Lai integrētos, ir svarīgi runāt latviski – tā teic regbija klubu "Livonia" pārstāvošais argentīnietis Enzo Beltramino. Pirms trim gadiem viņš Latvijā ieradās, lai uzspēlētu regbiju kovida pandēmijas posmā, taču liktenis bija lēmis salauzt potīti un... iemīlēties.
Svinības lidostā
Šonedēļ Francijā noskaidrosies Pasaules kausa ieguvēji regbijā – sestdien finālā Jaunzēlande tiksies ar Dienvidāfrikas Republiku. Tikmēr bronzu piektdien izspēlēs Argentīna un Anglija. Argentīniešu iekļūšana pusfinālā Enzo Beltramino ir pozitīvs pārsteigums, grupu turnīrā komanda nav izskatījusies īsti pārliecinoši, un viņš prognozēja, ka ceturtdaļfinālā Velsa būs pārāk ciets rieksts, tomēr viņa tautieši trešo reizi vēsturē sasniedza medaļu cīņas. "Interesants turnīrs, es izbaudu.
Forši, ka spēles rāda televīzijā ar latviešu komentāru, tas man palīdz mācīties valodu,"
stāsta Enzo Beltramino.
"Kad spēlē Argentīna, mums ir picas vakari, Enzo pats gatavo. Tas ir dienas galvenais notikums. Skatāmies visus mačus, vēlās beidzas ap pusvieniem naktī. Es agrāk aizeju gulēt, bet Enzo vienmēr paliek līdz beigām," piebilst puiša draudzene Evija Kralliša, arī viņa spēlē regbiju. Abi pārstāv kluba "Livonia" komandas. Evijas favorīte bija Īrija, taču ranga līderi atkal nespēja pārvarēt ceturtdaļfināla barjeru.
Lai gan Beltramino ir regbists un futbolu nav spēlējis, lielākas emocijas par regbija kaislībām viņam sniedzis pagājušā gada pasaules čempionāts futbolā, kurā triumfēja Argentīna ar Lionelu Mesi priekšgalā. "Mēs tieši bijām ceļā uz Argentīnu, finālu noskatījāmies lidostā Romā. Ielidojām Buenosairesā astoņos no rīta, pusdienlaikā atgriezās futbola izlase, ne tikai lidosta, bet visas ielas bija slēgtas, patrulēja policija, armija. Nākamajā dienā bija Ziemassvētku vakars, visa valsts svinēja futbola panākumu," gaviļu mērogs Eviju pārsteidzis, galvaspilsētas ielās uz varoņu sagaidīšanu bija sapulcējušies pieci miljoni cilvēku.
Kas ir labāks Mesi vai Djego Maradona, nespēju atturēties no šā jautājuma uzdošanas Enzo.
"Mesi. Viņš jau pirms tam bija labākais, uzvarējis visu iespējamo, bet nebija Pasaules kausa, tāpēc Maradona tika vērtēts augstāk. Tagad Mesi ir kā Dievs, vairs nav tikai futbola spēlētājs.
Ja Mesi teiktu, tad 2+2 būtu 5," tēlaini saka Enzo.
No tenisa uz regbiju
Argentīnā regbijs Enzo vērtējumā ir ceturtais piektais sporta veids – pēc futbola, tenisa, basketbola. Valstī ir ap pustūkstoš regbija klubu, taču tas skaitās amatieru sports. Viņa pirmā aizraušanās bija teniss, sākotnējais mēģinājums pievērsties regbijam beidzās itin drīz, taču 12 gadu vecumā, draugu pierunāts, viņš atkal pamēģināja ovālo bumbu un šoreiz uztaustīja tās burvību.
Evija arī līdz septiņu gadu vecumam ņēma rokās raketi – spēlēja badmintonu, taču tad treniņi pārcelti uz deviņiem vakarā, kas sākumskolas skolēnam ir daudz par traku. Reiz skolā vērojusi, kā puiši mētā savādu bumbu, pienācis treneris Uldis Ozoliņš un prasījis, vai arī viņa negrib pamēģināt. "Man tad bija 11 gadi. Nezināju, kas īsti ir regbijs, bet piekritu. Viņš teica, lai uzaicinu vēl meitenes no skolas, es to izdarīju. Vēlāk savācu "Livonia" sieviešu komandu, un tā joprojām cīnāmies. Kas mani piesaistīja regbijā? Varbūt hormoni trakoja, nāca pusaudžu gadi, tā bija iespēja izlādēties, vienmēr divas stundas pirms treniņa jau bijām stadionā," prāto Kralliša.
Evija studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, paralēli vada treniņus bērniem un jauniešiem Upesciemā, Siguldā, Ulbrokā. Kā spēlētāja laukumā dodas retāk. "Nezinu, vai nākamgad spēlēšu.
Draugi par mani smejas, jo katru gadu saku, ka beigšu," viņa saka. "Vairākas reizes gribējies iet prom, bet pavasarī atkal esmu atpakaļ.
Šosezon tikai mazliet uzspēlēju, jo plecos ir iekaisums. Ar to cīnos jau no vidusskolas gadiem, kad vasarās strādāju par viesmīli. Vajadzētu beidzot izārstēt līdz galam."