2022. gadā kaitīgo organismu monitorings augļu dārzos sākās jau 22. februārī Aizkraukles novadā, kad notika kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite. Tika apsekots ābeļu dārzs, ābeles vēl bija miera periodā (AS 00), dārzā tika konstatētas ābeļu lapu blusiņu olas, invāzijas pakāpe – 2 uz 10 cm augļzariņa. Pērn aktīva kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite sākās vēlāk nekā 2021. gadā, kad tas notika tikai aprīlī.
Ābeles un bumbieres
Pavasaris sākās ar bruņutīm, tīklērcēm un lapu blusiņām
Marta beigās Jēkabpils novadā ābeļu dārzā tika novērotas bruņutis, invāzijas pakāpe – 1 uz 10 cm augļzariņa. Konstatēta arī sarkanā augļu koku tīklērce, invāzijas pakāpe – 12 uz 10 cm augļzariņa. Novērots, ka ziemošanas periodā gandrīz puse sarkanās augļu koku tīklērces oliņu gājušas bojā.
Aprīlī Latvijas reģionos aktīvi sāka novērot arī pārējos kaitīgos organismus gan ābeļu, gan bumbieru dārzos. Aprīļa sākumā Ventspils novadā tika konstatētas ābeļu lapu blusiņas olas (34 uz 10 cm augļzariņa), kas ir ievērojami vairāk, ja salīdzina ar citiem Latvijas reģioniem šajā laikā. Piemēram, Madonas novadā šā kaitēkļa invāzijas pakāpe bija tikai 2 uz 10 cm augļzariņa. Kamēr aprīļa vidū Kurzemes pusē ābelēm ir jau lapu pumpuru briešanas stadija (AS 01), tikmēr Rēzeknes un Augšdaugavas novados ābelēm vēl miera periods.
Aprīļa beigās Talsu novadā bumbieru dārzā (AS 53) konstatēta bumbieru lapu blusiņas imago ar nelielu izplatību (2%). Aprīļa beigās Līvānu, Valkas un Ventspils novadā uz līmes vairogiem notverti nevienādā mizgrauža imago ar invāzijas pakāpi 1–3 uz līmes vairoga.
Maijā joprojām tika konstatēti nevienādā mizgrauža imago. Jelgavas novada ābeļu dārzā sarkano pumpuru stadijā (AS 57) uz līmes vairoga notverts 51 nevienādā mizgrauža imago. Jēkabpils novadā maija sākumā ābeļu dārzā novērota ābeļu ziedu smecernieka aktivitāte, invāzijas pakāpe 1 imago trīcpiltuvē, arī citos reģionos trīcpiltuvēs tika noķertas pirmās smecernieka vaboles, invāzijas pakāpe 1–2 trīcpiltuvē. Maija vidū Augšdaugavas novadā gan ābeļu, gan bumbieru dārzos tika novērots ābeļu lapu tinēja kāpurs, izplatība – 4%.
Šis kaitēklis ir kaitīgs ābelēm, var savairoties arī masveidā. Pavasarī kāpuri apgrauž ziedpumpurus, vēlāk lapas un ziedkopas satīklo čemurveidā. Maija vidū Dobeles un Augšdaugavas novadā tika konstatēta pirmā bumbieru slimība – bumbieru lapu pelēkplankumainība, abos novados bumbierēm pilnzieds (AS 65), izplatība – 2%. Maija beigās citos reģionos novēroti mazā salnu sprīžmeša, lapu koku tinējsmecernieka un ābeļu lapu blusiņas kāpuri, izplatība 2–4%.
Vasaras sākums iezīmējās ar kraupi
Jūnija sākumā ābeļu dārzos sāka izplatīties ābeļu kraupis, Jēkabpils novadā ābeļu ziedēšanas beigās slimības izplatība bija 12%. Jūnija beigās tika novērots, ka slimības izplatība samazinās. Ābeļu kraupis novērots arī Augšdaugavas, Bauskas un Ogres novadā, izplatība bija dažāda – 2–12%. Dažādos Latvijas reģionos jūnijā tika novērots bumbieru kraupis, izplatība 2–8%. Bumbieru kraupim bija tendence jūnija beigās izplatīties vairāk.
Gan ābeļu, gan bumbieru kraupis ir ļoti nozīmīga slimība, jo ievērojami bojā ražas kvalitāti, augļi var būt kropli, tie plaisā un sliktāk var glabāties. Kraupja plankumi var plīst, tādā veidā rodas lielāka iespēja, ka augļi inficēsies ar augļu puvēm.
Jūnija vidū kādā bumbieru dārzā (AS 72) novērota bumbieru–kadiķu rūsa, izplatība jūnijā bija 18%.
Šī slimība 20. jūnijā konstatēta arī Augšdaugavas novadā, kad bumbierēm bija augļu otrā nobire (AS 73). Šeit izplatība bija 10% ar tendenci palielināties, jūnija beigās slimības izplatība bija 14%.