17.4 °C
Gorkšs: "Līguma pagarināšanai ar Kazakeviču līdz 2024. gada beigām nav pamatojuma."
Ierobežotās finanses nav šķērslis domāt par kvalitatīva speciālista nolīgšanu Latvijas futbola izlasei – tā uzskata Latvijas Futbola federācijas (LFF) kādreizējais prezidents Kaspars Gorkšs, kurš kopš pavasara peld pavisam citos ūdeņos nekā visā līdzšinēja dzīvē un ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors.
Latvijas futbola izlase Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā grupā ar vienu uzvaru septiņās spēlēs ieņem pēdējo, piekto vietu.
Jau teju četrus gadus valstsvienību vada Dainis Kazakevičs, kura atlaišanu vēlas liela daļa līdzjutēju, ir pat sarīkota protesta akcija mājas spēlē pret Armēniju, pirmajā puslaikā pametot fanu sektoru.
LFF vadība trenera darbu vērtē atturīgi.
Kaspars Gorkšs uzskata, ka izlases rezultāti bija prognozējami, līdz ar to, vai nu jāsamazina gaidas, vai arī jāmaina kāda no būtiskajām komponentēm, visdrīzākais – treneris, kuram gan līgums ir līdz 2024. gada beigām, attiecīgi atlaišanai būtu finansiālas sekas. "Kā Daiņa Kazakeviča stiprā puse tika minēts, ka viņš ilgus gadus rūpējies par jaunatnes futbola sistēmas izveidi Latvijā, ne tik pozitīvās – nespēja strādāt ar problēmjautājumiem un vājā konfliktsituāciju vadīšana, kas kārtējo reizi pierādījās arī šā cikla laikā," "Latvijas Avīzei" viedokli pauda Kaspars Gorkšs. "Uzdevumi acīmredzami nav sasniegti, mums gūto un zaudēto vārtu attiecība ir –12, spēles kvalitāte kādā no spēlēm varbūt bija mazliet labāka, bet kopumā stipri zem vidējā."
Vai tev ir izprotama LFF līguma pagarināšana ar Kazakeviču līdz 2024. gada beigām nevis līdz šī atlases cikla noslēgumam?
Ne no saimnieciskā, ne no sportiskā viedokļa šāda līguma noslēgšanai nav pamatojuma. Ja nāk jauns treneris, jādod iespēja iepazīties ar komandu pirms jauna cikla sākšanas.
Vai Kazakevičs ir tas treneris, kurš bija pelnījis šo ilgtermiņa iespēju?
Es vienmēr uzskatīju, ka ne.
Varu saskatīt loģiku uzticēties trenerim, kas veidojis jaunatnes futbola sistēmu, integrēt šī darba augļus praksē pieaugušo futbolā, taču tas nav izdevies.
Kā tu uzskati – izlasei nākamais treneris jāmeklē ārzemēs?
Manuprāt, šim speciālistam jābūt starptautiskai pieredzei, starptautiski konkurētspējīgam, skaidram redzējumam, ko ar komandu grib sasniegt, un tad arī var dot laiku realizēt ieceres. Līdzīgs uzstādījums bija ar Slavišas Stojanoviča apstiprināšanu – īstermiņā bija spēlētāju attieksmes, pašatdeves jautājums, un tālākā plānā tas pārveidotos snieguma kvalitātē un potenciāli arī rezultātā. Tomēr viņam neļāva nostrādāt visu norunāto laiku.
Vai Stojanovičs bija pelnījis turpināt darbu, jo pirmais gads viņa vadībā izlasei gan pēc satura, gan rezultātiem bija briesmīgs?
Izstrādājot sadarbības plānu, bija skaidrs, ka pirmais gads rezultātu ziņā būs smags – gan (spēcīgo) pretinieku, gan jaunās pieejas dēļ. Redzējām pozitīvas iezīmes, cikla beigās arī bija rezultāts. Kā būtu, ja būtu tālāk – varam tikai spekulēt.
Tātad tu uzskati, ka viņa nolīgšana nebija kļūda, un, ja varētu laiku pagriezt atpakaļ, tad darītu tāpat?
Es viņu nebūtu atlaidis.
Daudzi futbolam bāž acīs hokeja un basketbola piemērus – izlases vada vai ir vadījuši pazīstami ārvalstu speciālisti Teds Nolans, Bobs Hārtlijs, Luka Banki. Izskaidro, lūdzu, kāpēc futbolā nav iespējams uzaicināt šāda mēroga treneri?
Mana pieredze bija tāda, ka Latvijas izlasi kā opciju izskata tie treneri, kas meklē savu pirmo izrāvienu vai trenējuši maza mēroga Āfrikas valstu izlases.
Tirgus, kam Latvijas izlase šķiet pievilcīga, ir ierobežots, tomēr var atrast treneri, kam ir līdzīga pieredze, mūsu spēlētājiem atbilstoša vadības maniere un kas apzinās realitāti, ar ko te būs jāsaskaras.
Šis nav vienkāršs process. Potenciālās izmaksas? Jārēķinās ar 18 līdz 25 tūkstošiem eiro mēnesī.
300 tūkstoši gadā – es pat teiktu, ka maz.
Tā ir summa, ar kuru var meklēt.
Ja, zinot LFF budžetu, atvēzējamies uz miljonu, tad dabūtu labāku speciālistu?
Es skatītos citādi – mēs runājam tikai par galveno treneri, bet tā ir viena no sadaļām. Jāskatās, kāds ir budžets visam treneru štābam, jo profesionālais sports prasa daudz nianses – kas ikdienā sekos spēlētājiem, sagatavos ziņojumus par pretiniekiem, rūpēsies par psiholoģisko sagatavotību.
Dzirdēju, ka Stojanovičam atalgojums bijis pusmiljons eiro gadā. Vari to apstiprināt, noliegt?
Negribu samelot, bet noteikti bija zem 20 tūkstošiem eiro mēnesī, plus viņš parūpējās par saviem asistentiem.
Baltijas valstu izlasēs bijis tikai viens pozitīvs piemērs ar ārzemju speciālistiem – Lietuvai portugālis Hosē Kuseiru 2008. gadā, lai gan arī nekas patiesi iespaidīgs netika sasniegts. Ko baltieši nemāk, nesaprot?
Nepiekristu. Ja savulaik uz Latviju nebūtu atnācis Garijs Džonsons, joprojām spēlētu "ar libero". Mazliet pārspīlēju, bet viņš daudz deva virzībai uz moderno futbolu, lai gan rezultāti laukumā nebija labākie. Kas ļoti būtiski – ar viņa palīdzību spēlētāji ieguva tiltu uz Anglijas klubiem. Latvijas U-19 izlasei ar čehu treneri Jakubu Dovalilu tagad ir labākie rezultāti. Igauņiem, lietuviešiem jaunatnes sistēmās strādājuši vairāki ārzemju speciālisti, un viņu ietekme bijusi pietiekami veiksmīga.
Piekrītu, ka ar ārzemniekiem rezultāti nacionālajām izlasēm nav bijuši labākie, bet futbola attīstībai viņi devuši atslēgas momentus.
Jau vairākkārt Latvijas izlases kontekstā izskanējis "Rigas" vadītāja Tomislava Stipiča vārds. Tu šādu kandidatūru atbalstītu?
Cik esmu vērojis šo horvātu treneri, var saskatīt līdzības ar Luku Banki – lieliski apzinās komunikācijas veidus, kā panākt vēlamo rezultātu, ļoti labi spēj strādāt ar medijiem, līdzjutējiem, klubam rezultāti pietiekami labi, agresīvs, emocionāls futbols. Taktiskajiem risinājumiem neesmu tik dziļi sekojis, bet pēc profila un rezultātiem var redzēt, ka viņš ir kvalitatīvs treneris.
Vai LDDK pēc pusgada darba jūties tikpat komfortabli kā savulaik aizsardzības centrā?
Simtprocentīgi esmu iejuties jaunajā darbā. Kā futbolistam, lai augtu, vienmēr bija jācenšas sacensties ar labākajiem un pilnveidot savas prasmes, tāpat arī šobrīd turpinu studēt, lai iegūtu maģistra grādu, apgūt jaunas iemaņas, savienojot ar īpašībām, ko devis sports, – mērķtiecība, neatlaidība un ātra lēmumu pieņemšana. Studēju politikas zinātni Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, bakalauru ieguvu jurisprudencē.
Brālim tiesas darbi
Par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas no 2019. līdz 2022. gadam 35 tūkstošu eiro apmērā ierosināts kriminālprocess pret futbola kluba "Auda" valdes locekli. Pagājušajā nedēļā publiskajā telpā šīs lietas kontekstā tika piesaukts arī Kaspara Gorkša vārds, taču viņš uzsver, ka nav bijis iesaistīts sava tēva Jura Gorkša vadītā kluba darbībā un kā LFF kādreizējam prezidentam arī nav bijis ne pienākums, ne tiesības pārraudzīt klubu saimniecisko pusi. Šajā lietā apsūdzēts Kaspara brālis Rihards Gorkšs, kurš savu vainu ir atzinis un atlīdzinājis valstij radīto finansiālo kaitējumu. Prokurore, izvērtējot apstākļus, bija informējusi apsūdzēto par soda mēru, ko lūgs tiesai piespriest, bet viņš tam nepiekrita, līdz ar to krimināllieta nodota tiesai un pirmā sēde nozīmēta 31. janvārī.
