-6 °C
Augstu un kvalitatīvu ražu ieguvei lauksaimniecībā svarīga nozīme ir augsnes auglībai. Tās būtiskākais rādītājs ir augsnes agroķīmiskās īpašības – augsnes reakcija, organisko vielu daudzums, augiem viegli izmantojamās barības vielas, granulometriskais sastāvs. Visi šie rādītāji ir svarīgi ražas veidošanā, un, kādam no tiem mainoties, tiek ietekmēta augu augšana.
Ikdienā lauksaimnieki rūpējas, lai augiem būtu pietiekams barības vielu nodrošinājums, un mazāk uzmanības pievērš augsnes reakcijai un barības vielu sabalansētībai augsnē. Augsnes kaļķošanā ieteicamā kalcija (Ca) un magnija (Mg) attiecība augsnē ir 6,5:1. Īpaši tas attiecas uz mazajām saimniecībām, kurām nav tehnikas kaļķojamā materiāla transportēšanai un izkliedēšanai, bet pakalpojuma ņemšana šiem darbiem ir dārga.
Izmēģinājums saimniecībā
Lai aicinātu pievērst lauksaimnieku uzmanību augsnes kaļķošanas nozīmei, Krimuldas novada Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecībā Lielozoli Plus 2017. gadā ierīkots izmēģinājums dažādu kaļķojamo materiālu efektivitātes noteikšanai augsnes auglības nodrošināšanai graudaugos. Izmēģinājuma mērķis – salīdzināt divu veidu kaļķojamo materiālu ietekmi uz augsnes pH izmaiņām un noteikt dažādu kaļķojamo materiālu ekonomisko efektivitāti augsnes auglības nodrošināšanā ziemas kviešu sējumā.
Izmēģinājums ierīkots trijos variantos: 1. – ar kaļķojamo materiālu BaltKalk Plus 6 t/ha; 2. – kontrole (bez kaļķojamā materiāla); 3. – ar rupjajiem dolomīta miltiem 6 t/ha. Katra varianta platība – 0,5 ha.
BaltKalk Plus neitralizēšanas spēja izteikta kā kalcija karbonāta (CaCO3) ekvivalents – 97,6%, Ca – 33,3%, Mg – 0,69% masas; par 1 mm mazāku daļiņu daudzums – 88,8%. Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls.
Rupjo dolomītmiltu neitralizēšanas spēja izteikta kā CaCO3 ekvivalents – 99,2%, Ca – 20,1%, Mg – 11,9% masas; par 1 mm mazāku daļiņu daudzums – 35–50%. Lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls.
Augsnes raksturojums un agrotehnika
Izmēģinājums ierīkots smilšmāla augsnē, augsnes reakcija pH (KCl) 5,9, fosfora (P) nodrošinājums – 80 mg/kg, kālija (K) nodrošinājums – 111 mg/kg, Ca – 635 mg/kg, Mg – 88 mg/kg; Ca:Mg attiecība – 7:1; organiskā viela – 2%.
Priekšaugs – auzas, raža – 6,5 t/ha.
Izmēģinājuma ierīkošanai paredzētais lauks tika uzarts 2017. gada 12. septembrī. Lauka apstrāde ar pakotāju notika 16. septembrī, kaļķošana – 17. septembrī. Kaļķojamais materiāls izkliedēts ar minerālmēslu izkliedētāju Maxi (ietilpība 6 t). Pēc kaļķošanas izsēti minerālmēsli NPK 6-26-30, deva – 300 kg/ha.
Ziemas kvieši 'Zeppelin' tika izsēti 24. septembrī, izsējas norma – 240 kg/ha. 2018. gada pavasarī (26.04.) papildmēslošanai lietots mēslojums Yara Bela Axan (N:S 27:4) 300 kg/ha, un veģetācijas periodā doti lapu mēslojumi: Viva Gel NPK 10-50-10 – 2 l/ha; Amino Plus – 2 l/ha. Kopā ar lapu mēslojumu 6. maijā lietots augšanas regulators Cycocel 1 l/ha. 19. maijā nezāļu ierobežošanai lietots herbicīds Granstars Premia 50SX (19 g/ha) kopā ar lapu mēslojumu Profi Basis Plus – 2 l/ha. Augšanas regulators Trimax 0,3 l/ha 30. maijā lietots vienlaikus ar fungicīdu Akanto – 0,4 l/ha.
Meteoroloģisko apstākļu raksturojums
2017. gada rudens Lēdurgā tāpat kā citviet Vidzemē bija nokrišņiem pārbagāts. Biežo lietavu dēļ lauksaimniekiem bija problēmas ar ražas novākšanu, kas savukārt ietekmēja augsnes apstrādi un ziemāju sēju. Septembrī reģistrēti nokrišņi 130 mm (norma 83 mm), bet oktobrī – 102 mm (norma 63 mm). Lietavu dēļ uz iesētajiem ziemāju laukiem veidojās lielas ūdens lāmas, esošās meliorācijas sistēmas nepildīja savu funkciju, jo arī novadgrāvji bija pilni ar ūdeni. Ziemāju lauki bija uz izslīkšanas robežas – par to liecināja bālā augu krāsa.
Lielais nokrišņu daudzums nelabvēlīgi ietekmēja ziemas kviešu attīstību. Vidējā gaisa temperatūra 2017. gada rudens un ziemas sākuma mēnešos bija dažus grādus virs normas, bet 2018. gada februārī un martā gaiss bija vēsāks par normu. Kopumā 2018. gada pavasaris un vasara izcēlās ar siltu un sausu laiku. Maijā augi iztika ar esošajām ūdens rezervēm no augsnes, bet jūnijā un jūlijā mitrums graudaugiem sāka katastrofāli trūkt, un tas nelabvēlīgi ietekmēja graudaugu augšanu un ražas veidošanos.
