4 °C
Pirms administratīvi teritoriālās reformas Apes novadam bija jāizvēlas starp diviem kaimiņiem: kādreizējo "dzīvesbiedru" Alūksnes rajonā un saimniecisko Smiltenes novadu. "Latvijas Avīzes" diskusijā Apē pirms četriem gadiem vairākums balsoja par vairāk darba vietu lielākā novadā. Vai izvēle bija pareiza? Apes jaunajā Amatu mājā pie apaļā galda otrdien pārspriedām, kuras bažas un cerības piepildījušās un kuras nav.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vispār notika novadu reforma, bija lauku izmiršana. Jau toreiz aprēķini rādīja, ka iedzīvotāju skaits apvienotajā novadā līdz 2030. gadam turpinās samazināties par 11%. "Statistika rāda, ka pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju skaitu iedzīvotāji noveco ātrāk un arī to skaits sarūk krietni ātrāk nekā lielajās pašvaldībās," diskusijā Apē 2019. gada 7. augustā apgalvoja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. "Mums ir nepieciešama pašvaldība, kas apvieno nākotnes darba vietas ar šodienas dzīvesveidu. Tādējādi dodot iespēju saglabāt teritorijas apdzīvotību."
Vai lielāka pašvaldība spēj nodrošināt teritorijas lielāku apdzīvotību? Šodienas statistika uzrāda, ka lauki izmirst pat vēl straujāk – līdz 2022. gadam kritums jau bijis par 7% salīdzinājumā ar to pašu 2018. gadu.
Zāles pret iztukšošanos
"Šogad Smiltenes novadā piedzimuši simts bērnu, tas ir maz. Arvien mazāk šeit redzam dzīvojam jauniešus, kuriem vajadzētu turpināt pēctecību. Lai mēs varētu piebremzēt, ja ne apturēt šo tendenci, mums, pašvaldībai, jārisina trīs pamatjautājumi: darba iespējas, dzīvojamais fonds un kvalitatīva izglītība. Tad cilvēki šeit gribēs palikt dzīvot un arī pārcelties uz šejieni," sarunu iesāk Edgars Avotiņš, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs (NA). "Vilkme uz centru jau bija pirms reformas – uz Smiltenes novadu brauca strādāt 9,6% Apes darbaspējīgo iedzīvotāju, tas ir, katrs desmitais. Jebkuras vietas attīstības pamatā ir darba vietu pieejamība – kur darbs, tur iedzīvotājiem pamats dzīvot, tāpēc uzņēmējdarbības attīstība ir viens no stūrakmeņiem."
"Neesam jau unikāli, kovids dabisko ataudzi visā Latvijā skāris vēl vairāk: šogad mirušo ir divreiz vairāk nekā dzimušo. Bez strādājošo imigrācijas neviena attīstīta valsts nav iztikusi. Lai kā tas kādam nepatīk, bet vajadzēs ievest darbspējīgos, kas spēj gan apkalpot, gan arī, no otras puses, paši būtu pakalpojumu ņēmēji. Apes īpatnība ir tā, ka Igaunijas tuvums arī ietekmē darbaspēka migrāciju," turpina Andris Lapiņš, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors.
Visvairāk Apē dzīvojošo strādāt brauc pāri robežai – katru dienu turp un atpakaļ. Vai tas ir labi vai slikti, ka uz Igauniju no Apes strādāt brauc vairāk nekā uz Smilteni?
Savējie izvēlas strādāt aiz robežas
Liene Ābolkalne, Apes apvienības pārvaldes vadītāja: "Saskaitīju – uz Sāri, Veru, Valgu un citur kopumā brauc strādāt teju simt cilvēku. Tas Apei ir ļoti daudz – tie ir 15% no darbaspējīgiem iedzīvotājiem (pilsētā ar pagastu 1300 iedzīvotāju). Nodokļus viņi maksā Igaunijā, pensiju viņi saņems Igaunijā…"
"Tas ir labi, ka cilvēkiem ir darbs," pielabo domes priekšsēdētājs. "Un labi, ka viņi pēc daba var atgriezties mājās. Mobilitātei ir svarīga laba ceļu infrastruktūra, lai arī mēs, tāpat kā citās Eiropas valstīs, varētu kaut simt kilometrus ikdienā braukt uz darbu. Protams, tas ir mīnuss tiešajiem pašvaldības ieņēmumiem, jo nodokļu tiesu nevaram ieguldīt šeit, bet, no otras puses, viņš jau to algu atved uz šejieni un tērē šeit un dod darbu frizierim, veikaliem u. c. Novadam slikti būtu tad, ja viņš pēc kāda laika sāktu Igaunijā dzīvot. Tāpēc mums kā pašvaldībai jānodrošina kvalitatīvi pakalpojumi un infrastruktūra, lai mūsējie pēc darba gribētu atgriezties mājās un tos saņemt šeit."
Iluta Apine, Smiltenes novada domes deputāte, Apes pirmsskolas iestādes "Vāverīte" vadītāja: "Tas, ka šeit cilvēki nestrādā, nav sliktākais variants, ja vien pašvaldība spēj uzturēt labus bērnudārzus un skolas. Izglītības iestādēs manām, kā no Rīgas un lielākajām pilsētām uz laukiem pārceļas ģimenes ar bērniem." Diemžēl ir nevēlama tendence Igaunijā strādājošajiem piedeklarēt savus bērnus Igaunijā, jo tur maksā lielākus bērnu pabalstus, novērojusi Astrīda Harju, Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece kultūras un sociālajos jautājumos ("JV"). "Statistiski tas samazina mūsu bērnu skaitu, bet šie bērni mācās mūsu skolās."
Astrīda Harju novērojusi, ka pierobežā maksā vairāk: "Darba iespējas Igaunijā ietekmējušas darbinieku algas pierobežā – uzņēmēji atzinuši, ka Apes pusē pakalpojumu sfērā strādājošajiem spiesti maksāt lielākas algas nekā citos savos uzņēmumos Latvijas iekšienē."
Kad Liene Ābolkalne aptaujājusi uzņēmējus, viens atbildējis: "Savējie izvēlas strādāt citur, bet mēs ņemam darbiniekus no Alūksnes un Gulbenes." Tā īsti nevarot izskaidrot, kāpēc vietējie izvēlas strādāt Launkalnes uzņēmumos, ja tepat Apē ir kokapstrādes uzņēmums. No kurienes darbiniekus savam uzņēmumam ņem SIA "Rismus VK"? "Mēs ļoti daudz sastopamies ar konkurentiem Igaunijā, kuru sfēra ir kokapstrāde.
