16.1 °C
Latvijas mežzinātnes diena Ogleklis vecos mežos un mežaudzēs klimata pārmaiņu laikos, kas notika oktobra beigās Salaspilī un apkārtnē, pulcēja vairāk nekā 140 dalībnieku. Pasākumu organizēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava sadarbībā ar akciju sabiedrību Latvijas valsts meži (LVM) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju.
Mežzinātnes dienas tiek organizētas kopš 2012. gada, un, spriežot pēc apmeklētāju skaita, joprojām nav zaudējušas meža nozares pārstāvju interesi. Šoruden mežzinātnes dienas tematika bija saistīta ar novecojošām mežaudzēm un mītu kliedēšanu par to it kā nozīmīgo lomu oglekļa krājumu uzturēšanā un pasaules glābšanā no klimata pārmaiņām.
Vecu mežu nozīmīgums
Kādēļ svarīgi saprast, kas notiek vecos mežos? Šis jautājums aktualizējas saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas politiku. Katrai ES valstij ir savs klimata mērķis, t. i., oglekļa piesaistes palielināšana un CO2 emisiju mazināšana, arī Latvijai. Pateicoties jauniem pētījumiem, zināšanas par veciem mežiem un mežaudzēm Eiropas Savienībā pēdējo dažu gadu laikā ir uzlabojušās, tomēr vēl ir nenoteiktība gan datu trūkuma, gan vecu mežu dažādības, gan dažādo definīciju, gan nacionālā līmenī noteikto atšķirīgo pieeju dēļ. Eiropā izmanto vairākas vecu mežu definīcijas, tādēļ dažādos informācijas avotos to apzinātā platība būtiski atšķiras. Veci meži un vecas mežaudzes nav viens un tas pats – vecā mežā vēl joprojām kā dominējošais elements var būt veca kokaudze, bet dažādu dabas traucējumu ietekmē vecie koki var būt gājuši bojā, un to vietā aug jaunaudzes.
Vitalitātes samazināšanās un dabiskie traucējumi laika gaitā vecos mežos oglekļa uzkrājumu samazina. To ietekmē gan valdošās koku sugas saglabāšanās, gan ārējā vide, tāpēc būtiski iegūt atbilstošus lokālus datus, kas visprecīzāk raksturo oglekļa uzkrājumu mūsu reģionā, t. i., Eiropas hemiboreālajos mežos.
Oglekļa krājumi un audzes vecums
Oglekļa krājumi un audzes vecums gan skuju, gan lapu koku mežos tika analizēts, apmeklējot semināra objektus dabā, un viens no pirmajiem bija vecs priežu damaksnis Tomes zivjaudzētavas apkārtnē, kurā savulaik paticis sēņot Latvijas eksprezidentam Kārlim Ulmanim. Šajā, kā arī nākamajā objektā – vecā āra bērzu mežaudzē – zinātnieki uzsvēra, ka lielāko un dinamiskāko oglekļa krātuvi mežos, protams, veido kokaudze. Savukārt augsnē esošā oglekļa uzkrājums ir samērā inerts pret dažādām ietekmēm. Nelielas krātuves ir arī atmirusī koksne un zemsega. Tāpēc vecs mežs nozīmīgu oglekļa uzkrājumu nodrošina tikai tik ilgi, kamēr tajā aug veca kokaudze.
Nozīmīgākās oglekļa krātuves vecās mežaudzēs ir koku biomasa (55–61%, vidēji 59% no kopējā ekosistēmas uzkrājuma) un augsne (25–37%, vidēji 30% no kopējā ekosistēmas uzkrājuma).
Cilvēku darbības ilgstoši neietekmētās 104–218 gadus vecās mežaudzēs, kur dominējošais meža elements ir vecie koki, kopējais oglekļa uzkrājums ir vidēji par 20% lielāks nekā par 54–103 gadiem jaunākās (kontroles) audzēs. Atšķirības atkarīgas no valdošās koku sugas. Tomēr oglekļa uzkrāšanās efektivitāte (oglekļa uzkrājums gadā) koku biomasā un atmirušajā koksnē novecojošās priežu, bērzu un egļu mežaudzēs ir būtiski (par 27–47% atkarībā no koku sugas) mazāka nekā vidēji divreiz jaunākās mežaudzēs.
Bioloģiskā daudzveidība
Veci meži ir dažādi, zinātnieki to uzskatāmi demonstrēja dabā, jo ogleklis nebūt nav vienīgais kritērijs, pēc kura vērtēt meža vecuma ietekmi uz dabu kopumā un ilgtermiņā. Veci meži ir arī neaizstājamas bioloģiskās daudzveidības krātuves, un tiem ir nozīmīga loma dabā. Turklāt atsevišķu bioloģiskās daudzveidības komponentu saglabāšanā vecu mežu loma var būt izšķirīga, īpaši, ja tiem piemīt noteiktas, specifiskas iezīmes.
