Viens no Zaļā kursa mērķiem ir būtiski palielināt bioloģiskajai ražošanai izmantoto lauksaimniecības platību un 2037. gadā bioloģiskajās saimniecībās izmantot tikai bioloģiski ražotu sēklu un pavairojamo materiālu.

Reklāma

Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas (LSA) ieteikumi "Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānā" rosina izveidot bioloģiskās sēklkopības attīstības plāna sadaļu, par mērķi izvirzot visas bioloģiskās sēklas ražošanu uz vietas Latvijā.

Provizoriski saskaitot kopā bioloģiski saražoto sēklu daudzumus un izsniegtās konvencionālās sēklas izmantošanas atļaujas, šķiet, ka bioloģiskie lauksaimnieki sertificētu sēklu vidēji izmanto nedaudz vairāk – aptuveni 30% – nekā konvencionālie, kuri sertificēto sēklu sēj vidēji 20% sējplatību. Šis gan ir vidējais rādītājs, un situācija pa sugām būtiski atšķiras. 

Lielāks bioloģiski sertificēto sēklu izmantošanas īpatsvars ir tikai loģisks, jo, bioloģiski saimniekojot, nezāļu un slimību apkarošana ir sarežģītāka, nekā darbojoties ar integrēto metodi. Šā iemesla dēļ vēl būtiskāk ir iesēt tīru sējas materiālu un sarežģītāk kvalitatīvi pašiem attīrīt un sagatavot labas kvalitātes pašaudzētu sēklu.

Jāizskauž manipulēšanas iespēja

Jautājums – vai šiem 70% bioloģisko platību apsēšanai sagatavotās pašaudzētās sēklas ir pieejamas sēklu attīrīšanas, sagatavošanas iekārtas, vai ir iespējas sēklu uzglabāt?

Reālā praksē bioloģiskie lauksaimnieki visbiežāk tomēr visu bioloģisko ražu pārdod vai izmanto kā lopbarību savā saimniecībā un pavasarī meklē jaunu sējas materiālu. 

Iespējams, kontroles institūcijām būtu jākontrolē arī bioloģisko lauksaimnieku, kuri praktizē pašaudzētās sēklas sagatavošanu, pieejamais sēklu sagatavošanas aprīkojums, lai nebūtu kārdinājuma radoši iegūtu nebioloģisko sējas materiālu norādīt kā pašu sagatavotu sēklu.

Nenoliedzami, īpaši bioloģiski izaudzēta un sagatavota sertificēta sēkla nav lēta, jo arī tās sagatavošana ir ļoti darbietilpīgs un izmaksas prasošs process. Svarīgi būtu veicināt bioloģiski audzētu sertificētas sēklas izmantošanu saimniecībās caur kādu atbalsta veidu ieviešanu. Piemēram, ar ekoshēmām. Atbalsts veicinātu bioloģiskās sertificētās sēklas izmantošanu arī saimniecībās, kas neiegādājas sertificētu sēklu. Lielākais šo saimniecību ieguvums būs jaunu tieši bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu šķirņu ieviešana saimniecībā.

Konvencionālo sēklu atļauju izsniegšana ir jāizbeidz

Viens no būtiskākajiem rīkiem, lai 2037. gadā nodrošinātu pietiekamu daudzumu Latvijā ražotās bioloģiskās sēklas, ir mērķtiecīga konvencionālās sēklas izmantošanas atļauju mazināšana un atļauju izsniegšanas pārtraukšana sugām, kurām pietiekamā daudzumā tiek saražota sertificēta bioloģiskā sēkla.

Zemkopības ministrijas (ZM) finansētā projekta "Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde" laikā AREI pētniece Ilze Dimante veica situācijas izpēti par ES dalībvalstu risinājumiem atļauju izsniegšanas pārtraukšanai nebioloģiskas sēklas izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pamatojoties uz šā pētījuma rezultātiem un diskusijām, esam iesnieguši ZM arī savus priekšlikumus šobrīd izstrādes stadijā esošā "Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāna" bioloģisko sēklu sadaļai.

ES bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās sugas šobrīd tiek grupētas trijās kategorijās atkarībā no sugas pieejamā bioloģiskās sēklas nodrošinājuma:

  • I kategorija – sugām, kurām atļaujas izmantot konvencionālo sēklu neizsniedz, jo bioloģisko sēklu nodrošinājums ir pietiekams (Latvijā šāda kategorija līdz šim nav noteikta nevienai sugai);
  • II kategorija – sugām, kurām drīkst izsniegt individuālās atļaujas pēc pieprasījuma;
  • III kategorija – sugām, kurām noteikta vispārējā atļauja, jo bioloģiskās sēklas netiek ražotas.

Iesakām, līdzīgi kā Francijā, ieviest IV kategoriju – brīdinājuma sarakstu ar sugām, kurām saražotās bioloģiskās sēklas daudzums tuvojas nepieciešamajam nodrošinājumam, un atļaujas tiks izsniegtas tikai līdz noteiktam datumam. Tas veicinātu pakāpeniskāku un paredzamāku sugu nonākšanu I kategorijā.

Atļauju izsniegšanai (šobrīd to nodrošina VAAD) būtu nepieciešama ekspertu grupa, kurā pārstāvētas dažādas puses, kas cita citai uzticas un sadarbojas, un kura:

  • līdz 2027. gadam izvērtē atļauju izsniegšanu, balstoties uz šķirnes pārstāvja Apliecinājumu, ka šķirne ir piemērota audzēšanai bioloģiskajā audzēšanas sistēmā. Atļaujas nevajadzētu izsniegt izteikti intensīva tipa šķirnēm tikai uz līguma ar pārstrādātāju pamata;
  • līdz 2031. gadam, izvērtējot pieejamo bioloģisko sēklu šķirņu klāstu un lauksaimnieku pieprasījumos esošās šķirnes, klasificē šķirnes pēc, piemēram, agrīnuma, izmantošanas piemērotības pārstrādei, agronomiskām pazīmēm utt. un izveido bioloģiskajai audzēšanai piemērotu līdzvērtīgu šķirņu sarakstu;
  • līdz 2036. gadam, izvērtējot Latvijas vai mūsu klimata zonas reģiona bioloģisko izmēģinājumu datus, izveido bioloģisko šķirņu izmēģinājumu rezultātu datubāzi un, balstoties uz tās rezultātiem, izveido bioloģiskajā lauksaimniecībā audzēt ieteicamo šķirņu sarakstu;
  • izveido III kategorijas sugu vispārējo atļauju izsniegšanas pakāpeniskas pārtraukšanas plānu, lai sugām, ko nevar saražot LV, var plānot nepieciešamo sēklu importu.

Nepieciešams modernizēt VAAD bioloģiskās sēklas datubāzi, tostarp iekļaut datubāzē vēsturiskās informācijas funkciju, lai lauksaimnieks redz sēklaudzētājus, kuri strādā ar viņu interesējošām šķirnēm, un var rezervēt sēklu nākamajiem gadiem. Datubāze būtu jāpapildina ar pieejamo pārbaudīto saglabājamo šķirņu un heterogēnā materiāla apjomu (ar piebildi, ka šī informācija neietekmē atļauju izsniegšanu). 

Pie bioloģisko sēklaudzētāju lauku apskašu pieteikumiem ierosinām izveidot atzīmi par vēlmi informāciju par lauku apskatei pieteikto bioloģisko sēklu lauku iekļaut datubāzē un ievietot datus datubāzē automātiski.