Gāzi grīdā. Zeļļi ar ambīcijām

Izveidot profesionālu basketbola komandu no nulles un bez nozīmīga "naudas maisa" aiz muguras – šādu misiju, ko vēl iepriekšējā ziemā daudzi nosauktu par neiespējamu, realizējis sporta menedžeris Edgars Buļs. Viņš ir galvenā lokomotīve šovasar dibinātajā Latvijas–Igaunijas līgas komandā Rīgas "Zeļļi".

Kripto valūta

Ideja par komandas dibināšanu dzimusi pagājušā gada 5. novembrī, Edgaram Buļam un Artūram Štālbergam atzīmējot Latvijas sieviešu basketbola flagmaņa "TTT Rīga" dzimšanas dienu. "Tajā vakarā Artūrs bija vairāk iekarsis: vai tad mēs nevaram, varam! Es biju piezemētāks, jo jau tā ir daudz ko darīt, īsti līdz galam neticēju. Tad apstaigāju pāris potenciālos sponsorus, izstāstīju ideju Artūram Šēnhofam, aizbraucām uz basketbola skolu "Rīga", pie viņa tēva Gunta, augstskolām. Visur bija interese. Sākām lipināt kopā. Kad vilciens ieskrējās, es biju tas, kurš spieda pedāli grīdā," Rīgas "Zeļļu" prezidents Edgars Buļs sarunā ar "Latvijas Avīzi" pauž pārliecību, ka projekts ir dzīvotspējīgs ilgtermiņā. Štālbergs vēlāk izlēma no basketbola paiet malā, bet par Edgara labo roku kļuva Artūrs Šēnhofs.

Rīgas "Zeļļi" centīsies tiekties uz modeli, kādu savulaik "Skonto" radīja Valdis Valters – talantīgi jaunie spēlētāji, daži pieredzējušie un perspektīvi leģionāri. 

Esot ambīcijas reiz nokļūt uz Eirokausu skatuves.

Pirmajai sezonai izdevies sarūpēt nedaudz virs 500 tūkstošiem eiro lielu budžetu, un šajā ziņā viņi jau ir trešie Latvijā, atpaliekot no "VEF Rīgas" (1,7 miljoni), ar mazliet lielāku summu operē "Ventspils", bet aptuveni tikpat ir "Ogrei". Lai gan valda uzskats, ka Latvijā neviens negrib dot naudu sportam, Edgars Buļs potenciālu izaugsmei vērtē kā milzīgu, ģenerālsponsora vieta, ko likt nosaukumā, vēl ir brīva, tāpat cerīgi raugās uz sadarbību ar pašvaldību – vai tā būtu galvaspilsēta, vai kāds no Pierīgas novadiem, esot dialogs ar Mārupi. "Uzskatu, ka nākamajai sezonai no pašreizējiem partneriem jādabū 20 procenti klāt, plus ģenerālsponsors, pašvaldība – otrajā sezonā jātēmē uz miljonu. Idejas ir visādas, līdz pat kriptovalūtas brīnumiem. Centīsimies būt inovāciju līderi."

Zeļļu formas rotā piecu uzņēmumu nosaukumi, ar katru nedēļu tās kļūšot raibākas, jau šobrīd rodoties grūtības mača laikā izspēlēt visus iecerētos konkursus, lai skatītājiem atrādītu savus labvēļus. 

"Man patīk, ka ir seši–astoņi finansējuma avoti, nevis viens lielais, kam var mainīties vadība un pazust interese par sportu," Buļam svarīgi līdzsvarot riskus. 

Samaksājot 200 eiro, ikviens līdzjutējs var kļūt par Rīgas "Zeļļu" biedru, jau drīz tikšot sasniegts pirmais simts, reālais mērķis esot 500 biedri divu gadu laikā. Ja tas izdodas, tie jau ir simt tūkstoši budžetā.

Jaunupa piezīmes

Ja sportiskā ziņā "Zeļļiem" sevi vēl jāpierāda, tad organizatoriskā jau šobrīd var teikt, ka galvaspilsētā uzradies ļoti nopietns konkurents čempionei "VEF Rīga". Tam piekrīt abu klubu pārstāvji, Buļs cer, ka ar laiku atkal būs kārtīgs derbijs kā savulaik bija ar "Baronu" un "ASK Rīgu". "VEF Rīga" prezidents Gatis Jahovičs izteicies – galvenais, lai, runājot ar sponsoriem, jaunie kolēģi nedempingo cenas. Buļs uz to atbild: "Biļetes mums jau tagad ir dārgākas. Par sponsoriem – katrs strādā, kā var. Ja varam no uzņēmuma paņemt mazāku naudu un izdzīvot, es to nesauktu par dempingošanu, bet efektīvāku naudas izlietošanu."

VEF iepriekšējais prezidents Edgars Jaunups savukārt atzīmējis – vienam gadam naudu var savākt gandrīz jebkurš, bet rādītājs ir to izdarīt 15 gadus. "Protams, tas bija tēmēts mūsu virzienā, bet tas ir ļoti normāli. 

Piekrītu Jaunupam – mēs vēl esam kā kaķēni. Kamēr maziņi – visi forši. Ir sajūta, ka sabiedrībai esam interesanti, bet jāstrādā tā, lai tas ir ilgtermiņā. 

Visu cieņu VEF, kas privātajā sektorā spēj savākt 90 procentus budžeta. Nebaidāmies no arogantām konkurentu piezīmēm, mēģināsim ar darbiem sevi pierādīt," izaicinājumu pieņem Edgars Buļs.

Nocopē Biedriņu

Viens no viņa šīs vasaras meistarstiķiem – atgriezt basketbolā Andri Biedriņu, kurš kopš karjeras beigām deviņus gadus bija izvairījies no publicitātes. "Klubam prasās vēstnesis, seja. No esošajām Latvijas zvaigznēm – ja Kristaps Porziņģis kaut ko darīs, tad droši vien Liepājā, Dairis un Dāvis Bertāni ir Valmierā. Rīgā labākais basketbola skolu absolvents ir Biedriņš. Jāsaka paldies viņa pirmajam trenerim Raivo Otersonam, caur kuru mūsu vēsts nonāca līdz Andrim. Viņš ir tēvs topošajam basketbolistam, kuram ir 12 gadi, noteikti grib būt klāt izaugsmes procesā, un skaidrs, ka zeļļos būs iespējas sevi parādīt. Plus domāju, ka kļuva mazliet garlaicīgi, dzīvē viss kārtībā, bet vīrietim vajag izaicinājumus," spriež Buļs.

Atsevišķos brīžos Biedriņš parādīšoties arī komandas treniņos, bet vēstneša loma vairāk esot nest kluba vārdu uz āru, Andris jau ar savu kādreizējo aģentu palīdzējis radīt otrai pusei ticību, ka Rīgā tapušais projekts ir uzticams. 

"Mums ir vieglāk runāt ar aģentiem, Biedriņu ASV joprojām ļoti respektē. Sponsori, pieminot viņu, uzreiz plašāk smaida, arī viņš pats aprunājies ar pāris basketbolistiem. 

Gan jau pienāks diena, kad uzvilks botes un kādu komandas garo zem groza "papostēs"," smaida Edgars Buļs.

Nupat zeļļiem pievienojies 38 gadus vecais Biedriņa čoms Kaspars Bērziņš. Abi bija to vidū, kam pēc 2009. gada neveiksmīgā Eiropas čempionāta Edgars Buļs kā tā brīža izlases menedžeris savā atskaitē veltīja lielāko kritiku par neprofesionālo uzvedību ārpus treniņiem. "Savulaik ir bijuši aizvainojumi, bet visi pieaug un saprot – kas bijis, bijis. Viņi apzinās, ka uzvedās neatbilstoši Latvijas izlases līmenim, tagad ir cits vecums, cita domāšana. Šodien Bērzs ir pavisam citāds nekā 2009. gadā, tāpat arī Andris, kurš vienmēr bijis atbildīgs, bet tajā kompānijā aizpeldēja. Šobrīd esam labās attiecībās. Cik ilgi malt vienu un to pašu – es varu atzīt, ka droši vien neko nevajadzēja rakstīt, bet biju uzcītīgs darbinieks. Dažiem par to ir palicis aizvainojums, bet ar tiem nav vērts izlīgt," uzskata Edgars Buļs.

Īrē "Arēnu Rīga"

Vēl viens "jaundzimušo" pārsteigums – daļa sezonas spēlēm tiks aizvadīta "Arēnā Rīga", izveidojot sapārotos mačus ar "Prometey". Lai gan ukraiņu budžets ir vismaz desmitreiz lielāks, arēnas īres izmaksas gulstas uz "Zeļļu" pleciem. "Bija ideja dalīt uz pusēm, bet nolēmām ņemt uz sevi. Tas ir mūsu pasākums, un nāk ielūgtie cilvēki, sporta skolu bērni. 

Gribas ticēt, ka uz otro ballīti 29. oktobrī – mēs pret "Ventspili" un "Prometey" pret "VEF" – varēsim pārdot vairāk biļešu un mazliet nopelnīt, jo par pirmo spēli bija nelieli zaudējumi.

 Mēs mācāmies, ir labāk izstrādāta biļešu politika, sākumā maksāja piecus eiro." Lai nebūtu mīnusā, jāpārdod vismaz tūkstoš biļešu.

Pirmās sezonas trūkums – nav noteiktas mājvietas, spēles notiks arī Mārupē, Salaspilī, Cēsīs, vairāki mači ieplānoti Daugavas sporta namā. Tas tādēļ, ka Rīgā trūkst kvalitatīvu spēļu zāļu, Olimpiskais sporta centrs aizņemts. Edgars Buļs defektā redz arī efektu: "Tā parādām sevi vietējai publikai, uzņēmējiem. Mans uzstādījums – neviena spēle nedrīkst būt tāpat vien, katrai jābūt notikumam. Mūsu moto – vairāk nekā tikai basketbols." 18. novembrī īpašā Latvijas dzimšanas dienas spēle ar speciālām formām un programmu pret "Valmiera Glass VIA" notiks Cēsīs.

Latvijas–Igaunijas līgu zeļļi sākuši ļoti sekmīgi – trīs uzvaras četrās spēlēs un trešā vieta tabulā. Buļs un ģenerālmenedžeris Šēnhofs komandu vada bez atlīdzības, un sev izmaksās prēmiju tikai tad, ja pēc sezonas bankas kontā būs atlikums.

Umbraško pieredze

l Artūrs Šēnhofs, Rīgas "Zeļļu" ģenerālmenedžeris: "Uz galvenā trenera amatu bija trīs kandidāti – Mārtiņš Gulbis, Dāvis Čoders un Juris Umbraško. Mārtiņš nolēma palikt sieviešu basketbolā. Juris man jau sākumā bija pirmais kandidāts, mums sakrīt skatījums, ir viegli veidot ilgtermiņa vīziju. 

Ticu, ka komandai ar daudz jauniem spēlētājiem viņš ir ļoti piemērots, ir strādājis mazbudžeta klubā, būvējot visu no nulles – gan kā treneris, gan kā menedžeris, un viņa pieredze mums noderēja arī šajā ziņā. 

Dāvis ir asistents. Komplektāciju sākām ar latviešu spēlētājiem, dabūjām ap 60 procentiem no tiem, ko gribējām. Ideālajā variantā būtu vēl divi latvieši, bet viņiem bija izdevīgāki piedāvājumi citur. Pēc tam skatāmies leģionāru virzienā, nav akmenī iekalts, bet teorētiski vairāk tādi, kas ir karjeras sākumā un var uztaisīt lielu lēcienu, neņemsim vairāk par trim. Man vienmēr bijusi pārliecība – ilgtermiņā vienīgais veids, kā ar mazu budžetu var cīnīties ar bagātākiem, – labāks "skautings", treniņu darbs, jaunie. Iesākums šajā procesā ir grūtāks, bet attīstoties pēc pāris gadiem vari sacensties. Domājam, ka šosezon ir jāpacīnās par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Filozofija gan marketingā, gan budžeta vākšanā – pamēģinām visu, arī dullākās idejas. Ja desmit procenti realizēsies, būs labi."