Polijas jaunās valdības infrastruktūras ministrs Alvins Gajadurs šodien plāno tikties ar protestētājiem no poļu autopārvadātāju un fermeru vidus, kas kopš 6. novembra bloķē Polijas–Ukrainas robežšķērsošanas punktus, radot nopietnas grūtības autokravu plūsmā.

Reklāma

Akcijas dalībnieki šobrīd bloķē četrus no kopumā astoņiem abu valstu robežšķērsošanas punktiem un sola protestus turpināt līdz nākamā gada februārim. Blokādei jau jūtamas sekas Ukrainas saimniecībā. Par grūtībām signalizē arī uzņēmēji citstarp Latvijā. Akcijas dalībnieki pieprasa, lai Varšava un Eiropas Savienība (ES) atgrieztu ierobežojumus ukraiņu komerciālo autokravu pārvadātājiem, kādi tie bija pirms pilna mēroga Ukrainas–Krievijas kara sākuma, kad ukraiņiem kravu pārvadāšanai starp ES un Ukrainu vajadzēja izņemt atļaujas un tie nedrīkstēja nodarboties ar pārvadājumiem ES iekšienē. Polijas amatpersonas sola ES transporta ministru sanāksmē 4. decembrī Briselē likt galdā savus piedāvājumus krīzes atrisināšanai, taču uzskata, ka lēmums par tālāko jāpieņem Briselei, jo savulaik atlaides pārvadātājiem no Ukrainas piešķīra tā.

Mirst rindās

Nedēļas sākumā rindās pie robežpunktiem tikai no Polijas puses vien stāvēja ap 3000 kravas furgonu, pārsvarā ar Ukrainas numuriem. Tā Hrebennē kravas auto rinda bija 58 km gara, un tajā stāvēja vairāk nekā 700 auto. Atkarībā no vietas protestētāji ļauj izbraukt diviem trim furgoniem stundā, izdarot izņēmumus vien humānās un militārās palīdzības kravām. Salīdzinājumam, pirms pilna apjoma kara sākuma Ukrainas autopārvadātājiem ES izsniedza 180 tūkstošus atļauju gadā. Kad 2022. gada februārī sākās Krievijas iebrukums, Brisele ierobežojumus atcēla un, pēc Ukrainas Transporta ministrijas aplēsēm, mēnesī Polijas robežu sāka šķērsot 40–50 tūkstoši kravas autofurgonu. Tagad pārrobežu transporta kustība samazinājusies par 90%. 

Vadītājiem rindā pie robežas jāgaida vidēji nedēļu, pusotras. Vismaz divi ukraiņu šoferi šā procesa laikā jau miruši. 

Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka uzsvēris, ka šoferiem laiks pie robežas jāpavada salā un antisanitāros apstākļos. Kijivas pozīcija ir, ka vispirms jāatbloķē robeža un tad var runāt par prasībām. "Tas jādara pie sarunu galda. Briselē, Varšavā vai Kijivā, bet ne ziemā uz šosejas, nodarot postu ne tikai ekonomikai, bet arī tur iestrēgušo šoferu veselībai un dzīvībām," Kačka sacījis ukraiņu žurnālistiem.

Oficiāli Varšava politiski neatbalsta protestus un joprojām sevi demonstrē kā Kijivas sabiedroto, taču Ukraina pārmet Polijai, ka tās amatpersonas ļoti negribīgi iesaistās problēmas risināšanā. Lielā mērā situāciju ietekmē apstāklis, ka Polija šobrīd atrodas valdības veidošanas procesā pēc 15. oktobra vēlēšanām. Tajās pārsvaru guva Donalda Tuska vadītā trīs opozīcijas partiju koalīcija, tomēr prezidents Andžejs Duda vispirms devis iespēju izveidot mazākuma valdību iepriekšējam premjeram Mateušam Moraveckim. Seimam par jauno valdību jābalso 11. decembrī. Visticamāk, Moraveckis balsojumu neizturēs. Tikai pēc tam iespēju savam valdības variantam saņems opozīcija.

Efekts un dīvainības

Valsts lauksaimniecības ministra vietnieks Tarass Visockis intervijā aģentūrai "Unian" skaidrojis, ka blokāde kaitē tādām ukraiņu eksportprecēm kā cukurs, putnu gaļa, sulas, alkohols, konditorejas izstrādājumi, medus, olas, kamēr graudu un eļļas augu sēklu eksports skarts maz, jo to pārvadā lielākoties pa jūru un dzelzceļu. Visockis atzinis, ka atsevišķu produktu sāk trūkt. Piemēram, sāls un zivju produkcijas. Pašmāju zveja Melnajā jūrā šobrīd nav iespējama, bet sāls ieguves vietas atrodas Krievijas okupācijas zonā. Protams, ceļas arī cenas. 

Vislielākās bažas ukraiņiem rada degvielas piegādes. Tā Ukrainā plaši lietotās autogāzes cenas protestu dēļ kāpušas par 30%. 

Jāpiebilst, ka arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija šonedēļ paziņoja par notikumu atbalsi Latvijas pārtikas nozares darbībā. Zaudējumi nozarei Latvijā var sasniegt 30 miljonus eiro mēneša laikā. Zaudētājos nonākuši ne vien tie, kas eksportēja uz Ukrainu, piemēram, zivju konservu ražotāji, bet arī tie, kas saņēma no turienes izejvielas.

Protestētāji tikmēr sūdzas, ka lētie ukraiņu kravu pārvadātāji "pārplūdinājuši" Eiropu, izmantojot kara dēļ piešķirtās privilēģijas, lai atņemtu kravas citiem, kas nozīmē negodīgu konkurenci. Bet Ukrainas mediji norāda uz aizdomīgām personām blokādes organizētāju rindās. Ukrainā bāzētā ziņu aģentūra "GuildHall", kas pozicionē sevi kā dezinformācijas un hibrīdkara metožu atmaskotāju, pauž, ka viena no protestu sejām, transporta firmas īpašnieks Rafals Maklers darbojas par promaskavisku uzskatītajā partijā "Brīvības un neatkarības konfederācija". Šī partija iepriekš aicinājusi okupēto Krimu atzīt par Krievijas sastāvdaļu. Tā arī izvirzījusi lozungu "Apturēsim Polijas ukrainizāciju!". Minētajai partijai ir saites ar kādu "Vispolijas jaunatnes organizāciju", kas uztur kontaktus ar impēriski noskaņotām krievu neonacistu organizācijām Krievijā. Maklera kompānija agrāk apkalpoja Krievijas un Baltkrievijas virzienu. Arī vairāki citi protesta dalībnieki no autotransporta jomas iepriekš uzstājušies, prasot ekonomisko sankcija atcelšanu pret Krieviju. Līdzīgas īpatnības var atrast arī starp tām organizācijām, kas pagājušajā nedēļā uz brīdi mēģināja īstenot Slovākijas–Ukrainas robežas blokādi. Pagaidām autopārvadātāji pūlas apbraukt problēmvietas caur Ungārijas un Rumānijas teritorijām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.