15.3 °C
Venecuēlā svētdien notika referendums, kurā atbilstoši oficiālajai informācijai tā dalībnieki atbalstīja valsts teritoriālās pretenzijas uz kaimiņvalsts Gajānas Esekibo reģionu, kas jau ilgstoši atrodas abu valstu domstarpību centrā.
Resursiem bagātais Esekibo reģions aptver 159 500 kvadrātkilometrus, kas ir divas trešdaļas no Gajānas teritorijas. Esekibo dzīvo 125 000 no 800 000 Gajānas iedzīvotāju.
Rindu pie iecirkņiem nav
Referendumā venecuēliešiem tika uzdoti pieci jautājumi, kas attiecas uz jauna štata dibināšanu Esekibo reģionā, pilsonības piešķiršanu šīs teritorijas iedzīvotājiem un Starptautiskās tiesas (ICJ) jurisdikciju šā strīda risināšanai. Venecuēlas Nacionālā vēlēšanu padome paziņojusi, ka no 20,7 miljoniem balsstiesīgo referendumā piedalījušies 10,5 miljoni, no kuriem 95% atbalstījuši valsts teritoriālās pretenzijas.
"Tā ir absolūta mūsu valsts, mūsu demokrātijas uzvara," pēc referenduma rezultātu pasludināšanas Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā atbalstītājiem paziņoja autoritārais prezidents Nikolass Maduro. Viņš uzsvēra, ka referendumā sasniegts "ļoti nozīmīgs dalības līmenis". Pie nobalsošanas iecirkņiem Karakasā tomēr nevarēja redzēt ierasti garās rindas, norāda aģentūra "Associated Press", raisot šaubas par varasiestāžu oficiālajiem paziņojumiem.
Vēsturisks strīds
Venecuēla teritoriālās pretenzijas uz Esekibo izsaka jau kopš 19. gadsimta. Pašreizējo Venecuēlas un Gajānas robežu 1899. gadā noteica starptautiska arbitrāžas komisija. Tolaik Gajāna vēl bija Lielbritānijas kolonija. Lielbritānija un Venecuēla 1966. gadā, neilgi pirms Gajānas neatkarības iegūšanas, noslēdza vienošanos, kas paredzēja izveidot komisiju ar Venecuēlas un Gajānas pārstāvjiem robežstrīda atrisināšanai. Vienošanās līdz šim nav panākta, bet Venecuēla uzskata, ka 1899. gada arbitrāžas lēmums nav spēkā. Venecuēla apgalvo, ka dabisko robežu starp abām valstīm veido Esekibo upe, kas atrodas strīdus teritorijas austrumos.
Venecuēlas un Gajānas teritoriālās domstarpības saasinājās pēc tam, kad 2015. gadā ASV kompānija "ExxonMobile" pie Esekibo krastiem atrada naftu.
Naftas nozare ir devusi lielu ieguldījumu Gajānas ekonomikā, kas pērn pieauga par 62%. Venecuēlas valdība referendumu nolēma izsludināt pēc tam, kad Gajāna šā gada septembrī sāka naftas lauku izsolīšanu. Gajāna vēl 2018. gadā aicināja Hāgā bāzēto ICJ apstiprināt arbitrāžas 1899. gadā noteikto robežu. Telekanāls CNN vēsta, ka tiesa par to varētu lemt nākamā gada pavasarī. Jāpiebilst, ka Venecuēla nav atzinusi ICJ jurisdikciju šajā jautājumā. ICJ tomēr 1. decembrī aicināja Venecuēlu atturēties no jebkurām darbībām, kuras varētu mainīt pašreizējo "status quo" Esekibo reģionā. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Gajānas prasību apturēt referendumu, lai gan pati tautas nobalsošana ICJ lēmumā nav pieminēta.
Neskaidrība par turpmāko
Šobrīd nav zināms, kādas būs referenduma tiesiskās un praktiskās sekas. Venecuēla pie valsts austrumu robežām ar Esekibo reģionu ir koncentrējusi karavīrus, tomēr nav zināms, kādi ir Maduro turpmākie plāni un vai Venecuēlas armija ir spējīga veikt militāru operāciju nomaļajā un mežainajā Esekibo reģionā.
Brazīlija, kurai ir sauszemes robeža gan ar Venecuēlu, gan ar Gajānu, ir pastiprinājusi militāro klātbūtni gar savu ziemeļu robežu, bažījoties par Venecuēlas iespējamo iebrukumu Gajānā.
Gajānas prezidents Irfāns Ali svētdien centās mierināt valsts iedzīvotājus, uzsverot, ka viņiem "nav, par ko baidīties". Pastāv tomēr bažas, ka Maduro varētu izmantot situāciju, kad pārējās pasaules uzmanību ir piesaistījis Krievijas iebrukums Ukrainā un Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" karš.
Apskatnieki norāda, ka Esekibo reģiona piederības aktualizēšana ir Maduro režīma iekšpolitiskajās interesēs arī tādā gadījumā, ja nekādi papildu soļi netiks sperti. Maduro referendumu ir attēlojis kā patriotisma izpausmi. Venecuēlā nākamgad gaidāmas prezidenta vēlēšanas, pirms kurām tradicionāli sašķeltā opozīcija par kopīgo kandidāti ir izraudzījusies bijušo Nacionālās asamblejas deputāti Mariju Korinu Mačado. Šādos apstākļos Maduro var stiprināt savas pozīcijas, iestājoties par Esekibo pārņemšanu. "Autoritārs režīms, kas saskaras ar sarežģītu politisku situāciju, vienmēr izjūt vilinājumu meklēt patriotisku jautājumu, lai varētu ietīties karogā un vairot atbalstu," intervijā "Associated Press" norādīja Karakasā bāzētais nevalstiskās organizācijas "Starptautiskā krīzes grupa" analītiķis Fils Gansons. Venecuēlas varasiestādes arī apzinās, ka agresijas sākšana nozīmēs jaunas sankcijas jau tā ekonomisko problēmu nomocītajai valstij. Vašingtona oktobrī atviegloja sankcijas, ko tā bija noteikusi Venecuēlas naftas eksportam, bet agresijas gadījumā tās var tikt atjaunotas.
