1.3 °C
Krievijas diktators Vladimirs Putins pats neapstāsies, pieminot 1000.dienu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Eiropas Parlamentam (EP) teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aicinot Eiropu spēcīgāk izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai panāktu taisnīgu mieru.
Savukārt runā Ukrainas parlamentam Zelenskis sacīja, ka nākamajā gadā izšķirsies, kurš uzvarēs karā.
Attālināti uzrunājot EP deputātus, Zelenskis pateicās 27 valstu blokam par atbalstu Ukrainai, vienlaikus to mudinot darīt vairāk.
"Putins ir koncentrējies uz uzvaru šajā karā, viņš pats neapstāsies.
Jo vairāk laika viņam ir, jo sliktāki kļūs apstākļi. Katra diena ir vislabākais brīdis, lai izdarītu lielāku spiedienu uz Krieviju," uzsvēra Ukrainas prezidents.
"Putins joprojām ir niecīgāks nekā vienotas Eiropas valstis. Es jūs mudinu to neaizmirst, un neaizmirst, cik daudz Eiropa spēj sasniegt," Zelenskis sacīja EP deputātiem.
Eiropas Savienība (ES) pērn jūnijā sāka iestāšanās sarunas ar Ukrainu, sākot garu reformu ceļu, kas kara plosītajai valstij būs jāveic, lai kļūtu pa pilntiesīgu ES dalībvalsti..
ES dati liecina, ka bloks kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Ukrainai militārā, humānā un finanšu palīdzībā sniedzis vairāk nekā 120 miljardus eiro.
"Mēs esam paveikuši daudz, bet tagad nedrīkstam baidīties darīt vēl vairāk," Zelenskis sacīja EP deputātiem, kas viņu sveica ar ovācijām. "Mums ir jāizdara spiediens uz Krieviju par taisnīgu mieru," viņš uzsvēra.
ES amatpersonas ir centušās uzsvērt, ka Brisele turpinās atbalstīt Ukrainu neatkarīgi no iespējamām izmaiņām Vašingtonas ārpolitikā pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.
"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu šodien, rīt un katru dienu tik ilgi, cik ilgi tas būs nepieciešams," sacīja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, dodot vārdu Zelenskim.
Trampa, kurš stāsies amatā janvārī, atgriešanās Baltajā namā ir veicinājusi bažas par ASV saistību samazināšanos attiecībā uz Eiropas drošību un militārā atbalsta samazināšanu Kijivai.
Aizejošā prezidenta Džo Baidena administrācija nesen atļāva Kijivai izmantot amerikāņu raķetes, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas iekšienē, atbildot uz Ziemeļkorejas karaspēka piesaistīšanu Maskavas īstenotajai karadarbībai.
"Izšķirīgos brīžos - un nākamgad tādi būs - mēs nedrīkstam nevienam visā pasaulē apšaubīt visas mūsu valsts izturību. Un šajā posmā izšķiras, kurš dominēs," Ukrainas Augstākās radas deputātiem teica valsts prezidents, piebilstot, ka cīņa nav tikai par konkrētām apdzīvotām vietām, bet gan visu Ukrainu, Eiropu un to, vai pasaulē būs kārtība vai haoss.
"Šajā karā tiek izlemts veselas tautas liktenis. Un nevienam nevajadzētu un neviens nevar to izlemt mūsu vietā," teica Zelenskis laikā, kad pieaug neskaidrība, vai Tramps, atgriežoties Baltajā namā, centīsies panākt miera sarunas, kas paredzētu daļas Ukrainas teritorijas atdošanu Krievijai.
"Iespējams Ukrainai būs jāpārdzīvo kāds Maskavā, lai varētu sasniegt visus savus mērķus," Zelenskis komentēja iespēju, ka Ukrainai būtu jāsagaida Putina režīma beigas Krievijā, lai atgūtu visu savu teritoriju starptautiski atzītajās robežās.
Aptauja
Vai Vladimirs Putins varētu izmantot kodolieročus?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
