Partly Cloudy 28.7 °C
O. 16.07
Estere, Hermīne, Liepa
Ape.
Ape.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Pirms administratīvi teritoriālās reformas Apes novadam bija jāizvēlas starp diviem kaimiņiem: kādreizējo "dzīvesbiedru" Alūksnes rajonā un saimniecisko Smiltenes novadu. "Latvijas Avīzes" diskusijā Apē pirms četriem gadiem vairākums balsoja par vairāk darba vietu lielākā novadā. Vai izvēle bija pareiza? Apes jaunajā Amatu mājā pie apaļā galda otrdien pārspriedām, kuras bažas un cerības piepildījušās un kuras nav.

Reklāma

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vispār notika novadu reforma, bija lauku izmiršana. Jau toreiz aprēķini rādīja, ka iedzīvotāju skaits apvienotajā novadā līdz 2030. gadam turpinās samazināties par 11%. "Statistika rāda, ka pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju skaitu iedzīvotāji noveco ātrāk un arī to skaits sarūk krietni ātrāk nekā lielajās pašvaldībās," diskusijā Apē 2019. gada 7. augustā apgalvoja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. "Mums ir nepieciešama pašvaldība, kas apvieno nākotnes darba vietas ar šodienas dzīvesveidu. Tādējādi dodot iespēju saglabāt teritorijas apdzīvotību."

Vai lielāka pašvaldība spēj nodrošināt teritorijas lielāku apdzīvotību? Šodienas statistika uzrāda, ka lauki izmirst pat vēl straujāk – līdz 2022. gadam kritums jau bijis par 7% salīdzinājumā ar to pašu 2018. gadu.

Zāles pret iztukšošanos

Edgars Avotiņš, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (NA).

"Šogad Smiltenes novadā piedzimuši simts bērnu, tas ir maz. Arvien mazāk šeit redzam dzīvojam jauniešus, kuriem vajadzētu turpināt pēctecību. Lai mēs varētu piebremzēt, ja ne apturēt šo tendenci, mums, pašvaldībai, jārisina trīs pamatjautājumi: darba iespējas, dzīvojamais fonds un kvalitatīva izglītība. Tad cilvēki šeit gribēs palikt dzīvot un arī pārcelties uz šejieni," sarunu iesāk Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs (NA). "Vilkme uz centru jau bija pirms reformas – uz Smiltenes novadu brauca strādāt 9,6% Apes darbaspējīgo iedzīvotāju, tas ir, katrs desmitais. Jebkuras vietas attīstības pamatā ir darba vietu pieejamība – kur darbs, tur iedzīvotājiem pamats dzīvot, tāpēc uzņēmējdarbības attīstība ir viens no stūrakmeņiem."

Andris Lapiņš, Smiltenes novada pašvaldības domes izpilddirektors.

"Neesam jau unikāli, kovids dabisko ataudzi visā Latvijā skāris vēl vairāk: šogad mirušo ir divreiz vairāk nekā dzimušo. Bez strādājošo imigrācijas neviena attīstīta valsts nav iztikusi. Lai kā tas kādam nepatīk, bet vajadzēs ievest darbspējīgos, kas spēj gan apkalpot, gan arī, no otras puses, paši būtu pakalpojumu ņēmēji. Apes īpatnība ir tā, ka Igaunijas tuvums arī ietekmē darbaspēka migrāciju," turpina Andris Lapiņš, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors.

Visvairāk Apē dzīvojošo strādāt brauc pāri robežai – katru dienu turp un atpakaļ. Vai tas ir labi vai slikti, ka uz Igauniju no Apes strādāt brauc vairāk nekā uz Smilteni?

Savējie izvēlas strādāt aiz robežas

Liene Ābolkalne, Apes apvienības pārvaldes vadītāja.

Liene Ābolkalne, Apes apvienības pārvaldes vadītāja: "Saskaitīju – uz Sāri, Veru, Valgu un citur kopumā brauc strādāt teju simt cilvēku. Tas Apei ir ļoti daudz – tie ir 15% no darbaspējīgiem iedzīvotājiem (pilsētā ar pagastu 1300 iedzīvotāju). Nodokļus viņi maksā Igaunijā, pensiju viņi saņems Igaunijā…"

"Tas ir labi, ka cilvēkiem ir darbs," pielabo domes priekšsēdētājs. "Un labi, ka viņi pēc daba var atgriezties mājās. Mobilitātei ir svarīga laba ceļu infrastruktūra, lai arī mēs, tāpat kā citās Eiropas valstīs, varētu kaut simt kilometrus ikdienā braukt uz darbu. Protams, tas ir mīnuss tiešajiem pašvaldības ieņēmumiem, jo nodokļu tiesu nevaram ieguldīt šeit, bet, no otras puses, viņš jau to algu atved uz šejieni un tērē šeit un dod darbu frizierim, veikaliem u. c. Novadam slikti būtu tad, ja viņš pēc kāda laika sāktu Igaunijā dzīvot. Tāpēc mums kā pašvaldībai jānodrošina kvalitatīvi pakalpojumi un infrastruktūra, lai mūsējie pēc darba gribētu atgriezties mājās un tos saņemt šeit."

Reklāma
Reklāma
Iluta Apine, Smiltenes novada domes deputāte, Apes pirmsskolas iestādes “Vāverīte” vadītāja.

Iluta Apine, Smiltenes novada domes deputāte, Apes pirmsskolas iestādes "Vāverīte" vadītāja: "Tas, ka šeit cilvēki nestrādā, nav sliktākais variants, ja vien pašvaldība spēj uzturēt labus bērnudārzus un skolas. Izglītības iestādēs manām, kā no Rīgas un lielākajām pilsētām uz laukiem pārceļas ģimenes ar bērniem." Diemžēl ir nevēlama tendence Igaunijā strādājošajiem piedeklarēt savus bērnus Igaunijā, jo tur maksā lielākus bērnu pabalstus, novērojusi Astrīda Harju, Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos ("JV"). "Statistiski tas samazina mūsu bērnu skaitu, bet šie bērni mācās mūsu skolās."

Astrīda Harju novērojusi, ka pierobežā maksā vairāk: "Darba iespējas Igaunijā ietekmējušas darbinieku algas pierobežā – uzņēmēji atzinuši, ka Apes pusē pakalpojumu sfērā strādājošajiem spiesti maksāt lielākas algas nekā citos savos uzņēmumos Latvijas iekšienē."

Kad Liene Ābolkalne aptaujājusi uzņēmējus, viens atbildējis: "Savējie izvēlas strādāt citur, bet mēs ņemam darbiniekus no Alūksnes un Gulbenes." Tā īsti nevarot izskaidrot, kāpēc vietējie izvēlas strādāt Launkalnes uzņēmumos, ja tepat Apē ir kokapstrādes uzņēmums. No kurienes darbiniekus savam uzņēmumam ņem SIA "Rismus VK"? "Mēs ļoti daudz sastopamies ar konkurentiem Igaunijā, kuru sfēra ir kokapstrāde. 

Ko es varu? Gan cenšos līdzīgi samaksāt un arī konkurēt, un veikt uzlabojumus ražošanā. Cenšos nodrošināt nokļūšanu darbā un mājās. 

Laiku pa laikam kāds darbinieks man pārnāk arī no Igaunijas, tagad no Ukrainas ir viena darbiniece, 68% uzņēmuma darbinieku ir no bijušā Apes novada un pārējie – no Alūksnes," atklāj valdes priekšsēdētājs Ingus Ēvele.

Laukus uzpilda attālinātais darbs

Kā pildās Pūces formula "apvienot nākotnes darba vietas ar šodienas dzīvesveidu"? Vērtējot pandēmijas laika jaunieviesumu – attālināto darbu, vai tas ir ieņēmis paliekošu vietu vietējo nodarbinātībā? To nevar izmērīt statistiski, bet var novērtēt empīriski. Noskaidrojam, ka Apē var dzīvot un strādāt "Luminor" bankā, "Swedbank".

Evija Zurģe, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos.

"Tur, kur ir bijuši lielākie attālumi un cilvēki veiksmīgi ir pārorientējušies, viņi ir atraduši veidu, kā dzīvot laukos, bet attālināti strādāt turpat, kur jau iepriekš strādājuši," secina Evija Zurģe, pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos. "Tas devis iespēju viņiem pastāvīgi apmesties savos lauku īpašumos un pamazām iekļauties vietējās kopienās. Tas nedod lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu, bet tendence tāda ir. Katrā pagastā varu runāt par diviem līdz pieciem šādiem piemēriem. Novada griezumā vairāki desmiti attālināto darbinieku sanāks."

Edgaram Avotiņam ievērojis, ka tās viensētas, kas tiek izliktas pārdošanā Smiltenes novadā, ļoti ātri tiek iegādātas: "Tā ir visas Vidzemes specifika, ka cilvēki vēlas dzīvot lauku teritorijā. Lielākoties cilvēki darbspējīgā vecumā. Arī es zinu pāris cilvēku, kuriem uz biroju jābrauc reizi nedēļā, bet pārējā darbalaikā viņiem ļauj strādāt no mājām. Manuprāt, šī tendence turpināsies. 

Reklāma
Reklāma

Šobrīd visvairāk bremzē banku nevēlēšanās kreditēt māju iegādi laukos un pašvaldību dzīvojamā fonda attīstīšanu," 

uzskata pašvaldības vadītājs. "Ja būs pieejami mājokļi, tad Latvijā būs daudzas attīstītas vietas, bet to nevar izdarīt bez banku atbalsta."

Modris Apsītis, Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos.

Modris Apsītis, pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos, zina daudzas ģimenes Rīgā, kas vēlētos bērnu izaudzināt nevis lielpilsētā uz asfalta, bet tieši kvalitatīvā dzīves vidē pie dabas: "Tieši bērna piedzimšana ir tas mirklis lēmumam pārcelties uz laukiem. Bet ģimenei, kurā ir trīs bērni, teju neiespējami saņemt kredītu ārpus lielajām pilsētām vai reģionālās attīstības centriem."

Reforma nav vairojusi darba vietas

Kā reforma ir ietekmējusi darba vietu skaitu? Šis jautājums diskusijā Apē pirms četriem gadiem bija vissvarīgākais. "Nav tiešas korelācijas starp ATR un darba vietu skaitu," spriež Evija Zurģe. "Nu, neiet nodarbinātība ne strauji uz augšu, ne strauji uz leju."

Arī Andris Lapiņš uzskata, ka novadu reforma nav nedz palielinājusi darba vietu skaitu, nedz uzlabojusi darbaspēka pieejamību: 

"Reformai vajadzīgs pielāgošanās laiks, es prognozēju, ka tas turpināsies vismaz vēl četrus gadus un tikai tad varēs vērtēt tās ekonomiskos ieguvumus."

Vai pēc apvienošanās novadā uz Smilteni tagad vairāk brauc nekā iepriekš? Modris Apsītis uzskata, ka reforma darbaspēka migrāciju nav ietekmējusi: "Novadā darba vietu ir vairāk nekā darbspējīgo, un tieši te iezīmējas konkurence. Ne jau mēs novada iekšienē konkurējam, cik cenšamies piesaistīt darbarokas no kaimiņu novadiem – uz Launkalnes uzņēmumiem daudzi brauc strādāt no Gulbenes, Madonas, Alūksnes. Migrācija ir abos virzienos. Šādas konkurences radītās iespējas ļauj nopelnīt vairāk."

Arī apzvanītie Apes uzņēmēji pagasta pārvaldniecei atzinuši, ka nejūtot reformas ietekmi uz darbaspēku. Turpretim Iluta Apine var palielīties, ka viņas vadītais bērnudārzs spējis piesaistīt trīs līdz četrus pedagogus no Alūksnes novada. "Tas nozīmē, ka Smiltenes novads vairāk rūpējas par izglītības kvalitātes noturēšanu."

Pakalpojumu konkurence

Autobusu pieturā parunājos ar kādu pensionētu Apes iedzīvotāju. Kā viņa jūt reformu? "Es biju un esmu par būšanu Smiltenes novadā. Lūk, puķudobes centrā parādījušās un benzīntanks! Un klientu centri ir pagastos," viņa teica.

"Ja salīdzina mūs ar Alūksni, mums joprojām ir pagasta pārvaldes," tēmu izvērš Evija Zurģe. "Mums ir tikai dažas pagastu apvienības. 

Pagastos ir vismaz lietvedis, kurš sniedz iedzīvotājiem palīdzību ne tikai tiešajos pašvaldības pakalpojumos. 

Vēl palikuši tikai pieci pagasti, kuros nav ar šādu nosaukumu izveidoti klientu apkalpošanas centri."

Andris Lapiņš to zīmē kā apzinātu politiku: "Ar pagastu pārvaldēm uzturam un veicinām vietējo aktivitāti. Jā, pēc reformas katrai pašvaldībai bija jāizšķiras, kā pārvaldīt teritoriju un kā tur nodrošināt aktivitāti. Mēs cenšamies visus pakalpojumus sociālajā un citās jomās saglabāt uz vietas. Atšķirībā no citām pašvaldībām mūsu centrālās administrācijas darbinieki nav visi Smiltenē, bet strādā gan Apē, gan Raunā." Savukārt Apes bērniem pieejami gan logopēda, gan iekļaujošās izglītības speciālista pakalpojumi, ko novērtē vecāki, – piebilst Iluta Apine.

Reklāma
Reklāma

Liene Ābolkalne kā mamma dalās ar bažām: "Pirms reformas man bija bail, ka no centra "izslēgs elektrību". Šobrīd mans bērns dzied un dejo. Ir mūzikas skola, mākslas skola, sporta komplekss – tas man kā iedzīvotājam svarīgi. Šeit ir izglītība, bērnudārzs, kultūra. Alūksnes novads ir aizgājis citu ceļu."

Pašvaldība palīdz uzņēmējiem

Mārtiņš Ulāns, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos.

Šeit, Amatu mājā, var aplūkot, ar kādiem darbiem un kādām iekārtām mājamatnieki startē projektā "No hobija līdz biznesam". "Saistībā ar šo projektu esam ļoti daudz strādājuši pie tā, lai, pirmkārt, tiktu pie visu mūsu uzņēmēju kontaktiem, otrkārt, lai varētu sazināties un nosūtīt visiem informāciju. Reizi divās nedēļās uzņēmēji saņem ziņu laidienu e-pastā, kurā iepazīstina ar pašvaldības un valsts atbalsta programmām un projektu iespējām un pašvaldību iepirkumiem, kā arī par semināriem," informē Mārtiņš Ulāns, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks attīstības jautājumos. Visi atzinīgus vārdus saka par Smiltenes novada būvvaldes atsaucību, kas atšķiras no tās, ko saņēmuši Alūksnē vai Cēsīs.

Kā vēl pašvaldība palīdz uzņēmējiem? Aģitēšanas retorikā par reformu ļoti bieži izskanēja, ka lielākiem novadiem būs lielākas iespējas piesaistīt gan projektu naudu, gan investoru interesi un tas radīs darba vietas. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Ape ieguva grants ceļu.

Modris Apsītis: 

"Lielākie apstrādes un pārstrādes uzņēmumi atduras pret telpu trūkumu un pievedošām komunikācijām. Tieši tādēļ jau strādājam pie industriālo parku projektiem." 

Šai pusē industriālais parks atrodas kādreizējās Apes arodvidusskolas teritorijā. Pašvaldība nodrošina komunikācijas un daudzas ēkas, lai neaizietu postā, par nelielu maksu iznomā vairākiem uzņēmumiem. Lielākā ražotne tajā ir "Rismus VK" kokapstrādes cehs, kurā strādā 37 darbinieki. "Tas ir tieši tas, ko sagaidu no pašvaldības, un šie nomas nosacījumi mani apmierina. Bet domāju, ka pašvaldības lielums un novadu reforma to neietekmē," spriež uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ingus Ēvele. Labvēlīgie nosacījumi ļauj domāt par ražotnes paplašināšanu, un pašlaik tiek būvēta kokmateriālu žāvētava.

Katru gadu Smiltenes novadā 16 līdz 20 jauni komersanti uzsāk uzņēmējdarbību, uzsver domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš. "Grantu konkursi ir laba iespēja starta kapitālam," viņš piedāvā.

Astrīda Harju, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos.

Vai ir jauni uzņēmumi arī Apes teritorijā? Pirms diviem gadiem atvērts autoserviss "KRK Works", kas atrodas pusotru kilometru nost no Apes un izbūvēts bijušajā govju fermā. No viena zobārsta prakses Apē izaugusi zobārstniecības klīnika, zina stāstīt Astrīda Harju. "Tajā strādā četri zobārsti un veic tikpat sarežģītas operācijas kā Dzirciema ielas klīnikā Rīgā. Viņiem ir apmēram 5000 klientu. Tas nozīmē, ka tad, ja ir prasmes un ja ir kvalitāte, nav nozīmes vietai, kur atrodies. Pacienti uz Api brauc pat no Ventspils un Igaunijas, un, protams, no Rīgas. Tie, kuri šeit ir vienreiz bijuši, kļūst par viņu pastāvīgajiem pacientiem. Kvalitāte ir ļoti augsta, bet cenas ir zemākas nekā Rīgā, jo šeit uzturēšanas izmaksas ir zemākas. Ārsti ir ienācēji, viņi maiņās strādā klīnikā Norvēģijā, bet vēlētos uz dzīvi palikt šeit."

"Mani fascinē, ka šeit, Apē, uzņēmējiem ir arī savas misijas apziņa vai arī vietējās kopienas apziņa – uzņēmējs ir ieinteresēts atbalstīt kādu citu centīgo vai spējīgo jaunieti, lai viņš nodibina savu uzņēmumu un rada darba vietas," novērojis Modris Apsītis.

Reklāma
Reklāma

Lielāki novadi – lielāka nauda un… parādi

Astrīda Harju, kas agrāk pildīja Apes novada domes priekšsēdētājas pienākumus, tagad secina: "Kopumā ņemot, vajadzēja apvienoties. 

Mazam novadam lielākiem projektiem vairs nebija iespējas saņemt finansējumu no ES fondiem, kredītus, arī citus grantus. 

Otrs aspekts: vienam pašvaldības darbiniekam vajadzēja būt ļoti universālam ar ļoti daudzām funkcijām. Tāds darbinieks vai nu aiziet uz citu darbavietu, vai arī beidz darbu, kad ir pienācis tas laiks ieskatīties pasē. Vietā dabūt citu darbinieku būtu neiespējami, jo tā jau būtu ieaugšana kopienā."

Tātad: jo lielāks, jo labāk? Domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš: "Visas pašvaldības arī pirms apvienošanās bija pašpietiekamas un spēja pildīt funkcijas. Jautājums bija par to, cik strauji viena vai otra teritorija var attīstīties. Mūsu novadā ir 18,6 tūkstoši iedzīvotāju, bet mēs redzam, ka Valmiera un Cēsis ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir konkurētspējīgāki šajā darba tirgū. Lielāks novads var atļauties vairāk."

Tomēr reformai ir arī blaknes, par kurām nevairās runāt Evija Zurģe, kura pirms tās bija Raunas novada domes priekšsēdētāja: "Jau pirms reformas normatīvi bija sakārtoti tā, ka Ape un Rauna nevarēja izdarīt to, ko varēja Smiltene. Mēs nebijām uz viena plaukta, tāpēc tagad nekorekti salīdzināt. Mani nepamet sajūta, ka arī jaunais apvienotais novads visā reformas ietvarā arī tā smalki aptīrīts. Gan lielākās lietās, gan mazākās. Jaunā novada budžetu neveido trīs apvienoto novadu budžeti. Arī visi trīs kopā salikti zaudējām – valsts pamanījās lietas sakārtot tā, ka valstij palika vairāk finanšu. Samazinājās iedzīvotāju ienākuma nodokļu daļa, kas nonāk pašvaldību budžetā, pašvaldībai uzdeva jaunas funkcijas, kurām nenāca līdzi finansējums, grantu programmu nosacījumi bija sliktāki. Piemēram, ilgtermiņa bezdarbnieku stipendiātu programmai apvienotajā novadā bija krass samazinājums."

"Mērķdotāciju sadalē šogad saņemam krietni mazāk nekā pērn – tas ir, gan pedagogu atalgojumā, gan bērnu ēdināšanai skolā, gan ceļiem," 

piekrīt domes priekšsēdētājs.

Punktu pieliek izpilddirektors Andris Lapiņš: "Pašvaldībai mazāk naudas un lieliem projektiem vairāk jāaizņemas. Procentu maksājumi aizņēmumos, kas tagad pieauguši iedzīvotājiem, pašvaldībai ir briesmīgi lieli. Gadā mēs procentu maksājumos "ziedojam" vienu lielu objektu! No 60 tūkstošiem eiro kredītu procentu maksājumos tas mums pieaudzis desmitkārtīgi – līdz 600 tūkstošiem eiro. Grūti attīstīties, ja visa nauda aiziet pamatfunkciju nodrošināšanai. Tendence nav laba – ja tā turpināsies, mēs nevarēsim veikt to, ko no mums prasa uzņēmēji un iedzīvotāji."

Jauns uzņēmums — auto serviss nomaļā vietā

To, ka šeit kādreiz bijusi govju ferma, var uzminēt tikai tie, kuri dzīvojuši kolhozu laikos. Tikai ēkas profils un dzelzsbetona spraišļi nodod tās izcelsmi. 

Bet pirms diviem gadiem uz šejieni tika uzbūvēts ceļš (pašvaldības ieguldījums!), kūts jau bija iztīrīta, to tagad visā garumā klāj industriālā betona grīda, pārjumtas metāla loksnes. Iegādātas iekārtas, instrumenti, un 2021. gada nogalē uzņēmums "KRK Works" sāka strādāt. Viens no retajiem uzņēmumiem šajā pusē, kas izveidojušies pēc novadu apvienošanās.

Kristaps Raipalis (no kreisās) kopā ar draugu un darbabiedru Kārli Dauškanu jaunajā servisā.

Iekšpusē viss tīrs un kārtīgs kā autorizētajos servisos. Šoferus pārsteidz iekārtas kā CSDD apskašu laikā redzētās – šķērsveida pacēlājs ar piekares pārvaldes funkciju un bremžu stends. Kaut arī uzņēmuma profils ir automašīnu elektroinstalācijas un elektronikas problēmu novēršana, šeit spēj labot visu.

Kā jau daudzi biznesi, arī šis sākās mazā garāžā. "Sākām sev gatavot sporta mašīnas. Studiju laikā remontēju mašīnas Rīgā uz ielas – uz izsaukumu, instrumenti manā mašīnā un aiziet!" stāsta trīsdesmitgadīgais uzņēmējs Kristaps Raipalis. 

"Tagad šajā servisā mēs, trīs vīri, remontējam vismaz desmit automašīnas nedēļā.

Remontējam itin visu marku mašīnas – jārēķinās ar pieprasījumu, jo cits tuvākais serviss ir Alūksnē. Izgājām uz elektrosistēmu remontu – tad, kad citi netiek galā. Visbiežākās ķibeles ir ar DPF filtru, tas ir kvēpu filtrs," stāsta Kārlis. "Veicam gan pirmsnodošanas testu, gan pēcnodošanas testu." Tagad "KRK Works" piedāvā remontu praksi studentiem uz vecajām sporta mašīnām.

Kristaps Raipalis.

Neierasti tas, ka šis autoserviss atrodas pusotru kilometru no Apes "aklajā zarnā" otrpus Vaidavai – tālu no šosejas. Tas netraucē? "Nav svarīgi, kur serviss atrodas, ja tajā ir kvalitāte, prasmes un zināšanas," atbildēja Kristaps Raipalis.

"Reformas. Iecerētās, īstenotās, nepieciešamās".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma