Organizējot migrantu virzību uz Somijas robežām, Krievija īsteno hibrīdkaru ar mērķi radīt nemieru un satraukumu Somijas sabiedrībā un reizē ļaut Kremļa propagandai arī Somiju parādīt kā daļu no "naidīgajiem" un "nedraudzīgajiem" Rietumiem, valsts medijos pauduši vairāki somu analītiķi.
Somija aizvadītās nedēļas nogalē līdz 2024. gada 18. februārim slēdza četrus no astoņiem robežšķērsošanas punktiem ar Krieviju. Tas tika darīts pēc tam, kad pēdējo pāris nedēļu laikā agrāk nelegālajiem migrantiem nepazīstamo Krievijas–Somijas robežu, vēloties nokļūt Eiropas Savienībā (ES), nelielās grupās sāka pāriet kopumā vairāk nekā 500 patvēruma meklētāji pārsvarā no Jemenas, Somālijas, Sīrijas un Irākas. Helsinki paziņoja, ka Krievija apzināti nogādā pie robežas migrantus, līdzīgi kā agrāk noticis pie ES robežām ar Baltkrieviju Polijā, Lietuvā un Latvijā. Pat reģionālais Sanktpēterburgas medijs "Fontanka.ru" – viens no nedaudzajiem, kas Krievijas apstākļos iespēju robežās cenšas saglabāt objektivitāti –
žurnālistiskā pētījumā konstatējis, ka "bēgļus" līdz pierobežai nogādā automašīnās un pēc tam tiem izsniedz velosipēdus, ar kuriem migranti cenšas iebraukt Somijā.
Krievijas vīzas termiņš šiem cilvēkiem bieži ir beidzies. Krievu likumsargiem pēc idejas tādus ļaudis būtu jāievieto migrantu centros, jāizraksta sods un jādeportē. Taču migrantiem ne tikai ļauj bez sarežģījumiem uzturēties Krievijā, bet tie arī bez šķēršļiem pāriet robežu virzienā uz Somiju. Tie ir cilvēki, kas spējuši samaksāt ap tūkstoti eiro par Krievijas vīzu, aviobiļeti līdz Minskai vai Maskavai un pēc tam vēl tikt līdz Sanktpēterburgai. Personai, kura nemāk krievu valodu, neorientējas vietējos apstākļos un likumdošanā, to būtu praktiski neiespējami izdarīt bez citu palīdzības.
Somijas premjerministrs Peteri Orpo pirmdien paziņoja, ka Somija noteiks papildu ierobežojumus uz robežas ar Krieviju, ja situācija pasliktināsies: "Jau kādu laiku Krievijas iestādes ir laidušas cilvēkus bez atbilstošiem dokumentiem. Mums ir norādes, ka šī darbība ir organizēta." Sarunas ar Krieviju nekādu rezultātu nav devušās. Somijas prezidents Sauli Nīniste vakar vizītes laikā Polijā paudis, ka Somijā iekļuvušos migrantus nav iespējams deportēt, pat ja tie neatbilst patvēruma meklētāja kritērijiem un tiem nav pienācīgu dokumentu. Krievu robežsargi tos atpakaļ vairs nelaiž. Tikmēr Krievija apsūdzības noraida un sūdzas, ka Somija lēmumu par daļēju robežu slēgšanu pieņēmusi "sasteigti", "bez konsultācijām", tā pārkāpjot vairāku tūkstošu Somijas un Krievijas pilsoņu tiesības.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem pauda nožēlu, ka nu arī Somija kļuvusi "rusofobiska".
Notiekošais ir saistāms ar Somijas neseno pievienošanos NATO un atbalstu Ukrainai, pārliecināti eksperti. "Krievija vēlas radīt naidīgu Rietumu tēlu, kas ir izdevīgi Krievijas vadībai. Agrāk Somija šajā tēlā neiederējās, tāpēc tagad to cenšas veidot. Somijas un Krievijas attiecības atrodas pagrieziena punktā. Krievi ir sapratuši, ka Somiju tomēr nepazīst. Viņi vēlas redzēt, ar ko Somija sadarbosies [migrantu krīzes risināšanā], un vienlaikus mēģina izraisīt nesaskaņas somu sabiedrībā," Somijas sabiedriskajam raidītājam YLE skaidrojusi Hanna Smita no Helsinkos bāzētā Eiropas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centra. Arī šī centra eksperts Juka Savolainens paudis, ka Somijas–Krievijas robeža ir ļoti ērta vieta, lai palīdzētu Kremlim radīt vēstījumu par nedraudzīgajiem Rietumiem.
Nedēļas sākumā Āfrikas un Tuvo Austrumu zemju migrantu grupa Narvas/Ivangorodas robežpunktā mēģināja iekļūt arī Igaunijā, taču tika atraidīta. Igaunijas robežsardzes vadītājs Veiko Kommusārs jau 16. novembrī pauda, ka arī Igaunija var "pilnībā vai daļēji" slēgt robežu ar Krieviju, ja migranti, kas līdz šim pulcējās pie Somijas robežām, dosies uz Igauniju. Līdzīgi pirms dažām dienām izteikusies Norvēģijas tieslietu un sabiedriskās drošības ministre Emilija Engera Mela.