsevišķiem kokiem, kur nav zināmi apputeksnētāji.

Drošai labo īpašību pārmantošanai un ātrākai savairošanai stādmateriāls sagatavojams ar veģetatīvās pavairošanas metodēm – spraudeņu sagatavošanu, mikroklonālo pavairošanu.

Ilgtspējīgai ķiršu audzēšanai jāuztur mātesaugu daudzveidība, turpinot apsekot mežaudzes, veicot selekciju un šķirņu/klonu izvērtēšanu.

Pēc pēcnācēju izvērtēšanas un izlases veikšanas var iegūt augstvērtīgus stādus no izdalīto mātesaugu sēklām.

Pētījumu projekta uzdevumi

Pašlaik LVMI "Silava" zinātnieku uzmanības lokā projekta Saldā ķirša (Cerasus avium Moench. syn. Prunus avium L.) pavairošanas tehnoloģiju aprobācija un perspektīvāko klonu atlase produktīvu lietkoksnes stādījumu ierīkošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos (LAD Nr. 19-00-A1620-000088) ietvaros ietilpst šādi uzdevumi:

1. pakāpes plantāciju (laika posmā no 1997. gada un vēlākos gados ierīkotie saldā ķirša plantāciju meža stādījumi Alsungas, Bauskas, Brocēnu, Ogres, Cēsu, Dobeles, Kandavas, Tukuma, Kazdangas, Krāslavas, Smiltenes, Kuldīgas, Pārgaujas, Priekules, Talsu, Tukuma un Ventspils novada teritorijās) apsekošana, koku atlase un uzmērīšana, kā arī ziemcietības pārbaudes;
perspektīvo saldā ķirša koku spraudeņu ievākšana un apsakņošanas tehnoloģiju izstrāde un stādmateriāla izaudzēšana;
mikroklonālās pavairošanas metodes izstrāde – aprobācija saldā ķirša pavairošanai in vitro un stādu izaudzēšana, kā arī kolekcijā ievadīto klonu uzturēšana un klonēšana;
saldā ķirša perspektīvo vietējās un citzemju izcelsmes stādījumu ierīkošana un uzturēšana.

Projektā iesaistīti zinātnieki no LVMI Silava un Dārzkopības institūta (DI), kā sadarbības partneri iesaistīti arī SIA Palus darbinieki saldā ķirša izmēģinājumu/demonstrējuma ierīkošanai un uzturēšanai. Silava veic aprobāciju un uzlabo saldo ķiršu klonu pavairošanas tehnoloģiju (ievadīšana kultūrā, mikropavairošana nolūkā iegūt augstāku pavairošanas koeficientu), DI uzlabo mikrospraudeņu apsakņošanas tehnoloģiju, lai varētu iegūt materiālu perspektīvāko klonu stādījumu ierīkošanai.

Labi rezultāti iegūti ar citās valstīs selekcionētiem kloniem, 20 gadu laikā ir radīti jauni, produktīvāki kloni, kas vēl nav stādīti un izmēģināti Latvijā.

Tāpēc līdztekus vietējās atlases klonu pavairošanas tehnoloģiju uzlabošanai apsekojami jau ierīkotie citzemju izcelsmes saldo ķiršu stādījumi, salīdzinot citu valstu selekcijas rezultātu, kā arī pārbaudot klonu salcietību, jo stādījumi ierīkoti gan Zemgalē un Vidzemē, gan Kurzemē (kur paredzami saldajam ķirsim Latvijā optimāli meteoroloģiskie apstākļi), kā arī skarbākos apstākļos – Kalsnavas MPS.

Ierīkoti 2. pakāpes mātesaugu stādījumi turpmākai pavairošanai, turklāt iepriekšējos projektos sadarbībā ar Dānijas zinātniekiem, iegādājoties perspektīvākos Dānijas saldā ķirša klonus, ierīkoti koksnes ķiršu stādījumi, un notiek šo klonu salizturības un piemērotības pārbaude Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.

Reklāma

Patlaban apsekoti saldā ķirša plantāciju tipa stādījumi, kā arī meža resursu monitoringā atzīmētie saldā ķirša parauglaukumi un atlasīti 19 perspektīvākie kloni, kas piemēroti gan kvalitatīvu augļu, gan koksnes ražošanai, un sekmīgi pavairoti 2760 eksemplāri.

Spraudeņu sagatavošana

Spraudeņu sagatavošanai jūnija beigās–jūlija sākumā ievāc veselīgus, spēcīgus dzinumus. Labāka kallusa veidošanās novērota spraudeņiem no apmēram 30–50 cm gariem dzinumiem. Spraudeņi no vājāka auguma dzinumiem vai no ļoti spēcīgiem ūdenszariem ar gariem starplapu posmiem kallusu veidoja maz. Dzinumus sagrieza 10–15 cm garos posmos, katram atstājot divas lapas, bet nogriežot apmēram pusi no lapas plātnes, lai samazinātu iztvaikošanu. Apsakaņošanās veicināšanai tika lietoti preparāti – lignosilīcijs, sviestskābe, kā arī mikorizas preparāts Simbivit.

Pirmā apstrāde ar sviestskābi tika veikta pēc spraudeņu sagriešanas, ievietojot to apakšējo daļu sviestskābes šķīdumā (25 mg/L ūdens apmēram 2 cm dziļi), taču ar to nebija pietiekami sakņu attīstībai. Kombinējot otrreizēju apstrādi ar sviestskābi ar lignosilīcija un mikorizas preparāta pievienošanu substrātam, kā arī ar Vitmīna pievienošanu laistāmajam ūdenim (reizi 1–2 nedēļās), izdevās panākt apsakņošanās sākšanos veselīgākajiem ķiršiem. Perspektīvi ķirši šādam pavairošanas veidam ir 'Kārzdabas' 4 un 'Muižas' 2.

Pētījumi rāda, ka optimālākais laiks spraudeņu griešanai mikroklonālajai pavairošanai ir aprīļa sākums, kā arī jūnija pirmā dekāde. Piemērotākais spraudeņu garums aprīļa mēnesī ievāktiem dzinumiem ir 15–20 cm ar iepriekšējā gada veģetatīvajiem pumpuriem. Mikroklonālajai pavairošanai šos spraudeņus sagarina 3–5 cm segmentos un sterilizē 0.1% g Cl2 šķīdumā.

Apsakņotos spraudeņus pieaudzē gan Dārzkopības institūta, gan LVMI "Silava" stādu pieaudzēšanas poligonos.

Novērojumi saldā ķirša stādījumos

Sadarbības partneris SIA Paluss ir ierīkojis salcietīgu saldā ķirša stādījumu no perspektīvākajiem pašmāju un piemērotākajiem Eiropas valstu, Dānijas un Zviedrijas kloniem. Šobrīd ir ierīkots saldā ķirša perspektīvāko klonu mātesdārzs Bauskas novada Vecumnieku pagasta īpašumā Lielsmilgas un MPS "Kalsnava" Šķēdes mežu novadā.

Šobrīd saldā ķirša stādījumi, kas ierīkoti laikā no 1997. līdz 2015. gadam, ir sasnieguši 15–22 gadu vecumu, un 2019.–2021. gadā veikta augošo koku izvērtēšana.

Kā liecina dendrometriskie mērījumi, saldo ķiršu plantāciju meža dabiski sausās minerālaugsnēs 22 gados uzrādītais augstums vidēji sasniedzis 12–15.1 m un krūšaugstuma caurmērs vidēji sasniedzis 12,5–16,4 cm.

Izmēģinājumi liecina, ka saldo ķiršu plantāciju ierīkošanai ieteicams izvēlēties minerālvielām bagātas augsnes ar neitrālu vai sārmainu reakciju: pH 6–7 un vairāk. Zemās vietās un mitrās augsnēs, kur tās bojā pavasara salnas un pārmērīgais virsūdeņu daudzums, saldā ķirša plantācijas nebūs produktīvas.

Laba augšanas gaita ir Dānijas sēklu plantācijas Truust 791 un Zviedrijas saldā ķirša klonu nr. 9. un nr. 10 stādījumiem, jo koki šeit krūšaugstumu sasniedz jau otrajā trešajā gadā pēc iestādīšanas, piemēram, 9 gadus vecā saldā ķirša Dānijas sēklu plantācijas stādījumā objektā Bauska/Ziediņi vidējais augstums Hv=7,9 m un krūšaugstuma caurmērs Dv=10,6 cm.

Jāatzīmē, ka minētie stādījumi ir arī rūpīgi kopti, tas sekmējis to augšanas gaitu.

No vietējās izcelsmes stādījumiem vislabāk auguši saldie ķirši objektā Priekule/Ozolbunči velēnu karbonātu augsnē, kur tie 22 gados vidēji sasnieguši Hv= 15.1 m un Dv=16.4 cm.

Izmēģinājumi liecina, ka optimālais saldo ķiršu stādījumu sākotnējais biezums variē no 1600 (shēma 2x3 m) līdz 2000 (shēma 2x2,5 m) kokiem uz 1 ha. Koku vainagi šādā biezumā saslēdzas 5.–6. gadā pēc iestādīšanas. Jāatzīmē, ka dabiskā atzarošanās izmēģinājumu stādījumos līdz 22 gadu vecumam nav konstatēta, sabiezinātos stādījumos notiek vājāko koku atmiršana.

Sabiezināti stādījumi – līdz 10 000 koku uz 1 ha – nav produktīvi: objektā Talsi/Zeltiņi jau 12 gadu vecumā no stādījumiem saglabājušies tikai 56%, bet šobrīd – 22 gadu vecumā – tikai 33% no sākotnējā koku skaita.

Kā liecina pētījumi Francijā, Vācijā, Dānijā un citur, saldo ķiršu atzarošana jāveic ļoti rūpīgi: zaļie zari nogriežami tā, lai līdz stumbram paliktu 4–10 cm un garāks šo zaru nogrieznis; atzarošana turpināma arī pēc gada, kad nogrieznis ir kļuvis sauss, tas jāsaīsina līdz stumbram, ņemot vērā, ka saldais ķirsis ļoti bieži inficējas ar stumbra trupes sēnēm.

Reklāma

Tēma

Mežsaimniecība

Reklāma

Turpini lasīt