13 °C
Lai gan pasaulē bioloģiskās platības pērn palielinājušās, sasniedzot 2% no kopumā lauksaimniecībai atvēlētas zemes, Latvijā biosaimniekošana sarūk, ko nozarē skaidro ar atbalsta samazinājumu un joprojām plašo pesticīdu lietošanu.
Neskatoties uz dažādām grūtībām un satricinājumiem, globāli bioloģiski apsaimniekotās zemes platība gada laikā palielinājusies par vairāk nekā 20 milj. ha (+27%), sasniedzot 96 miljonus hektāru (ha). Tā liecina Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības pētniecības institūta FIBL un nozares vadošās organizācijas IFOAM International apkopotie jaunākie dati (par 2022.gadu).
Bioplatības augušas visos kontinentos
Vislielākās lauksaimniecības zemes platības bioloģiski no jauna sertificētas Austrālija un Indijā, tomēr tās palielinājušās visos kontinentos. Īpaši kāpušas dārzeņu, vīnogulāju un kakao stādījumu platības.
Tikmēr Latvijā pērn bioloģiskās lauksaimniecības zemes platība samazinājusies par aptuveni 2000 ha un ir gandrīz 297 000 ha, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotie dati.
Spēcīgāk sarukuma tendence izpaudusies atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Lietuvā (zaudēti 38 000 ha) un Zviedrijā (100 000 ha vairs netiek apsaimniekoti ar bioloģiskajam metodēm).
Kā Latvijā, tā citur tas saistāms ar nelabvēlīgu lauksaimniecības politiku. Atsevišķās valstīs, pretēji Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem, mainījies politiskais kurss un tāpat kā Latvijā
samazinājies finansiālais atbalsts par bioloģiskās lauksaimniecības prakses izmantošanu.
Tomēr kopumā ES bioloģiskās platības turpinājušas stabili pieaugt, palielinoties par 5,1% un pakāpjoties līdz gandrīz 17 milj. ha. Tādējādi pirmo reizi bio platības pārsniegušas 10% no kopējās lauksaimniecības zemes ES.
Eiropas Komisijas nospraustais mērķis ir sasniegt 25% 2030. gadā, kas sakrīt arī ar Latvijas (pašlaik 17%) un citu valstu nacionālajiem bioloģiskās lauksaimniecības platības mērķiem. Tomēr atsevišķām valstīm jau patlaban ir lielāks bio zemju īpatsvars, piemēram, Lihtenšteina ir līdere ar 43% un tai seko Austrija ar 28%.
Pārsteidzošs bioloģisko zemnieku skaita kāpums
Pasaulē būtiski audzis arī bioloģisko ražotāju skaits (+27%), pārsniedzot 4,5 milj.
Tikmēr Latvijā bioloģisko ražotāju skaits 2023. gadā iepriekšminēto iemeslu dēļ piedzīvojis nepieredzētu kritumu - vairāk nekā 500 biouzņēmēju šogad nav turpinājuši bioloģiski sertificēt savas saimniecības un uzņēmumus (samazinājums par 12%).
To vidū izceļas bioloģiskās biškopības saimniecības, kas nespēj turpināt darbu vides apstākļu pasliktināšanās dēļ, jo gadu no gada
palielinās sintētisko pesticīdu lietošanas apjomi Latvijas lauksaimniecībā un attiecīgi arī pesticīdu piesārņojums dabā.
Starp pasaules valstīm Indija ir valsts ar vislielāko bioloģisko ražotāju pulku (2,5 milj.), tai seko Uganda un Taizeme. Eiropā ir 480,1 tūkst. bio ražotāju, un to skaits palielinājies par 8%.
Bioprodukcijas tirgus audzis līdz 135 miljardiem eiro
Arī bioloģiskās pārtikas tirgus sasniedzis kārtējo rekordu - apgrozījums gada laikā pakāpies par 10 mljrd. eiro (+8%), sasniedzot gandrīz 135 mljrd. eiro.
Tiesa, eksperti vērtē, ka apgrozījums pamatā pieaudzis uz inflācijas rēķina.
ASV ir pasaules biotirgus spicē ar 56,6 mljrd. eiro, kam seko Vācija (15,3 mljrd. eiro) un trešajā vietā ierindojusies Ķīna (12,4 mljrd. eiro), kurai uz pēdām min Francija ar 12,1 mljrd. eiro lielu biopārtikas tirgus apgrozījumu. Kamēr vairākas Eiropas valstis piedzīvoja nelielu biopārtikas tirdzniecības apjoma kritumu (vidēji Eiropā - 2%), mazumtirdzniecības apjomi pieauguši Kanādā (+10%) un ASV (+4%).
Latvijā pagaidām bio mazumtirdzniecības dati netiek ievākti, toties Igaunijā novērots bio tirgus kāpums par 6%.
Visvairāk bioloģiskajai pārtikai gadā tradicionāli tērējuši šveicieši (katrs iedzīvotājs vidēji 437 eiro), savukārt Dānijā, tāpat kā iepriekšējos gados, ir vislielākā bioloģiskās pārtikas tirgus daļa - 12% no kopējā pārtikas tirgus (tuvs rezultāts ir arī Austrijā un Šveicē). Vidēji katrs Eiropā dzīvojošais biopārtikas iegādei gada laikā atvēl 64 eiro, bet Latvijā diemžēl bio tirgus pagaidām netiek mērīts.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norāda - vērojot nozares attīstību Eiropā, atklājas, cik būtiski ir valstu centieni sasniegt bioloģiskās platības nacionālos mērķus.
"Neskatoties uz dažādām problēmām un saspīlējumiem, tostarp Krievijas izraisīto karu Ukrainā, bioloģiskās ražošanas platības un bioloģiskās pārtikas tirgus turpina augt. No pircēja viedokļa svarīgi apzināties - katrs par bioloģiskās pārtikas iegādi iztērētais eiro ir ne tikai ieguldījums savā un ģimenes veselībā, bet tādējādi tiek atbalstīti arī dažādi vides, sociālie un ekonomiskie aspekti. Pārtikas bioloģiskās ražošanas metodes devums ekosistēmai un paša zemnieka veselībai pagaidām nav pietiekami pamanīts un novērtēts. Iegādājoties bioloģiski sertificētus produktus, pircējs atbalsta šo nozīmīgo vērtību kopumu."
