Kopš 2017. gada atbalstam apstiprinātās ķiršu dārzu platības (skābie un saldie ķirši) ir stabilas. Savukārt atbalstam apstiprinātās plūmju dārzu platības pieaugušas par gandrīz 6%, kas gan kopumā ir mazāk nekā seši hektāri.

Reklāma

Pērn LAD apstiprinātās saldo un skābo ķiršu platības bija 130,8 ha, savukārt plūmju platības sasniedza 96,1 ha.

Latvijā pavisam ir 40 apdzīvotās vietas, kur atbalstam pieteiktās ķiršu platības pārsniedz vienu hektāru. Visvairāk ķiršus audzē Brenguļu pagastā – 6,8 ha, Dobelē – 5,4 ha, Alojas pagastā – 5,3 ha, Brīvzemnieku un Pūres pagastā – 3,9 ha platībā.

2021. gadā ķiršu kopraža Latvijā bija 95 t, gadu agrāk – tikai 27 t.

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Dr. agr. Daina Feldmane skaidroja, ka 2022. gadā ķiršu raža bija mazāka nekā 2021. gadā galvenokārt izteiktās augļu nobires dēļ pēc nepilnīgas apaugļošanās vēsajā vasaras sākumā. 

Dobelē stabilāk ražojošām saldo ķiršu šķirnēm ('Paula', 'Arthur') raža pērn mazinājās maz – aptuveni par 20%.

Jutīgākajām saldo ķiršu dienvidu šķirnēm raža samazinājās būtiski – par 50–80% ('Krupnoplodnaja', 'Doņeckij 42–37'). Toties augļi veidojās lieli, sasniedzot savu maksimālo masu. Arī citviet Latvijā ķiršu ražas samazinājums ir bijis aptuveni 20–80% liels.

Skābo ķiršu ražība pērn bija ļoti dažāda. Vairākos dārzos skābajiem ķiršiem augļu aizmešanās bija traucēta. Dobelē augļus stipri bojāja puves. 

Skābie ķirši pavasarī stipri slimoja arī ar moniliozi – daudzviet bija vērojami zari, kas paspējuši uzziedēt, bet pēc tam nokaltuši ar visiem ziediem un mazajām lapiņām. 

Vecākajos stādījumos pavasarī bija samērā lieli koku izkritumi un koki ar sudrabainām lapām fizioloģisko traucējumu vai parazitārās piepes dēļ. Šāda situācija raksturīga skābajiem ķiršiem pēc ziemas, kad sniega kārta veidojas uz nesasalušas siltas augsnes, veicinot sakņu elpošanu un barības vielu patēriņu ziemā.

Savukārt kauleņkoku lapbire strauji attīstās un izplatās mitrā, ne visai karstā laikā. Vēsais laiks līdz Līgo svētkiem tai bija labi piemērots, un pirmās vizuālās pazīmes – sīki punktiņi uz lapām – nelielā mērā parādījušies jau jūnijā. Karstais laiks jūlijā apturēja lapbires attīstību, bet augusta vēsajās, rasainajās naktīs tā atsākās. 

Dobelē pēc fungicīdu smidzinājuma ķiršiem pietiekami veselīgas lapas saglabājušās līdz pat rudenim, priekšlaikus nobira tikai nedaudzas.

Plūmes.
Plūmes.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Plūmju dārzu platības, lielākas par 1 ha, pērn bija 25 apdzīvotajās vietās. 

Visvairāk plūmes audzēja Vecumnieku pagastā – 24,7 ha, Jaunalūksnes pagastā – 9,3 ha, Skrīveru pagastā – 8,5 ha, Baldones pagastā – 3,5 ha un Brīvzemnieku pagastā – 2,4 ha platībā. Plūmju kopraža 2021. gadā bija 115 t, gadu agrāk – 144 t, bet 2019. gadā vien 61 t.

Plūmes ir trešā lielākā Latvijai raksturīgo augļu un ogu eksporta grupa, veidojot 10% no kopējā Latvijai raksturīgo augļu un ogu eksporta daudzuma.

2021. gadā pavisam eksportēja 1 300 t plūmju 1,1 milj. eiro vērtībā. 

No kopējā Latvijas augļu un ogu importa plūmēm 2021. gadā bija 10% liels īpatsvars (arī trešā lielākā grupa pēc āboliem un bumbieriem), bet ķiršiem – 6% īpatsvars. 2020. gadā plūmju imports sasniedza 3 000 tonnu 2,4 milj. eiro vērtībā, veidojot 8% no kopējā Latvijai raksturīgo augļu un ogu importa.

TOP 5 saldo ķiršu audzētāji 2022.gadā

  1. Jelgavas nov.Glūdas pag.zs "Gulbji"- 6,62 ha;
  2. Rīgas pils. SIA "Botanicus"- 6,48 ha;
  3. Valmieras nov. Brenguļu pag. SIA "Ķiršu dārzi"- 5,73 ha;
  4. Dobeles nov. Krimūnu pag. MZI APP Dārzkopības institūts - 5,41 ha;
  5. Kuldīgas nov. Turlavas pag. zs "Lejasdārzi" - 4,18 ha.

 TOP 5 plūmju audzētāji 2022 gadā

  1. Bauskas nov. Vecumnieku pag. zs "Irbenes"- 24,79 ha;
  2. Alūksnes nov. Jaunalūksnes pag. zs "Sprogas"- 9,33 ha;
  3. Aizkraukles nov. Skrīveru pag. SIA "Ziedlauki" - 8,5 ha;
  4. Tukuma nov. Pūres pag. SIA "Pūres dārzi" - 4,2 ha;
  5. Ropažu nov. Stopiņu pag. IK "Dižmeldri" - 3,53 ha.