Clear 10 °C
S. 06.10
Monika, Zilga, Zilgma
SEKO MUMS
Reklāma
Upeņu pumpuru ērces bojāts pumpurs.
Upeņu pumpuru ērces bojāts pumpurs.
Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

2022. gadā kaitīgo organismu monitorings augļu dārzos sākās jau 22. februārī Aizkraukles novadā, kad notika kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite. Tika apsekots ābeļu dārzs, ābeles vēl bija miera periodā (AS 00), dārzā tika konstatētas ābeļu lapu blusiņu olas, invāzijas pakāpe – 2 uz 10 cm augļzariņa. Pērn aktīva kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite sākās vēlāk nekā 2021. gadā, kad tas notika tikai aprīlī.

Reklāma

Ābeles un bumbieres

Pavasaris sākās ar bruņutīm, tīklērcēm un lapu blusiņām

Marta beigās Jēkabpils novadā ābeļu dārzā tika novērotas bruņutis, invāzijas pakāpe – 1 uz 10 cm augļzariņa. Konstatēta arī sarkanā augļu koku tīklērce, invāzijas pakāpe – 12 uz 10 cm augļzariņa. Novērots, ka ziemošanas periodā gandrīz puse sarkanās augļu koku tīklērces oliņu gājušas bojā.

Aprīlī Latvijas reģionos aktīvi sāka novērot arī pārējos kaitīgos organismus gan ābeļu, gan bumbieru dārzos. Aprīļa sākumā Ventspils novadā tika konstatētas ābeļu lapu blusiņas olas (34 uz 10 cm augļzariņa), kas ir ievērojami vairāk, ja salīdzina ar citiem Latvijas reģioniem šajā laikā. Piemēram, Madonas novadā šā kaitēkļa invāzijas pakāpe bija tikai 2 uz 10 cm augļzariņa. Kamēr aprīļa vidū Kurzemes pusē ābelēm ir jau lapu pumpuru briešanas stadija (AS 01), tikmēr Rēzeknes un Augšdaugavas novados ābelēm vēl miera periods. 

Bumbieru lapu blusiņa.

Aprīļa beigās Talsu novadā bumbieru dārzā (AS 53) konstatēta bumbieru lapu blusiņas imago ar nelielu izplatību (2%). Aprīļa beigās Līvānu, Valkas un Ventspils novadā uz līmes vairogiem notverti nevienādā mizgrauža imago ar invāzijas pakāpi 1–3 uz līmes vairoga.

Maijā joprojām tika konstatēti nevienādā mizgrauža imago. Jelgavas novada ābeļu dārzā sarkano pumpuru stadijā (AS 57) uz līmes vairoga notverts 51 nevienādā mizgrauža imago. Jēkabpils novadā maija sākumā ābeļu dārzā novērota ābeļu ziedu smecernieka aktivitāte, invāzijas pakāpe 1 imago trīcpiltuvē, arī citos reģionos trīcpiltuvēs tika noķertas pirmās smecernieka vaboles, invāzijas pakāpe 1–2 trīcpiltuvē. Maija vidū Augšdaugavas novadā gan ābeļu, gan bumbieru dārzos tika novērots ābeļu lapu tinēja kāpurs, izplatība – 4%. 

Šis kaitēklis ir kaitīgs ābelēm, var savairoties arī masveidā. Pavasarī kāpuri apgrauž ziedpumpurus, vēlāk lapas un ziedkopas satīklo čemurveidā. Maija vidū Dobeles un Augšdaugavas novadā tika konstatēta pirmā bumbieru slimība – bumbieru lapu pelēkplankumainība, abos novados bumbierēm pilnzieds (AS 65), izplatība – 2%. Maija beigās citos reģionos novēroti mazā salnu sprīžmeša, lapu koku tinējsmecernieka un ābeļu lapu blusiņas kāpuri, izplatība 2–4%.

Vasaras sākums iezīmējās ar kraupi

Jūnija sākumā ābeļu dārzos sāka izplatīties ābeļu kraupis, Jēkabpils novadā ābeļu ziedēšanas beigās slimības izplatība bija 12%. Jūnija beigās tika novērots, ka slimības izplatība samazinās. Ābeļu kraupis novērots arī Augšdaugavas, Bauskas un Ogres novadā, izplatība bija dažāda – 2–12%. Dažādos Latvijas reģionos jūnijā tika novērots bumbieru kraupis, izplatība 2–8%. Bumbieru kraupim bija tendence jūnija beigās izplatīties vairāk. 

Gan ābeļu, gan bumbieru kraupis ir ļoti nozīmīga slimība, jo ievērojami bojā ražas kvalitāti, augļi var būt kropli, tie plaisā un sliktāk var glabāties.  Kraupja plankumi var plīst, tādā veidā rodas lielāka iespēja, ka augļi inficēsies ar augļu puvēm. 

Jūnija vidū kādā bumbieru dārzā (AS 72) novērota bumbieru–kadiķu rūsa, izplatība jūnijā bija 18%. 

Bumbieru-kadiķu rūsa.

Šī slimība 20. jūnijā konstatēta arī Augšdaugavas novadā, kad bumbierēm bija augļu otrā nobire (AS 73). Šeit izplatība bija 10% ar tendenci palielināties, jūnija beigās slimības izplatība bija 14%. 

Reklāma
Reklāma

Dažādos Latvijas reģionos konstatēta arī ābeļu lapu pelēkplankumainība, ābeļu miltrasa, bumbieru lapu pelēkplankumainība, šo slimību izplatība sezonā bija 2–8%. Sastopami arī dažādi kaitēkļi. Rēzeknes un Cēsu novadā – laputis, to izplatība nepārsniedza 4%, arī Kuldīgas novadā ābeļu dārzos konstatētas laputis ar izplatību 8%. Jūnijā visos Latvijas reģionos notika aktīva ābolu tinēja lidošana. Mēneša sākumā Kuldīgas novadā ābeļu ziedēšanas beigās tika notverts viens ābolu tinējs feromonu slazdā, arī citos reģionos tajā pašā laikā feromonu slazdos notverti 1–3 ābolu tinēja imago. Nedaudz vēlāk, kad ābelēm sāka veidoties augļi (AS 71), ābolu tinēja aktivitāte palielinājās. Cēsu novadā jūnija vidū notverti 8 kaitēkļi, tajā pašā laikā Tukuma novadā – 65 ābolu tinēja imago. Jūnija vidū bumbieru dārzā Dobeles novadā novērota liela izplatība bumbieru lapu blusiņām – 58%.

Jūlijā turpina izplatīties gan ābeļu, gan bumbieru kraupis. Krāslavas novadā bumbieru dārzā jūlija sākumā bumbieru kraupis izplatījās līdz 6%, bet vēlāk, jūlija vidū, izplatība bija 10%. Dažādos Latvijas reģionos pieauga arī ābeļu kraupja izplatība. Valkas novadā jūlija vidū slimības izplatība bija 2%, bet jūlija beigās jau 10%. Joprojām ir arī novadi, kur kraupja izplatība ir neliela. Bauskas un Ogres novadā jūlija sākumā izplatība bija 4%. Ir arī novadi, kur izplatība bija liela, Talsu novadā jūlija sākumā bumbieru kraupja izplatība bija 32%, bet vēlāk tika novērots, ka izplatība vēl nedaudz palielinājās.

Ļoti būtiski palielinājās bumbieru–kadiķu rūsas izplatība Talsu novadā – jūnija beigās izplatība bija 4%, bet jūlija beigās bumbieru augļu briešanas stadijā (AS 75) izplatība jau sasniedza 72%, kas ir ļoti daudz. Latvijas reģionos jūlijā sastopama arī ābeļu lapu pelēkplankumainība, bumbieru lapu baltplankumainība, arī bumbieru lapu pelēkplankumainība, šo slimību izplatība dažādos reģionos bija 2–10%. Pirmo reizi sezonā jūlija beigās ābeļu augļu briešanas stadijā (AS 75) novērota augļu parastā puve ar izplatību 6%. Šajā mēnesī tika novēroti arī dažādu kaitēkļu kāpuru bojājumi.

Lapu koku tinējsmecernieks bumbierē.

Jūlija sākumā Ogres novadā ābeļu dārzā tika konstatēti ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes kāpuru bojājumi, izplatība bija pavisam neliela – 2%. Arī Aizkraukles novadā ābeļu T stadijā (AS 74) ābolu tinēja kāpura izplatība bija 2%. Joprojām dažādos Latvijas reģionos feromonu slazdos tika notverti ābolu tinēja imago – 1–4 feromonu slazdā. Ābeļu dārzos jūlija mēnesī bija sastopamas arī laputis, izplatība 2–10%.

Augustā joprojām bija sastopams gan ābeļu, gan bumbieru kraupis. Izplatība dažādos Latvijas reģionos bija atšķirīga. Ventspils novadā augusta sākumā, kad ābeles bija sasniegušas 70% no raksturīgā lieluma (AS 77), ābeļu kraupja izplatība bija 32%, bet augusta vidū izplatījās vairāk un sasniedza 36%. Vienlaikus Suntažu pagastā ābeļu augļu briešanas stadijā (AS 75) kraupja izplatība bija 8%, slimības pazīmes tika novērotas uz augļiem. Turpat arī tika novērots, ka augusta beigās slimība vēl izplatījās līdz 12%. Arī bumbieru kraupja izplatība reģionos atšķīrās, Dobeles novadā bumbieru dārzā, kad augļi sasnieguši 70% (AS 77), kraupja izplatība bija 8%, arī Ogres novadā slimības izplatība bija 8%, bet augustā tā pieauga līdz 12%. Citos Latvijas reģionos bumbieru kraupja izplatība bija 10–14%.

Šajā mēnesī bumbieru un ābeļu dārzos nedaudz izplatījās arī ābeļu un bumbieru lapu pelēkplankumainība, Krāslavas novadā slimības izplatība bija 6%. Dažos bumbieru dārzos joprojām bija sastopama bumbieru–kadiķu rūsa ar izplatību 6–12%.

Kopumā augustā slimības nebija būtiski izplatījušās, tikai atsevišķās vietās un dārzos. Arī kaitēkļu aktivitāte nebija būtiski pieaugusi. Bija sastopamas gan laputis, gan pīlādžu tīklkodes, ābolu zāģlapsenes un ābolu tinējs – šo kaitēkļu izplatība bija maza (2–4%).

Reklāma
Reklāma

Rudens – puvju laiks

Septembra sākumā lielākajā daļā ābeļu un bumbieru dārzu bija augļu nogatavošanās sākums. Joprojām sastopams ābeļu un bumbieru kraupis, bet slimības izplatība vairs būtiski nepieauga. Atsevišķos dārzos pieauga augļu parastās puves izplatība, Ogres novadā slimības izplatība bija 2–10% un slimības attīstības pakāpe 50–100%, kas nozīmē, ka puse augļa bija bojāta vai auglis bija bojāts 100%. Ābeļu dārzos joprojām bija sastopams ābolu tinēja kāpurs, kas bojā augļus, tos graužot no iekšpuses. Tādējādi augļu kvalitāte pazeminās, daļa augļu priekšlaikus nobirst, bojātie augļi arī vairs nav derīgi glabāšanai. Šā kaitēkļa izplatība septembra vidū Aizkraukles novadā bija 4%, bet Augšdaugavas novadā izplatība bija tikai 2%.

Oktobra sākumā Ogres novadā apsekotajā ābeļu dārzā tika novērota augļu parastā puve, izplatība – 4%, arī ābolu zāģlapsene ar izplatību 4%. Bumbieru dārzos, kad bumbieres bija novākšanas gatavībā, bija novērota augļu parastā puve, tās izplatība bija 4–6%, un slimības attīstības pakāpe 100%, kas nozīmē, ka bojāts bija pilnībā viss auglis.

2022. gada rudens sezonā kaitēkļu ziemojošo (olu) stadiju uzskaite sākās mēnesi vēlāk nekā 2021. gadā. Novembra beigās, kad ābelēm visas lapas bija nobirušas (AS 97), Ludzas novadā konstatētas ābeļu lapu blusiņu olas (17 uz 10 cm augļzariņa), arī Ventspils novadā šā kaitēkļa oliņas tika konstatētas, tikai mazāk (2 uz 10 cm augļazariņa). Dažādos reģionos tika novērotas arī bruņutu ziemojošās stadijas, invāzijas pakāpe bija 1–2 uz 10 cm augļzariņa.

Veicot kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaiti, tiek apskatīti arī dārziem blakus augošo ievu pumpuri, jo tur pārziemo sarkanās augļu koku tīklērces oliņas. Novembra beigās Rēzeknes novadā šā kaitēkļa oliņas bija 123 uz 200 ievu pumpuriem.

OGULĀJI

Viens no pirmajiem pavasara kaitēkļiem – upeņu pumpuru ērce

Aprīlī upeņu stādījumos tika konstatēti pirmie kaitēkļi. Viens no pēdējos gados izplatītākajiem – upeņu pumpuru ērce. 

Upeņu pumpuru ērce.

Rēzeknes, Ludzas un Talsu novadā upeņu pumpuru ērces izplatība bija 2%, bet Ventspils novadā izplatība bija ļoti liela – 62%. 

Upeņu pumpuru ērce ir ļoti bīstams kaitēklis gan lielākās saimniecībās, gan piemājas dārzos, jo bojājumu dēļ pumpuri uzbriest, neatplaukst, vēlāk nobrūnē un nobirst. 

Upeņu pumpuru ērces bojāts pumpurs.

Bīstams faktors ir arī tas, ka šis kaitēklis pārnēsā upeņu virālās pildziedainības vīrusu, infekcijas gadījumā augi kļūst neauglīgi, tādējādi ražas zudumi var būt līdz 100%. Aprīļa beigās jāņogu stādījumā Kuldīgas novadā konstatēta arī jāņogulāju sarkanpangu laputs ar izplatību 6%.

Arī maijā turpinājās kaitēkļu izplatība, Ogres novadā tika konstatēts jāņogulāju pumpuru kodes kāpura bojājums upeņu stādījumā, izplatība bija 6%, arī Cēsu novadā konstatēts šā kaitēkļa bojājums ar izplatību 4%. 

Jāņogulāju pumpuru kodes bojāts augs.

Nedaudz vēlāk, maija vidū, kad upenēm bija AS 15, tika novērots, ka pumpuru kodes aktivitāte palielinās, tās izplatība bija 10%. Maija beigās Ogres novadā upeņu stādījumā novērota pirmā slimība – ogu krūmu kausiņrūsa, vēlāk sezonā šī slimība konkrētajā dārzā vairāk neizplatījās, tās izplatība sezonas laikā bija 4–6%.

Feromonslazdos tika ķerti jāņogulāju stiklspārņa imago

Jūnijā upeņu dārzos tika izvietoti feromonslazdi, lai konstatētu dārzā esošo jāņogulāju stiklspārņa imago. Jūnija sākumā šā kaitēkļa imago netika novēroti, bet vēlāk gan tie sāka lidot. Upeņu ogu attīstības sākumā (AS 71) Ogres novadā feromonu slazdā tika notverti 7 kaitēkļa imago, vēlāk tajā pašā dārzā invāzijas pakāpe pieauga līdz 10 kaitēkļiem feromonu slazdā. Upeņu dārzā arī konstatēti šā kaitēkļa kāpuru bojājumi – bojāti zari, kas nokalst. Jūnija beigās Ogres novadā konstatētas arī laputis ar izplatību 2%. Šajā mēnesī reģionos konstatēta arī ogulāju lapu sīkplankumainība. Iepriekšējā sezonā šī slimība bija ļoti izplatīta. Arī citos reģionos parādījās ogu krūmu kausiņrūsa, bet tā nepārsniedza 4%.

Jūlijā turpināja izplatīties ogulāju lapu sīkplankumainība. Izplatība bija atšķrīga, Ventspils novadā upeņu ogu gatavošanās sākumā (AS 81) izplatība bija 6%, vienlaikus Cēsu novadā izplatība bija 20%, bet Ogres novadā vienā no apsekotajiem stādījumiem slimība ļoti strauji izplatījās un sasniedza 100%. Stipras infekcijas gadījumā lapas masveidā sažūst. Vienā no Ogres novada stādījumiem tika novērots, ka tās priekšlaikus nobirst un dzinumi var nokalst. Jūlija beigās, kad upenes bija novākšanas gatavībā, Aizkraukles novadā tika konstatētas ogulāju lapu iedegas, bet izplatība bija neliela.

Augustā upeņu stādījumos tika konstatētas arī laputis ar izplatību 4%. Upeņu novākšanas gatavības stadijā (AS 87) tika konstatēta tikai ogulāju lapu sīkplankumainība – tās izplatība bija 12% Jēkabpils novadā un līdz 60% Cēsu novadā.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma