Slovākijā sestdien notiks parlamenta vēlēšanas, pirms kurām vadošajās pozīcijās izvirzījusies bijušā premjerministra Roberta Fico vadītā kreisi populistiskā partija "Virziens – sociāldemokrātija" ("Smer – SD"). Fico atkārtota nonākšana pie varas varētu ietekmēt Slovākijas ārpolitiku, tostarp mazinot tās palīdzību Ukrainai.

Reklāma

Īslaicīgas valdības

Fico Slovākijas valdību vadīja no 2006. līdz 2010. gadam un no 2012. līdz 2018. gadam, kad valsti satricināja pētnieciskā žurnālista Jana Kučaka slepkavība. Kučaks bija rakstījis par itāļu mafijas saitēm ar Fico tuvu stāvošām personām un "Smer – SD" korupcijas skandāliem. Žurnālista slepkavībai sekoja plašas protesta akcijas, kuru dēļ Fico bija spiests amatu atstāt. Pēc parlamenta vēlēšanām 2020. gadā "Smer – SD" nonāca opozīcijā, bet valdošo koalīciju veidoja centriski labējās partijas. Šī koalīcija, ko sākumā vadīja uzņēmējs Igors Matovičs, bet pēc tam viņa valdības finanšu ministrs Eduards Hegers, bija diezgan nestabila un pagājušā gada beigās sabruka. Kopš šā gada maija Slovākijā pie varas ir tehnokrātu kabinets, ko vada bijušais centrālās bankas prezidenta vietnieks Ludovits Odors. Kopā pēdējos piecos gados valdību vadījuši pieci premjerministri.

Pēc 2020. gada vēlēšanām pie varas nākušie centriski labējie spēki solīja apkarot Fico laikā piedzīvoto korupciju. 

Slovākijas mediji vēstījuši, ka par korupciju un citiem noziegumiem šajā laikā notiesāti apmēram 40 politiķi, tiesneši, prokurori un uzņēmēji. Arī Fico tika izvirzīta apsūdzība par noziedzīga grupējuma veidošanu, tomēr vēlāk tā tika atcelta.

Prokrieviska kampaņa

Centriski labējo spēku vidū valdošās nesaskaņas, kā arī tādi ārējie faktori kā Covid-19 pandēmija, augsta inflācija, enerģijas cenu kāpums un karš Ukrainā deva iespēju Fico atgūt zaudēto popularitāti. "Gadu pēc iepriekšējām vēlēšanām šķita, ka partija pilnībā pazudīs, tomēr Fico spēja sevi reabilitēt," telekanālam CNN norādījis slovāku politikas analītiķis Grigorijs Mesežnikovs.

Pirms vēlēšanām Fico kampaņā dominējuši prokrieviski un antiamerikāniski vēstījumi. 

"Ja "Smer – SD" būs valdībā, mēs uz Ukrainu vairs nesūtīsim bruņojumu," pirms vēlēšanām intervijā "Associated Press" sacīja Fico, kurš šobrīd ir parlamenta deputāts. 

Piecdesmit deviņus gadus vecais Fico arī iebilst pret Krievijai noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, apšauba Ukrainas iespējas padzīt Krievijas okupācijas karaspēku un grib bloķēt Ukrainas iestāšanos NATO. "Ir naivi iedomāties, ka Krievija atstās Krimu. Ir naivi iedomāties, ka Krievija atstās teritorijas, ko tā kontrolē Ukrainā," paziņoja Fico, aicinot ES un NATO izmantot savu ietekmi, lai piespiestu Krieviju un Ukrainu panākt kompromisu. Fico cenšas savu ārpolitisko nostāju attēlot kā "miera iniciatīvu", sakot, ka karš beigsies, ja izsīks rietumvalstu palīdzība Ukrainai, bijušā premjera vēstījumu skaidro Mesežnikovs.

Sašķelta sabiedrība

Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Slovākija ir aktīvi atbalstījusi Ukrainu, uzņemot ukraiņu bēgļus un sniedzot Kijivai militāro palīdzību. Slovākija Ukrainai ir piegādājusi iznīcinātājus "MiG-29", pretgaisa aizsardzības sistēmas "S-300", kā arī citu bruņojumu. Neskatoties uz valdības stingro atbalstu Ukrainai, Slovākijas sabiedrībā ir vērojami ļoti dažādi viedokļi. 

Bratislavā bāzētās domnīcas "Globsec" pasūtītā aptaujā martā 51% aptaujāto slovāku par karu Ukrainā vainoja rietumvalstis vai Kijivu. 

Daudziem slovākiem ir siltas jūtas pret Krieviju, turklāt sociālajos medijos ir vērojamas Maskavas dezinformācijas kampaņas. Savukārt slovāku lauksaimnieki ir neapmierināti ar Ukrainas graudu importu, kas samazinājis tirgū cenas un nodarījis viņiem zaudējumus. Lai arī Eiropas Komisija septembra vidū izbeidza aizliegumu piecās Centrāleiropas valstīs, tostarp Slovākijā, ievest noteiktas Ukrainas lauksaimniecības kultūras, Bratislava kopā ar Varšavu un Budapeštu ir turpinājusi ierobežojumus.

Sabiedriskās domas aptaujas "Smer – SD" prognozē apmēram 20% vēlētāju atbalstu. Nedaudz mazāku atbalstu bauda liberālā partija "Progresīvā Slovākija". Aptaujas liecina, ka nākamais parlamenta sasaukums varētu būt diezgan sadrumstalots. Pat saņemot lielāko balsu skaitu, Fico būs vajadzīgi koalīcijas partneri, tādēļ vienpersoniski viņš valsts kursu nevarēs mainīt. Arī Fico solījumus izbeigt militāro palīdzību Ukrainai nevajadzētu pārspīlēt. Slovākija jau ir sniegusi ļoti lielu palīdzību Ukrainai, un tās krājumos daudz bruņojuma vairs nav, norāda militārie eksperti. Tikmēr "Progresīvās Slovākijas" vadīta valdība varētu lielākoties saglabāt iepriekšējo valdību īstenoto ārpolitiku, vērtē aģentūra "Reuters".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.